Pēc gadiem ilgušām diskusijām EP dod zaļo gaismu lauksaimniecības politikas reformai

Eiropas Parlaments (EP) šonedēļ deva zaļo gaismu jaunajai Eiropas Savienības lauksaimniecības politikai. Tiek norādīts, ka politika turpmāk būs "zaļāka, taisnīgāka, elastīgāka un pārredzamāka". Lai gan Eiroparlaments tiesību aktu reformu kopumu atbalstīja ar pārliecinošu vairākumu, ceļš līdz lauksaimniecības politikas reformai bijis sarežģīts un piepildīts ar gadiem ilgām diskusijām, kā arī kritikas pavadīts, kura izskan joprojām.

Pēc gadiem ilgušām diskusijām EP dod zaļo gaismu lauksaimniecības politikas reformai
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Kopējās lauksaimniecības politikai atvēlētais finansējums periodam no 2023. gada līdz 2027. gadam ir milzīgs – te ir 387 miljardi eiro, no kuriem 270 miljardi eiro nonāks tieši pie lauksaimniekiem.

Tā ir trešdaļa no Eiropas Savienības kopējā budžeta.

Parlamenta deputāti plenārsesijā Strasbūrā reformu šonedēļ atbalstīja ar pārliecinošu pārsvaru.

Likumdevēju sarunās par tiesību aktu reformu kopumu Eiroparlamenta deputāti uzstāja, ka reformētajā kopējā lauksaimniecības politikā ir jāstiprina biodaudzveidība un jāievēro Eiropas Savienības tiesību akti un solījumi vides un klimata jomā.

Eiropas Komisija novērtēs, vai šīs apņemšanās ir ievērotas valstu kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajos plānos, savukārt lauksaimniekiem būs jāpiekopj klimatam un videi draudzīga lauksaimniecības prakse. Dalībvalstīm būs jānodrošina, lai vismaz 35% lauku attīstības budžeta līdzekļu un vismaz 25% tiešo maksājumu tiktu novirzīti pasākumiem vides un klimata jomā.

Tāpat tiks noteikts, ka 10% tiešo maksājumu saņems mazas un vidējas lauku saimniecības, kas ir lielāks atbalsts tām nekā pašlaik. Reforma paredz arī to, ka tiks labāk pārraudzītas Eiropas Savienības darba tiesības lauksaimniecības nozarēs, turklāt par pārkāpumiem tiks piemēroti sodi. Tas tiks panākts, valstu darba inspekcijām sadarbojoties ar kopējās lauksaimniecības politikas maksājumu aģentūrām. Tāpat pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma tiks pastāvīgi uzturēts krīzes rezerves fonds ar ikgadējo budžetu 450 miljonu eiro apmērā. Tas palīdzēs lauksaimniekiem pārvarēt cenu svārstības vai tirgus nestabilitāti.

Paredzams, ka jaunie noteikumi stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī, bet pirms tam tie vēl jāpieņem arī Eiropas Savienības Padomē.

Peters Jārs, kurš ir ziņotājs par kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu regulu, skaidroja: "Pēc trīs gadiem debašu un darba es domāju, ka varam būt apmierināti. Vai esmu apmierināts par 100%, domāju, ka nē. Bet vairāk nekā puse parlamenta balsoja par reformu un tas, es pieņemu, varētu atspoguļot mana paša apmierinātības līmeni. Domāju, ka esam panākuši labu kompromisu starp pārtikas drošību un maksājumiem un citām vajadzībām. Daži ir teikuši, ka jābalso pret šo reformu, bet, balsojot pret, mēs paliekam "status quo", un vecās reformas neatbilst tām vajadzībām, kas pastāv šobrīd."

Reforma tika izstrādāta vairāk nekā trīs gadus ilgās sarežģītās diskusijās, un vides aizstāvji to jau ir nosodījuši kā nepietiekami ambiciozu, apgalvojot, ka ar to paredzētajiem pasākumiem nepietiek, lai stimulētu zaļākas lauksaimniecības metodes, kas nepieciešamas plašāku klimata mērķu sasniegšanai.

Eiroparlamentāriete Tillija Meca teica: "Trīs gadu garumā mēs esam teikuši, ka kopējās lauksaimniecības politikas piedāvājums jau tā pamatos ir kļūdains. Tas nav adekvāts, lai cīnītos ar klimata un biodaudzveidības krīzi un mazo lauksaimnieku zudumu visā Eiropā. Komisija, Padome un sarunvedēji šajā ēkā nav spējuši to labot. Šī nav reforma vai pat būtisks panākums ceļā uz reformu… tas patiesi ir juceklis. Kopš sarunas beidzās, esam redzējuši dalībvalstu noteiktos stratēģisko plānu uzmetumus, un daudzi no tiem apstiprina mūsu bažas – ambīcijas vides jomā tiks noteiktas, cik zemu vien iespējams. Nebūs iespējams pateikt, vai reforma patiesi tiek īstenota. Komisija labākajā gadījumā redzēs to, vai valstis pieturas pie plāniem, un nebūs seku, ja plāni būs briesmīgi."

Zviedru aktīviste Grēta Tūnberga vēl pirms balsojuma Eiropas Parlamentā uzsvēra, ka plāns ir "katastrofāls klimatam un videi", savukārt zaļo Eiropas Parlamenta deputāts Benuā Bito nodēvēja to par "dāvanu eiroskeptiķiem, agrobiznesam un klimata skeptiķiem, kuri ir strādājuši, lai nodrošinātu, ka šī kopējās lauksaimniecības politika kalpo lielākām saimniecībām". Kritiķi apgalvo, ka lielākā daļa subsīdiju tiek piešķirtas bez klimatam draudzīgiem apstākļiem vai uzraudzības un ka "zaļie aspekti" ir vājināti, salīdzinot ar iepriekšējo lauksaimniecības politikas daudzgadu paketi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt