ES un Taivānas attiecības pēdējās nedēļās ir piedzīvojušas straujus pavērsienus: Eiropas Parlaments (EP) pieņēma rezolūciju, kurā aicināts padziļināt ES un Taivānas attiecības; Taivānas ārlietu ministrs Džozefs Vu apmeklēja Briseli; EP delegācija devās vizītē uz Taivānu, bet Lietuvas galvaspilsētā Viļņā pagājušajā nedēļā atklāja Taivānas pārstāvniecību, kuras nosaukumā minēts vārds "Taivāna".
Ķīna uzskata Taivānu par separātisku provinci, lai gan sala nekad nav bijusi Pekinā pie varas esošās komunistiskās valdības kontrolē. Ķīna dara visu, lai nepieļautu, ka Taivāna mēģina darboties kā neatkarīga valsts.
Citās valstīs Taivānas pārstāvniecību nosaukumos tiek izmantots teritorijas galvaspilsētas nosaukums "Taipeja", lai respektētu Pekinas "vienas Ķīnas" politiku, kas neļauj Taivānu uzskatīt par atsevišķu valsti.
Reaģējot uz Lietuvas soli, Pekina paziņoja, ka pazemina diplomātisko attiecību līmeni ar Viļņu. Turpmāk Ķīnas intereses Lietuvā pārstāvēs nevis vēstnieks, bet zemāka ranga diplomāts – pilnvarotais lietvedis.
Ķīnas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Džao Lidzjaņs pirmdien paziņoja, ka ES un Lietuva rīkojas pretrunā ar saistībām, ko bloks uzņēmās 1975. gadā, nodibinot diplomātiskās attiecības ar Pekinu. Toreiz Brisele esot apsolījusi, ka visas bloka dalībvalstis Taivānas jautājumā ieņemšot pozīciju, kas ir pieņemama Ķīnai.
"Eiropas Savienībai vajadzētu cienīt savus solījumus, nevis tos lauzt. Mēs mudinām Lietuvu un Eiropas Savienību patiesi ievērot vienas Ķīnas principu un pildīt savas politiskās saistības ar Taivānu saistītos jautājumos, rīkojoties godprātīgi. Tie, kas domā, ka var izmantot Taivānu kā parocīgu kārti, lai grautu Ķīnas intereses, pilnībā kļūdās. Šāda rīcība nevarēs mainīt faktu, ka kontinentālā daļa un Taivāna pieder vienai un tai pašai Ķīnai. Tā tikai vēl vairāk stiprinās ķīniešu apņemšanos aizsargāt suverenitāti un teritoriālo integritāti un īstenot pilnīgu dzimtenes atkalapvienošanos," paziņoja Džao Lidzjaņs.
Eiropas Komisija (EK) paziņojusi, ka tā Taivānas pārstāvniecības atvēršanu Lietuvā neuzskata par "vienas Ķīnas" principa pārkāpumu. Brisele arī aicinājusi Pekinu neizdarīt ekonomisku un politisku spiedienu uz Lietuvu.
Pēdējos gados ciešākas attiecības ar Taivānu veido arī ES dalībvalstu Čehijas un Slovākijas politiķi.
2019. gadā Čehijas galvaspilsēta Prāga lauza sadraudzības līgumu ar Pekinu un noslēdza šādu līgumu ar Taipeju, bet pērn Taivānu apmeklēja Čehijas Senāta spīkers Milošs Vistrčils. Oktobrī Čehiju, Slovākiju un Lietuvu apmeklēja Taivānas amatpersonas, izsaucot Pekinas dusmas.
Ķīna nebija priecīga arī par novembra sākumā notikušo pirmo oficiālo EP delegācijas vizīti Taivānā. Pekina to nodēvēja par "provokāciju".
EP delegācijas vadītājs Rafaels Gluksmans no Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses oponēja Ķīnas valdības viedoklim: "Taivānas apmeklējums nav provokācija. Tai vajadzētu būt normālai praksei. Tāds ir mūsu vēstījums. Mēs neuzskatām, ka tādējādi pielejam eļļu ugunij. Tieši pretēji. Jo vairāk mēs izrādīsim, ka mums rūp mūsu attiecības ar Taivānu, jo mazāka ir iespēja, ka Taivāna nonāks līdz reālam konfliktam ar Pekinu."
EK novembrī grasījās iepazīstināt ar ES jauno stratēģiju tirdzniecības un ekonomisko attiecību īstenošanai ar Taivānu. Tā būtu paredzējusi regulārākas sanāksmes, ciešāku koordināciju tādās stratēģiskās jomās kā pusvadītāji, kā arī biežākas augsta līmeņa amatpersonu vizītes.
Tomēr ES plāni pacelt jaunā līmenī attiecības ar Taivānu tika atlikti. Avoti Briseles varas gaiteņos apgalvo, ka tas esot saistīts ar bloka ietekmīgākās dalībvalsts Vācijas nevēlēšanos pasliktināt attiecības ar Ķīnu, kas ir daudzu vācu uzņēmumu lielākais eksporta tirgus.
