Panorāma

Nobela Miera prēmija piešķirta diviem žurnālistiem

Panorāma

Panorāma

“Facebook” apsūdz par sabiedrības šķelšanu

Bijusī darbiniece apsūdz «Facebook» par sabiedrības šķelšanu

"Facebook" vairāk rūp peļņa, nevis sociālo tīklu milža ietekme uz sabiedrību – ar šādu ziņu šonedēļ ASV Kongresa priekšā stājās uzņēmuma bijusī darbiniece, trauksmes cēlēja Frensisa Haugena. Viņa apgalvo, ka “Facebook” pastiprina naidu, dezinformāciju un politiskos nemierus, taču uzņēmums neko nedarot, lai to mainītu.

Haugena pauda, ka uzņēmumam peļņa esot daudz svarīgāka par tā lietotājiem. “Facebook” sistemātiski veicinot tādu saturu, kas izraisa spēcīgas, bieži negatīvas, emocijas. Tas tiekot darīts, lai piesaistītu vairāk lietotāju, jo tas uzņēmumam savukārt sniedz lielāku peļņu no reklāmdevējiem. Principā tas nozīmē, ka mums katram “Facebook” rāda saturu, kas mūs sadusmo vai aizkaitina, un tas liek iesaistīties diskusijās, komentēt un, galu galā, vairāk laika pavadīt “Facebook. Bet tam ir ietekme uz mūsu komunikāciju, mentālo veselību, vienotību un tamlīdzīgi. 

Haugena bija skarba:

"Facebook" peļņa ir vissvarīgākā. Bet sekas ir lielāka šķelšanās, vairāk kaitnieciska satura, vairāk melu, draudu un cīņas. Dažos gadījumos šādas tiešsaistes sarunas noved pie reālas vardarbības, kā rezultātā cieš vai pat mirst cilvēki.

Te nav stāsts par to, ka cilvēki ir vienkārši dusmīgi un ka viena cilvēku grupa asi vēršas pret citu. Stāsts ir par to, ka "Facebook" par katru cenu vēlas gūt lielāku peļņu, upurējot mūsu drošību."

Katram "Facebook" lietotājam ir iespēja ziņot par neatbilstošu, aizvainojošu saturu pašam sociālajam tīklam, bet šī sistēma neesot efektīva. Pēc Haugenas teiktā, “Facebook” nav pietiekami daudz darbinieku, lai izķertu visu kaitniecisko saturu. Un iekšējie pētījumi parāda, ka tiek noņemti vien 3 līdz 5 procenti naida runas, bet tikai 1 procents satura, kas uzskatāms par tādu, kas aicina uz vardarbību.

Haugena arī apgalvoja, ka “Facebook” ar nodomu cenšas sasniegt pusaudžus, tostarp bērnus, kas jaunāki par 13 gadiem, kaut arī publiski apgalvojis ko pavisam citu. Ir vēl daudz problēmu, bet kopumā jāsecina, ka “Facebook” palīdz izplatīt dezinformāciju un nedara neko, lai to novērstu.

“Facebook” gan šīs apsūdzības noliedz, sakot, ka dara visu iespējamo, lai risinātu pieminētās problēmas.

Šī nav pirmā reize, kad ASV likumdevēji diskutē par to, kā labāk regulēt šādus lielus tehnoloģiju uzņēmumus. ASV likumdevēji pēdējo gadu laikā rīkojuši vairākas augsta līmeņa noklausīšanās, kur iztaujāti "Facebook", "Google" un "Amazon" pārstāvji, bet šī reize atšķiras ar pieredzes bagātību un praktiskajiem ieteikumiem.

Haugena uzskata, ka “Facebook” nepieciešams stingrāk regulēt, padarīt tā darbības caurskatāmākas, kā arī pieņemt darbā zinošākus darbiniekus ar specifiskām zināšanām.

Vēl viņa sniedza konkrētus ieteikumus, kā novērst naida runas izplatīšanos. Piemēram, mudināt lietotājus izlasīt savus ierakstus pirms to publicēšanas.

“Facebook” rāda saturu, kas rada spēcīgas emocijas, uz tām reaģējot mēs ne tikai vairojam bieži vien nevajadzīgu saturu, bet arī palīdzam tehnoloģiju milzim kļūt vēl varenākam. Un katram ir iespēja pārdomāt ne tikai iespējas, kuras sniedz tehnoloģijas, bet arī savu atbildību.

Informācija par noplūdušiem “Facebook” dokumentiem ārzemju medijos parādījās jau septembrī. Bet uzņēmuma bijusī darbiniece Frensisa Haugena savu identitāti atklāja vien pagājušajā svētdienā. Sniedzot interviju amerikāņu medijam CBS, viņa skaidroja, ka nokopējusi “Facebook” iekšējo pētījumu krājumus, kā arī tūkstošiem citu dokumentu, kas apstiprinot viņas apsūdzības. Proti, par to, ka, kaut arī tehnoloģiju milzis apzinās savu negatīvo ietekmi uz sabiedrību, tā vadība neko nedara, lai situāciju uzlabotu. Balstoties uz pierādījumiem, Haugena arī iesniegusi sūdzības federālajām varasiestādēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt