Skaitļi un fakti: Attālinātais darbs rada problēmas biroju iznomātājiem un tūrismam, iespējas – reģioniem

Covid-19 pandēmija ir būtiski mainījusi veidu, kā strādā daudzi uzņēmumi. Daudzās kompānijās un profesijās par ierastu normu ir kļuvis attālinātais darbs, un aptaujas liecina, ka daudzi darbinieki arī pēc pandēmijas beigām nemaz nevēlas pārcelties atpakaļ uz birojiem. Ir radies pat jauns termins – hibrīddarbs, kas nozīmē, ka daļu sava darba laika darbinieks pavada uzņēmumā, tiekas un klātienē apspriežas ar kolēģiem, bet daļu laika attālināti strādā no mājām vai kādas citas vietas.

Skaitļi un fakti: Attālinātais darbs rada problēmas biroju iznomātājiem un tūrismam, iespējas – reģioniemInguna Ukenābele

Ir skaidrs, ka šīs jaunās tendences vairākām nozarēm rada pamatīgas galvassāpes un pirmkārt tie ir biroju apsaimniekotāji un biznesa tūrisms. Bet ir arī jomas, kur tas var radīt jaunas iespējas.

Biroji būs arī nākotnē

Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas nozare pandēmijas laikā piedzīvoja pamatīgu šoku – biroju darbinieki pārvācās strādāt uz mājām, veikali ik pa laikam tika slēgti, viesnīcas stāvēja tukšas. Pusotru gadu pēc pandēmijas, augot vakcinācijas aptverei, situācija pamazām stabilizējas. Tomēr ir skaidrs, ka dažas lietas ir mainījušās uz palikšanu un tam būs jāpielāgojas arī telpām un to apsaimniekotājiem. Piemēram, pandēmijas laikā bumam līdzīgu attīstību ir piedzīvojusi e-komercija, kas nozīmē, ka arvien vairāk savu nozīmi zaudēs fiziskie veikali, bet daudz vairāk būs vajadzīgas noliktavas, no kurām piegādāt internetā pasūtītās preces. Līdzīgas izmaiņas gaida arī birojus.

Labā ziņa, par kuru vēl daudzi šaubījās pērn, gan ir tā, ka biroji būs vajadzīgi arī turpmāk. Uz pilnībā attālinātu darbu, kam nav vajadzīgas nekādas kopējās telpas, visdrīzāk pāries salīdzinoši maz un specifisku jomu uzņēmumi ar nelielu strādājošo skaitu.

Tomēr ainu, kad no pirmdienas līdz piektdienai no rīta biroju centrus piepilda, bet vakarpusē pamet liels skaits strādājošo, visdrīzāk varam aizmirst.

Protams, būs uzņēmumi, kuri pēc pandēmijas gribēs visus savus darbiniekus redzēt uz vietas, bet arvien lielāku popularitāti jau tagad gūst hibrīddarbs, kurš paredz, ka darbinieki uzņēmuma birojā ierodas tad, kad tas ir nepieciešams, bet darbus, kurus kvalitatīvi var veikt attālināti, dara mājās vai citur.

Lielais jautājums gan uzņēmumu vadībai, gan biroju ēku īpašniekiem pašlaik ir – cik lielas telpas ir nepieciešamas attālinātā un hibrīddarba apstākļos? Vienīgā skaidrā atbilde uz šo jautājumu pagaidām ir, ka tas noteikti vairs nav atsevišķs galds katram birojā strādājošajam. Daudz lielāku nozīmi savukārt iegūst telpas sapulču un citu kopdarba formu nodrošināšanai. Tāpat tiek pieļauts, ka viena liela centrālā biroja vietā lielie uzņēmumi var izvēlēties veidot mazākus reģionālos birojus vai kopdarba telpas, rēķinoties ar savu darbinieku dzīvesvietām.

Konsultāciju kompānija "McKinsey & Company" pērn lēsa, ka biroju platības varētu samazināties par aptuveni 30%. Arī starptautiskais komercīpašumu pakalpojumu uzņēmums "CBRE Baltics" savā jaunākajā apskatā par Rīgas biroju tirgu atzīst, ka uzņēmumi pašlaik ir daudz piesardzīgāki, plānojot pārcelšanos uz jaunām telpām, un ņem papildu laiku pārdomām. Turklāt pašlaik tiek meklētas vidēji par 10–20% mazākas telpas nekā pirms pandēmijas.

Turklāt jaunas vēsmas gaida ne tikai biroju veidotājus, bet arī dzīvojamo ēku projektētājus. Līdz ar pandēmiju savu nozīmi dzīvoklī vai mājā ir atguvusi tāda telpa kā kabinets, kur cilvēki var nošķirties no pārējiem ģimenes locekļiem un koncentrēties darbam.

Sava veida izaicinājumi gaida arī sabiedriskā transporta kompānijas, kurām var sarukt ikdienā pārvadājamo cilvēku skaits, kā arī ēdinātājus, kuri orientējās uz pusdienām biroju darbiniekiem.

Biznesa tūrisma apjomi var neatjaunoties

Vēl viena joma, ko ietekmē attālinātā darba pavērtās iespējas, ir biznesa tūrisms. Eksperti gan norāda, ka noteikti atgriezīsies konferences un izstādes, uz kurām dosies profesionāļi, lai tiktos arī klātienē. Tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka starptautiskie uzņēmumi vairs nevēlēsies tērēties aviobiļetēm un viesnīcām tikai tādēļ, lai regulārās klātienes sanāksmēs varētu tikties to dažādās valstīs strādājošie struktūrvienību darbinieki. Tās pilnīgi noteikti arī pēc pandēmijas aizstās sanāksmes tiešsaistes platformās. Tādēļ biznesa tūrisms atgūsies daudz lēnāk nekā atpūtas ceļojumu industrija.

Tūrisma tirgus izpētes kompānijas "Skift" apkopotās prognozes, piemēram, liecina, ka Eiropas viesnīcām biznesa ceļotāju skaita atjaunošanos līdz kādreizējam līmenim var nākties gaidīt pat līdz 2024. vai 2025. gadam. Tikmēr konsultāciju kompānija "McKinsey & Company" ir pesimistiskāka un lēš, ka neatgriezīsies 20% no pirmspandēmijas biznesa ceļojumu apjoma.

"Noteikti darījumu tūrisms nekad neatgriezīsies tādā apjomā, kā bija. Protams, ka tehnoloģijas palīdz. Arī daudzās citās nozarēs ir samazinājums un komandējumi veidoja lielu izdevumu daļu. Tāpat tehnoloģijas palīdz ļoti ātri risināt situācijas un ekonomē laiku.

Konferences gan noteikti būs, un izstādes notiks, jo nozares profesionāļiem ir jāsatiekas arī klātienē.

Bet tādus komandējuma braucienus, kad bieži brauca te uz Igauniju, te uz Lietuvu, te uz Zviedriju, noteikti aizstās "online" tikšanās. Arī pēc iepriekšējās ekonomiskās krīzes darījumu tūrisms krasi samazinājās, jo tas ļāva samazināt izdevumu pozīcijas, un tas atgriezās atpakaļ tikai par kādiem 70%. Tagad atgriešanās būs vēl mazāka," iepriekš intervijā aģentūrai LETA prognozēja arī Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidente un uzņēmuma "Vanilla Travel" vadītāja Inga Kavaca.

Iespēja reģioniem

Eiropas statistikas biroja "Eurostat" demogrāfisko izmaiņu prognozes gan joprojām nav mainītas un nepielūdzami liecina, ka Eiropas pilsētās iedzīvotāju skaits augs, bet lauku reģionos saruks. Turklāt Latvija un Lietuva ir starp tām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kur lauku reģionu iedzīvotāju skaita sarukums ir prognozēts vislielākais. Lietuvā līdz 2050. gadam tas varētu samazināties par 43,5%, bet Latvijā – par 37,6%, salīdzinot ar 2019. gadu. Arī ANO pasaules urbanizācijas prognozes nav glaimojošākas un paredz, ka 2050. gadā Latvijā lauku reģionos dzīvos vien 365 tūkstoši iedzīvotāju jeb gandrīz uz pusi mazāk nekā pašlaik.

 

 

 

Tomēr attālinātais darbs situāciju būtiski maina un lauku reģioniem dod iespējas piesaistīt iedzīvotājus, piedāvājot tiem nevis darbu, bet gan patīkamu dzīves vietu.

Savukārt darbu – ar nosacījumu, ka ir pieejams stabils interneta pieslēgums –, šādi iedzīvotāji atvedīs sev līdzi paši.

To, ka šāda iespēja pastāv, apliecina Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes un "Latvijas Mobilā telefona" pētījums par novadu ekonomisko aktivitāti. Mobilo sakaru dati liecina, ka kopš pandēmijas sākuma ir daudz lielāks skaits tādu pašvaldību, kurās ir vidēji augsta ekonomiskā aktivitāte gan darbadienās, gan brīvdienās.

"Pašlaik aktuālākais jautājums ir, vai Covid-19 ietekme saglabāsies arī pēc pandēmijas un aizvien vairāk cilvēku dzīvos un strādās tieši reģionos. Jebkurā gadījumā šī krīze un attālinātais darbs ir unikāla iespēja reģioniem īstenot ilgtspējīgas novadu attīstības stratēģijas, lai piesaistītu sev iedzīvotājus ar labu izglītību un augstiem ienākumiem," pēc pētījuma rezultātu publiskošanas šovasar teica LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš.

Par līdzīgām norisēm liek domāt arī Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tie liecina, kā šā gada sākumā, salīdzinot ar 2020. gada sākumu, mājsaimniecību skaits bija samazinājies visās Latvijas lielajās pilsētās, izņemot Jūrmalu. Tradicionāls kāpums ir vērojams Pierīgas pašvaldībās – Mārupē, Ķekavā, Babītē, Ādažos un citur. Tomēr aizvadītā gada laikā ir iezīmējusies tendence, ka mājsaimniecību skaits kaut nedaudz, bet ir pieaudzis arī no Rīgas tālākās vietās – piemēram, Aizkrauklē, Burtniekos, Engurē, Limbažos, Salacgrīvā un citur. Vai reģioni spēs izmantot attālinātā darba radītās priekšrocības un piesaistīt jaunus iedzīvotājus, gan rādīs laiks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt