Bijusī «Facebook» darbiniece mudina Eiropu izstrādāt stingrus noteikumus digitālajām platformām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Eiropas Savienībai (ES) šobrīd ir reta iespēja iegrožot sociālo tīklu un interneta platformu patvaļu. Tā īsumā var raksturot bijušās “Facebook” darbinieces Frensisas Haugenas galveno vēstījumu šīs nedēļas uzstāšanās laikā Eiropas Parlamentā. Kā zināms, Haugena nopludināja daudzus iekšējus “Facebook” dokumentus. Tie apliecina, ka šī sociālā tīkla vadība labi apzinās,  kādas problēmas sabiedrībā rada viņu darbība, bet atsakās tās risināt.

Bijusī «Facebook» darbiniece mudina Eiropu izstrādāt stingrus noteikumus digitālajām platformām
00:00 / 04:07
Lejuplādēt

Bijušās “Facebook” darbinieces Haugenas vizīte Eiropas Parlamentā notika laikā, kad deputāti aktīvi strādā pie jauniem noteikumiem, kas regulēs sociālo tīklu un interneta platformu darbību. Tādēļ deputāti uzmanīgi tvēra katru viņas vārdu, lai izmantotu tos turpmākajās cīņās par vienu vai otru likuma normu.

Uzstāšanās sākumā Haugena sacīja, ka viņa ir strādājusi dažādās interneta kompānijās un tādēļ var ar pārliecību apgalvot, ka problēma nav sociālajos tīklos kā tādos, bet gan tajā, ka “Facebook” vadība liek peļņu pāri visam.

“Lēmumi, kurus pieņem “Facebook” vadība, rada milzīgus draudus bērniem, sabiedrības drošībai un demokrātijai. Tieši tādēļ es nācu klajā ar šo informāciju. Bet tā tam nav obligāti jābūt. Mēs esam sapulcējušies šeit apzinātu “Facebook” vadības lēmumu dēļ,” sacīja Haugena.
Viņa uzskata, ka topošais Eiropas Digitālo pakalpojumu akts var kļūt par zelta standartu pārējai pasaulei. Ja Eiropa spēs izstrādāt efektīvus noteikumus, kas vienādi attieksies uz visām platformām, tad tos kā paraugu izmantos pārējie pasaules reģioni, tostarp, iespējams, arī Amerikas Savienotās Valstis (ASV).

Bijusī “Facebook” algoritmu un ieteikumu sistēmas speciāliste

salīdzināja esošo situāciju ar laiku, kad tabakas kompānijas apgalvoja, ka cigaretes ar filtru ir mazāk kaitīgas veselībai. Toreiz zinātnieki spēja pārbaudīt un apgāzt šos apgalvojumus. Bet tagad neatkarīga “Facebook” darbības un ietekmes analīze nav iespējama.

“Pašreizējo problēmu centrā ir tas, ka neviens, izņemot “Facebook”, līdz galam nezina, cik graujošas izvēles izdara šīs kompānijas vadība, jo tikai “Facebook” ir pieeja šai informācijai. “Facebook” nevar turpināt vienlaikus būt tiesnesis, prokurors, tiesas piesēdētāji un liecinieks. Līdz ar to, lai noteikumi būtu efektīvi, ir izšķirīgi panākt caurskatāmību,” uzsvēra Haugena.

Tomēr vairāku stundu sarunas laikā Haugena tā arī skaidri nenostājās to deputātu pusē, kuri vēlas pilnībā aizliegt mērķēto reklāmu.

Kā zināms, sociālie tīkli un interneta platformas vāc lielu informāciju apjomu par katru to lietotāju, lai vēlāk šos datus pārdotu reklāmdevējiem un citiem.

Dāņu izcelsmes Eiropas Parlamenta deputāte no Sociāldemokrātu grupas Kristela Šaldemoze, kura atbild par Digitālo pakalpojumu akta virzību, atzina, ka par mērķētās reklāmas likteni vēl ir gaidāmas asas cīņas.

Viņa skaidroja: “Problēmas rada “Facebook” biznesa modelis kā tāds. Mums ir jāķeras klāt šim jautājumam. “Facebook” vēlas, lai mēs paliktu viņu platformā pēc iespējas ilgāk, lai viņi varētu ievākt no mums pēc iespējas vairāk informācijas. Tas, kā viņi to dara, manuprāt, ir problēma. Tādēļ es uzskatu, ka mums ir jāsaprot, ko mēs darām ar mērķētu reklāmu. Man liekas, ka vislabāk būtu to pilnībā aizliegt. Bet es šaubos, ka vairākums parlamentāriešu būs gatavi to atbalstīt. Tādēļ iespējamais risinājums būtu radīt tādu modeli, kur pēc definīcijas patērētāji netiktu izsekoti.”

Deputāte Šaldemoze atzīmēja, ka progress jauno digitālo noteikumu izstrādē ir diezgan labs. Tādēļ viņa cer, ka kompromisu varētu izdoties rast dažu mēnešu laikā. Tas būtu pirmais solis galīgās vienošanās panākšanai.

Ne mazāk ambiciozs ir arī Eiropas Savienības iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons. Viņš cer, ka noteikumu apstiprināšanas process varētu pilnībā noslēgties nākamā pusgada laikā. 

Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons kā vienu no nākamgad gaidāmās Francijas prezidentūras prioritātēm ir izvirzījis interneta milžu iegrožošanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti