Eiropas Savienības dalībvalstīm būs jāmazina parādi un budžeta deficīts

Eiropas Komisija ir uzsākusi diskusijas par Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas noteikumu pārskatīšanu. Pandēmijas dēļ šie noteikumi tika atviegloti. Tas ļāvis daudzām valstīm ne tikai atbalstīt savu ekonomiku, bet arī ievērojami kāpināt valsts parādus. Tagad uzdevums ir domāt par šo parādu mazināšanu, vienlaikus netraucējot izaugsmei un zaļajam kursam.

fiskālās disciplīnas noteikumu pārskatīšanuUģis Lībietis

Jau gadiem ilgi Eiropas Savienības fiskālā disciplīna ir balstījusies uz diviem principiem. Valstīm tiek prasīts īstenot savu fiskālo politiku tā, lai budžeta deficīts nepārsniegtu 3% un valsts parāds - 60% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Tika uzskatīts, ka, ievērojot šādus noteikumus, ekonomika ir ilgtspējīga.

Taču, kā šonedēļ norādīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība"), pandēmijas laikā pieņemtais lēmums atvieglot stingro regulējumu, ļaujot valstīm brīvāk aizņemties naudu un uzturēt savu ekonomiku, ir licis arī uzsākt diskusijas par līdzšinējo noteikumu iespējamām izmaiņām.

"Fiskālā atbalsta pasākumi ir veicinājuši deficīta un parādu līmeņa celšanos visās dalībvalstīs. Tāpat ir pieaugušas nepieciešamības pēc investīcijām zaļajai pārejai un ekonomiskās noturības vairošanai. Tieši tāpēc mums ir jātiek galā ar šiem izaicinājumiem, lai padarītu mūsu sabiedrības ilgtspējīgas, taisnīgas un konkurētspējīgas. Un tāpēc mums ir nepieciešami efektīvi noteikumi. Kopumā Eiropas Savienības fiskālais ietvars ir strādājis labi, ļaujot kontrolēt valstu izdevumus. Īpaši vērtīgs ir bijis 3% deficīta slieksnis, kas ir ļāvis izvairīties no pārlieku augstiem parādiem. Šo noteikumu elastība pandēmijas laikā ir sevi pierādījusi. Taču daudz aktuālākas ir kļuvušas arī tās vājās vietas, kuras mēs identificējām pirms diviem gadiem," stāstīja Dombrovskis.

Viena no vājām vietām ir valstu pieaugošie parādi. Igaunija ar tikai 18,5% no IKP lielu parādu ir vienā no vadošajām vietām. Bet augstākais līmenis ir Portugālē, Itālijā un Grieķijā – attiecīgi 137%, 160% un 209% no IKP.

Kā norādīja Eiropas Savienības ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni, parādu mazināšana, nenoliedzami, ir viena no prioritātēm, taču jāatceras, ka būs nepieciešams atrast arī jaunus līdzekļus zaļajai transformācijai.

"Augstā parāda līmeņa mazināšana bija izaicinājums arī gados pirms pandēmijas, ņemot vērā zemo izaugsmes un inflācijas līmeni. Tagad fiskālais atbalsts ir izrādījies ļoti nozīmīgs, lai uzturētu mūsu veselības aprūpes sistēmas un saglabātu darbavietas. Tas bija pareizs lēmums, taču tas ir novedis arī pie augstāka parādu līmeņa. Eirozonā vidēji šis rādītājs ir 100% no IKP. Tāpēc mums ir nepieciešams lemt, kā mūsu fiskālie noteikumi var nodrošināt parāda līmeņa mazināšanos. Stabili budžeta līdzekļi ir pamatā Eiropas ekonomikai, taču parādu samazināšanai ir jābūt reālistiskai un savienojamai ar konkurētspējīgas izaugsmes stratēģiju," sacīja Džentiloni.

Līdz šim dalībvalstu vidū ir valdījuši atšķirīgi viedokļi par fiskālās disciplīnas noteikumu ievērošanu. Tā dēvētais taupīgais četrinieks – Austrija, Nīderlande, Zviedrija un Dānija – kopā ar Somiju, Latviju, Slovākiju un Čehiju prasīja stingrāku disciplīnu, parādu mazināšanu nosakot par prioritāti. Savukārt dienvidu valstis prasa apjomīgākas reformas, lai pielāgotos mūsdienu realitātei, tostarp klimata pārmaiņu izaicinājumiem.

Domnīcas "Bruegel" ekonomikas analītiķis Šolts Darvass uzskata, ka taupības pasākumi būs nepieciešami jebkurā gadījumā, taču ir jābūt ļoti uzmanīgiem ar to, cik tie ir apjomīgi un steidzīgi.

"Mēs esam veikuši dažus aprēķinus un atklājuši, ka dažām Eiropas dienvidu valstīm jauno noteikumu sasniegšanai būs nepieciešama milzīga fiskālā konsolidācija – 5% vai 6% no IKP. Manuprāt, tas ir vienkārši neiedomājami. Šīs valstis to nespēs izdarīt. Tāpēc šī valsts parāda samazināšanas noteikumus pārkāps ļoti daudzas valstis. Taupības pasākumi būs nepieciešami gandrīz visām Eiropas valstīm. Taču galvenais jautājums – cik ātri tie tiks īstenoti? Es ceru, ka Eiropas Komisija ir guvusi mācību no iepriekšējās globālās finanšu un eirokrīzes. Proti – pārāk strauji taupības pasākumi apdraud atveseļošanos," stāstīja pētnieks.

Kā norāda Eiropas Komisijas vadība, tās galvenais mērķis, uzsākot padziļinātas konsultācijas ar dalībvalstīm, ir ieklausīties visu iesaistīto pušu viedokļos. Un, kā paudis komisārs Džentiloni, nekādām tabu tēmām nevajadzētu būt. Ar jaunajiem piedāvājumiem plānots iepazīstināt nākamā gada pirmajā ceturksnī, lai šos atjauninātos noteikumus varētu ņemt vērā, gatavojot 2023. gada budžetu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt