Pasaules valstu līderi pirmdien Glāzgovā sanāks uz klimata sarunām

Pasaules valstu līderi pirmdien, 1. novembrī, sapulcēsies Skotijas pilsētā Glāzgovā, lai uzsāktu nākamo posmu sarunās par cīņu ar klimata pārmaiņām. Vēl pirms tam, šajā nedēļas nogalē, Romā notiks Lielā divdesmitnieka valstu tikšanās, kas arī būs veltīta šim tematam. Kaut arī vairums pasaules valstu ir apņēmušās sasniegt Parīzes klimata nolīgumā izvirzītos mērķus, izņemot Eiropas Savienību (ES), maz kurš ir paziņojis par konkrētiem plāniem, kā tos sasniegt. Tādēļ sarunas lielākoties tiks veltītas taustāmiem soļiem.

Pasaules valstu līderi pirmdien Glāzgovā sanāks uz klimata sarunāmArtjoms Konohovs

Pasaules vadošie klimata pētnieki ir vienisprātis – par spīti visiem solījumiem un skaistiem vārdiem, izmeši daudzās jomās pieaug, nevis samazinās. Jaunākie ANO dati liecina, ka CO2 izmešu koncentrācija aizvadītajā gadā ir bijusi lielāka nekā jebkad iepriekš. Tādēļ bez straujas rīcības Parīzes klimata nolīguma mērķus neizdosies sasniegt.

Tam arī tiks veltītas sarunas Glāzgovā, kas ir pazīstamas zem saīsinājuma COP26.

Nevalstisko organizāciju alianses Eiropas Klimata rīcībās tīkls direktore Kjara Martineli sacīja, ka valstīm beidzot no vārdiem ir jāpāriet pie darbiem.

"Ir jādara vairāk, lai COP26 būtu ne tikai vieta lieliem paziņojumiem, bet arī atbildības samits. Tam jākļūst par vietu, kur tiek paziņoti konkrēti īsa un vidēja termiņa plāni ar mērķi panākt, ka pasaules temperatūra šī gadsimta beigās nepalielinātos vairāk nekā par pusotru grādu," teica Martineli.

ES ir viens no retajiem pasaules reģioniem, kas ir ne tikai paziņojis par nodomiem samazināt izmešus, bet arī ir spēris konkrētus soļus, lai šos mērķus sasniegtu. Tādēļ valstu apspriešanai šobrīd ir piedāvāts plāns, kā samazināt CO2 izmešus par 55% līdz 2030. gadam.

Beļģijas premjers Aleksandrs De Kro mudināja arī pārējos pasaules reģionus, it sevišķi Lielā divdesmitnieka valstis spert līdzīgus soļus.

"Cīņa ar klimata pārmaiņām ir nopietnākais pasaules uzdevums. Eiropā ar plānu samazināt izmešus par 55% mēs parādam ļoti augstu ambīciju līmeni, un tas ir nepieciešams, jo tas liek palielināt inovācijas, attīstīt jaunās tehnoloģijas un mainīt mūsu dzīvesveidu. Tādēļ mūsu vēstījums G20 ir: pievienojieties mums. Nav nevienas valsts, nav neviena kontinenta, kas spētu to paveikt vienatnē. Mēs to varam paveikt tikai, ja visa pasaule strādā kopā. Tādēļ pievienojieties Eiropas mērķiem," sacīja De Kro.

Tāpat izteicās arī Dānijas valdības vadītāja Mete Frederiksena. Viņa kopā ar Beļģijas, Zviedrijas, Igaunijas, Latvijas un vairāku citu valstu premjeriem parakstīja aicinājumu G20 locekļiem darīt vairāk.

"Mūsuprāt, jaunais ANO klimata ziņojums apliecina, ka mums visiem ir jābūt vēl ambiciozākiem – gan, valstu, gan pasaules, gan Eiropas līmenī. Tādēļ COP26 sanāksme Glāzgovā ir ārkārtīgi svarīga," uzsvēra Frederiksena.

ES klimata diskusijās Glāzgovā runās kā vienots bloks. Tādēļ tā ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem sarunu dalībniekiem.

Tomēr arī Eiropā nebūt nav viegli īstenot dzīvē ambiciozās apņemšanās. Piemēram, Ungārijas premjers Viktors Orbāns pēdējā laikā aktīvi kritizē Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieka Fransa Timermansa ierosinājumu iekļaut transportu un ēkas Emisiju tirdzniecības sistēmā. Orbāns vaino klimata politiku arī tajā, ka tagad aug gāzes cenas.

"Patiesībā robežšķirtne ir starp veselo saprātu un tā trūkumu. Tā ir īstā problēma. Paskatieties uz enerģētikas cenām. Tas, ko Timermanss un citi piedāvā, likvidēs Eiropas vidusšķiru. Bet Eiropas demokrātijas pamatā ir tieši vidusšķira. Jaunie noteikumi, kas pacels cenas debesīs, likvidēs vidusšķiru ne tikai Austrumos, bet arī Rietumos. Tā kā vienā pusē ir veselais saprāts un otrā ir fantāzijas. Utopijas mūs nogalinās. Tā ir galvenā problēma arī ar enerģētikas cenām," vērtēja  Orbāns.

Tomēr vairums Eiropas politiķu sacīja, ka zaļā pārkārtošanās ir nevis problēma, bet gan tās risinājums. Arī Latvijas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Nacionālā apvienība) šonedēļ sarunās Luksemburgā atzina, ka, ja Baltijā no vietējām izejvielām tiktu ražots vairāk elektroenerģijas, tad pašreizējais gāzes cenu kāpums nebūtu tik sāpīgs patērētājiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt