Žurnālists: Polijai ir vājas kārtis strīdā ar Eiropas Savienību  

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Politiskajā saspīlējumā starp Eiropas Savienību (ES) un Poliju ir redzams, ka Varšavai ir vājas kārtis un tai trūkst argumentu, lai iebilstu pret ES vērtībām. To Latvijas Radio intervijā sacīja liberālā poļu izdevuma “Gazeta Wyborcza” Ārzemju ziņu nodaļas vadītājs Bartošs Veļinskis.

 

Saruna ar ar Bartošu Veļinski
00:00 / 11:03
Lejuplādēt

Nesenais Polijas Konstitucionālās tiesas spriedums ir licis sarosīties ierēdņiem ES gaiteņos. Sarosījušies arī Polijas opozīcijas atbalstītāji, kuri pagājušajā nedēļas nogalē izgāja demonstrācijās, paužot atbalstu Eiropas Savienībai. Bet nenogurstoši aktīvi ir arī poļu valdošie politiķi, cenšoties aizstāvēt savu taisnību. Par ko liecina šāda politiskā saspīlējuma saasināšanās starp Briseli un Varšavu, un kur tā varētu novest? To Latvijas Radio ārzemju ziņu korespondents Uģis Lībietis pārrunāja ar Bartošu Veļinski.

Uģis Lībietis: Nesenais Polijas Konstitucionālās tiesas spriedums ir kārtējo reizi aktivizējis diskusijas par saspīlējumu Varšavas un Briseles starpā. Nevienam nav noslēpums, ka šis saspīlējums turpinās jau mēnešiem ilgi. Tāpēc es gribētu jautāt, kāpēc, jūsuprāt, šāds spriedums bija nepieciešams tieši tagad?

Bartošs Veļinskis: Viss, kas notiek Polijas iekšpolitikā un ārpolitikā, ir uzskatāms par valdošās partijas “Likums un taisnīgums” cīņu par varas noturēšanu. Pašreizējai valdībai ir problēmas nodrošināt vairākumu parlamentā. Arī vakar balsojums parlamentā tika atcelts it kā tehnisku problēmu dēļ, taču patiesībā ir nepieciešams laiks, lai pārliecinātu likumdevējus atbalstīt valdību. Tā var būt gan likumdevēju uzpirkšana, gan amatu piedāvāšana valdībā vai valsts uzņēmumos. Jaroslava Kačiņska pirms sešiem gadiem izveidotā politiskā struktūra sāk plaisāt. Viņi nevar sasaukt arī ārkārtas parlamenta vēlēšanas, jo ir iespēja, ka tajās varētu arī zaudēt. Tāpēc ar šādu Konstitucionālās tiesas spriedumu ir nepieciešams mobilizēt elektorātu un partijas biedrus. 

Te gan arī jāatceras, ka Polijas Konstitucionālā tiesa nav neatkarīga tieslietu institūcija – tā ir daļa no partijas aparāta. Tās priekšsēdētāja ir tuva Kačiņska paziņa, kura dara visu, ko tai liek, turklāt viņa nekad nekritizē valdību vai nepieņem tai nelabvēlīgus lēmumus. Un tā bija arī šoreiz, atzīstot, ka Eiropas Savienības likumi nav augstāki par nacionālajiem.

Protams, aktuāls ir arī šis tiesiskuma jeb likuma varas jautājums. 2016. gadā tika uzsākta tieslietu reforma, kuras patiesais mērķis bija iecelt amatā tiesnešus, kuriem var vienkārši uzdot notiesāt vienu vai otru cilvēku vai arī pasludināt vienu vai otru spriedumu. Eiropas Savienība ir skaidri pateikusi, ka šāda tiesu sagrābšana nav pieļaujama.

Daži komentētāji saka, ka šis ir mēģinājums stiprināt savu pozīciju strīdā ar Eiropas Savienību. Līdz šim Eiropas Savienība ir bijusi diezgan mierīga un klusa, taču šis tiesiskuma un Eiropas likumu pārākuma pār nacionālajiem likumiem jautājums ir viena no jūtīgākajām tēmām. Iespējams, tāpēc arī Brisele nevēlas tikt apmānīta.

Jā, jo problēma ir naudā. Eiropas Komisija ir piedāvājusi Polijai aptuveni 60 miljardus eiro no pandēmijas atveseļošanas fonda. Tā ir Nīderlandes, Vācijas, Austrijas, Somijas un citu dalībvalstu nodokļu maksātāju nauda. Protams, ka šo valstu nodokļu maksātāji nevēlas, lai viņu nauda tiek piešķirta autoritārai valdībai, kas ir uzsākusi raganu medības pret homoseksuāļiem, valdību, kura ir korumpēta un kura pārraksta vēstures grāmatas, kura iestājas pret vienotu Eiropu un kura izmanto varu, lai apklusinātu opozīciju. Un naudas ziņā Eiropas Savienībai ir iespējas rīkoties. Līdz šim bija runa tikai par tiesiskumu, taču tas ir tāds abstrakts jēdziens un jābūt akadēmiķim, lai saprastu, ko tas nozīmē. Taču tagad ir jautājums, vai autoritāra valdība drīkst tērēt Eiropas nodokļu maksātāju naudu saviem savtīgiem mērķiem, savas varas stiprināšanai, represiju pastiprināšanai un brīvību ierobežošanai.

Jāatzīst, ka es iepriekš asi kritizēju Eiropas Savienību par neizlēmīgo un nepietiekamo rīcību. Taču tagad ir acīmredzamas pārmaiņas un uz Poliju tiek izdarīts pamatīgs spiediens. 

Polija ir spiesta atbildēt, taču tai trūkst argumentu. Tai ir vājas kārtis. Sagrābtais Polijas konstitucionālais tribunāls var pasludināt vēl vairākus spriedumus, bet realitāte ir tāda, ka nauda ir Eiropas Savienībai. 

Es nezinu, kā tas beigsies. Varbūt tiks panākts kaut kāds nejēdzīgs kompromiss, taču es no tā baidos visvairāk. Taču var būt arī tā, ka tiks paziņots, – naudu jūs dabūsiet tikai tad, kad sāksiet rīkoties kā īsta Eiropas Savienības dalībvalsts, cienot tiesiskumu, brīvības un cilvēktiesības.

Ja arī šoreiz prezidente fon der Leiena vai komisāre Jourova nespēs rīkoties, “Likums un taisnīgums” valdība saņems 60 miljardus eiro. Un šie līdzekļi tiks iztērēti līdzīgi kā milzīgās summas iepriekš – tā nonāks pie valdības draugiem, tiks investētas lauku reģionos, kur mīt lielākā daļa partijas elektorāta, bet opozīcijas kontrolētajām lielpilsētām nauda aizies gar degunu. Korupcija tikai pieaugs, un galu galā mēs nonāksim turpat, kur Ungārija, ar savu valdībai lojālu oligarhiju, kas kontrolē visus ekonomikas sektorus. Un tad mēs varam arī izslēgt gaismu.

Nedēļas sākumā mēs redzējām, ka Polija kopā ar Ungāriju vērsās pie Eiropas Savienības Tiesas, prasot atcelt šo prasību sasaistīt Eiropas fondu naudu ar tiesiskuma ievērošanas principu. Abas valstis apgalvo, ka šis ir nevis finansiāls, bet politiskas šantāžas instruments, ar kura palīdzību uzspiest sankcijas. Kā jūs vērtējat šo divējādo pieeju – no vienas puses, atsakoties pildīt Eiropas Savienības Tiesas spriedumus, no otras puses – prasot tās palīdzību?

Šī ir viņu stratēģija. Un nevajag aizmirst, ka Eiropas Savienība un tās finansējums patiesībā finansēja Orbāna kungu un viņa oligarhiju. Kamēr Eiropa dod naudu, tā ir laba. Taču, tikko Eiropas Savienība sāk pastiprināt spiedienu par Eiropas līgumu neievērošanu, šīs valstis sāka protestēt – tas ir ārpus Eiropas kompetences, tā ir iejaukšanās nacionālajās lietās, katrai valstij ir tiesības veidot savu tieslietu sistēmu un tā tālāk. Jā, Eiropas Savienībā ir 27 valstis un katrā ir sava sistēma. 

Taču problēma ir tajā, ka manā valstī valdība mēģina izveidot sistēmu, kurā var piezvanīt tiesnesim un pieprasīt, lai viņš pasludina spriedumu atbilstoši partijas vadlīnijām. 

Manuprāt, Eiropas Savienības Tiesas tiesnešiem ir ļoti skaidrs, kādus izaicinājumus šī situācija rada visai Eiropas Savienībai. Un beidzot ir pienācis tas laiks, kad Briselei ir taustāms instruments, kā vērsties pret šādām valstīm. Taču es visvairāk baidos, ka, pat ja Eiropas Savienības Tiesa atzīs, ka būtu pamats izmantot sankciju mehānismu pret Poliju un Ungāriju, Eiropas Komisijai nebūs drosmes šos instrumentus pielietot. Jo tieši Eiropas Komisija ierosina šīs procedūras un var rosināt iesaldēt finansējumu Polijai, Ungārijai vai kādai citai valstij, kas pārkāpj tiesiskuma principus.

Vēl pirms diviem mēnešiem es uzskatīju, ka Urzula fon der Leiena nav pietiekami drosmīga stāties pretī Eiropas autoritārismam, taču tagad es vairs neesmu par to tik pārliecināts. Cerams, ka ir notikušas kaut kādas pārmaiņas. No otras puses, ir notikusi valdības maiņa Vācijā un jaunā valdība pret tiesiskuma jautājumiem ir daudz jūtīgāka. Arī Nīderlandes valdība ir aicinājusi bloķēt finansējuma piešķiršanu Polijai. 

Es nezinu, varbūt Eiropas politiķiem vienkārši ir apnikusi šī Polijas un Ungārijas uzvedība. Protams, Ungārijai un Polijai ir arī klusie draugi – Slovēnija, Rumānija, Bulgārija, kas var izrādīt reģionālo solidaritāti. Taču es neesmu pārliecināts, ka šīs valstis gribēs, lai arī tās tiek pieskaitītas autoritārajām valstīm. Tāpēc – situācija ir ārkārtīgi sarežģīta gan ārēji, gan valstu iekšienē

Nesen klausījos kādu komentāru tieši par iespējamo Eiropas Savienības fondu apturēšanu Polijai. Un tur kāds acīmredzami valdībai simpatizējošs eksperts teica, ka tādējādi tiktu atņemts pēdējais iemesls neapstrīdami augstajam eirooptimismam Polijas sabiedrībā. Un tad gan būtu aktuālas diskusijas par iespējamo Polijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Vai, jūsuprāt, šāds scenārijs vispār ir iespējams? Vai Polijas sabiedrība to pieļautu, vai arī vienkārši dotu priekšroku valdības nomaiņai?

Atvainojiet, bet es teikšu atklāti – tās runas par to, ka poļus piespiedīs izstāties no Eiropas Savienības, izlēmīgi rīkojoties tiesiskuma pārkāpumu jautājumos, šādi paziņojumi izskan no gļēvuļiem. To saka cilvēki, kuriem nav drosmes un kuri nesaprot, kas īsti ir Eiropas Savienība. Tas ir it kā attaisnojums tam, kāpēc Eiropa līdz šim ir darījusi tik maz. Tā gluži nav. Mēs pašlaik Polijā redzam jaunu eiroskepticisma paveidu, kurš balstās tieši uz to, ka Eiropas Savienība ir darījusi pārāk maz, lai vērstos pret autoritārismu Ungārijā un Polijā. Cilvēki, kas agrāk atbalstīja Eiropas Savienību, tagad to sāk uztvert kā neefektīvu institūciju, kas netiek galā ar šo audzēju. Tas varētu būt viens no izskaidrojumiem. Kāpēc jūs nedarāt vairāk? Tāpēc, ka mēs baidāmies, ka poļi izstāsies no Eiropas Savienības. Pilnīgas muļķības. Eiropai vajadzēja izlēmīgāk rīkoties jau 2016., 2017. gadā. Pirms dažiem mēnešiem es uzdevu jautājumu komisāram Reindersam, kāpēc tas netika darīts? Viņš uz to nespēja atbildēt.

Pirms nedēļas mēs redzējām milzīgas demonstrācijas Eiropas Savienības atbalstam, un šo akciju dalībnieki ļoti labi saprot, kurš ir atbildīgs par pašreizējo situāciju un iespējamo fondu iesaldēšanu. Tā nav Eiropas vaina. Tā ir Polijas valdības vaina. 

Viņi kontrolē valsts radio, televīziju, laikrakstus, viņiem ir savi interneta troļļi, taču viņi nespēj pārliecināt cilvēkus, ka vainīga ir Eiropas Savienība. Protams, viņi to mēģina un mēģinās. 

Un, ja tas turpināsies gadus 10, viņiem var arī paveikties. Taču pašlaik situācija ir acīmredzama – viņi ir cīnījušies ar Eiropu sešus gadus un beidzot tam ir sekas. Un tas manā valstī ir saprotams ikkatram.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti