Šī diena vēsturē

11. augusts. Noslēdzas Latvijas Neatkarības karš, tiek noslēgts mierlīgums

Šī diena vēsturē

13. augusts. Vācijas Demokrātiskā Republika slēdza robežu ar Rietumvāciju

12. augusts. Nomirst pēdēja kvaga - zebrai radniecīgs Dienvidāfrikas zālēdājs

Šī diena vēsturē. Nomirst pēdējā kvaga – zebrai radniecīgs Dienvidāfrikas zālēdājs

1883. gada 12. augustā Amsterdamas zooloģiskajā dārzā izlaida garu pēdējā kvaga – zebrai radniecīgs Dienvidāfrikas zālēdājs, kārtējais cilvēka iznīcinošās darbības upuris.

Zemeslodes vēsturē bijuši vairāki sugu masveidīgas izmiršanas periodi, un šobrīd mēs piedzīvojam vienu no tiem. Tas iesākās līdz ar holocēna laikmetu, proti, pēdējā ledus laikmeta beigām, kad sugu izzušanas tempi pret planētas evolūcijas vidējo rādītāju pieauga (pēc dažādām aplēsēm) no 100 līdz 1000 reizēm.

Vienota viedokļa par šīs izmiršanas iemesliem joprojām nav, taču viens no ticamākajiem izskaidrojumiem ir homo sapiens nepieredzēti agresīvā, egoistiskā un ekoloģiski bezatbildīgā darbošanās uz Zemes. Katrā ziņā ir vairākas ļoti pamanāmas sugas, kuru bojāejā cilvēka vaina ir nepārprotama. Viena no šādām sugām ir kvaga – zebrai radniecīgs zālēdājs, kas savulaik mita pašos Āfrikas dienvidos, Kapzemē, tagadējās Dienvidāfrikas Republikas teritorijā. Pēdējā zināmā savvaļā dzīvojošā kvaga esot gājusi bojā 1878. gadā, savukārt pēdējais šīs sugas eksemplārs izlaida garu Amsterdamas zooloģiskajā dārzā 1883. gada 12. augustā.

Kvaga kļuvusi par pirmo izmirušo dzīvnieku, kas ticis pētīts ģenētiski, un šie pētījumi noskaidrojuši, ka dzīvnieks bijis ļoti tuvu rada savannas zebrai. No tās kvagu atšķīra spalvas krāsojums, kas ķermeņa priekšdaļā bija ar zebrai raksturīgo svītrojumu, savukārt pakaļdaļā – vienlaidus brūns kā bēram zirgam. Zebru svītrojums, kā zināms, kalpo dzīvnieka ķermeņa termoregulācijai, savukārt kvagai, kas mitinājās samērā mērenākā klimatā, tas bija daļēji lieks un, acīmredzot, bija sācis izzust.

Savu nosaukumu kvaga iemantoja, cilvēkiem atdarinot tās īpatnējo zviedzienu.

Savulaik šie skaistie dzīvnieki lielos pulkos ganījās Dienvidāfrikas leknajos zālienos, taču šī dzīvniekiem tik labvēlīgā vide izrādījās arī viņu nelaime, jo bija arī vispiemērotākā eiropiešu ieceļotājiem, kuri šeit lielā skaitā sāka ierasties 17. gadsimta vidū. Pirmie kolonisti – ieceļotāji no Nīderlandes – ātri novērtēja kvagas izturīgo ādu un uzturā lietojamo gaļu.

Savukārt ienācēju ganāmpulki izspieda savvaļas iemītnieci no tās ierastajām ganībām. Kvaga – atšķirībā no savas radinieces savannas zebras – gan izrādījās samērā vieglāk pieradināma, un daži fermeri sāka turēt kvagas ganāmpulku drošībai – šie dzīvnieki daudz ātrāk nekā ragulopi pamanīja plēsoņas tuvošanos un brīdināja ganu ar savu raksturīgo zviedzienu.

Diemžēl plašāku pielietojumu Dienvidāfrikas fermeru saimniecībās kvaga neguva un neizdzīvoja līdz laikam, kad cilvēks sāka atbildīgāk izturēties pret tā varā nonākušajiem dabas dārgumiem.

Tā nu kvaga pievienojās tam skumjajam sarakstam, kurā taurs un Eiropas savvaļas zirgs, Tasmānijas vilksomainis un Atlasa lācis, Javas tīģeris, Rietumāfrikas melnais degunradzis, Ziemeļamerikas savvaļas balodis, jūras govs un vēl neskaitāmi citi cilvēka tīši vai netīši izskaustie. 1987. gadā tika aizsākts "Kvagas projekts" – mēģinājums selekcijas ceļā no savannas zebrām ar attiecīgām spalvas pigmenta īpatnībām izveidot izmirušajai līdzīgu pasugu.

Šādi pavairotās zebras ceturtajā paaudzē vizuāli esot jau ļoti līdzīgas kvagai, lai gan bioloģiski, protams, no tās atšķiras.

Šī diena vēsturē

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt