Dramatiski augošā tranzīta satiksme Bauskā un Iecavā jau sen kļuvusi nesamērīga šo mazpilsētu apmēriem. Rīgas–Lietuvas robežas šosejas satiksmes intensitāte ir trīs reizes lielāka par to mašīnu skaitu, kas šādam ceļam būtu optimāls. Tāpēc abās pilsētās arvien biežāk vērojami smago mašīnu sastrēgumi, bet vēsturiskā apbūve caurbraucamā ceļa malās iet bojā un apput, savukārt pilsētas iedzīvotājiem kļūst nepievilcīga.
To trešdienas, 13.aprīļa, konferencē ilustrēja vairāku baušķenieku teiktais:
“Es ļoti ceru uz vecpilsētas atjaunošanu un lieku lielas cerības uz pilsētas pašvaldību, uz viņu sadarbību ar cilvēkiem, kas dzīvo vecpilsētā.”
“Cilvēkam gribas būt omulīgam, un omulīgs viņš jūtas tad, kad viņam ir skaista, sakārtota vide apkārt. Ja mēs gribētu šeit ierīkot kafejnīcu un pasēdēt omulīgi, tad diez vai mums tas izdotos, jo garām nāk skaļas mašīnas un ir lieli putekļi.”
“Mēs šajā mājā dzīvojam jau 44 gadus un mēs vēlamies, lai varētu vakaros, sevišķi vasaras vakaros, atvērt logus.”
Plāni līdz 2030.gadam
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (“Konservatīvie”) neko konkrētu baušķeniekiem apsolīt nevarēja. Viņš akcentēja, ka daļēji dzīvi uzlabos dzelzceļa projekts “Rail Baltica”, ko no Rīgas pirmkārt izbūvēs Bauskas virzienā. Savukārt apvedceļa doma bijusi jau sen, bet tagad idejas esot ieliktas vismaz daudzgadu plānos.
“Jau no 2011. gada Latvija ir apņēmusies attīstīt (..) ātrgaitas savienojumus, 2+2 joslu ceļu ar ātrumu 130 kilometri stundā. Mūsu valstī šādi projekti iepriekšējos gados diemžēl nav īsti vedušies. Nauda, kas bija domāta tieši galveno ceļu sakārtošanai, ir izpļekarēta visur citur, tikai ne galvenajiem ceļiem,” sacīja ministrs.
Bauskas apvedceļš ir ilgtermiņa plāns, par kura īstenošanu zināms tikai tas, ka varētu meklēt privāto partneri līdzīgi kā Ķekavas apvedceļa gadījumā.
Līdzīgi izvairīgi ar Bauskas iedzīvotājiem runāja vides un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“Latvijas attīstībai”): “Man arī kā baušķeniekam un Bauskas novada iedzīvotājam nav ilūziju, ko rada situācija, ja Bauskas apvedceļa šobrīd nav; tas ir pastāvīgs gaisa piesārņojums, vibrācijas, trokšņi, ar ko diendienā jāsadzīvo cilvēkiem. Pēdējā laikā satiksmes intensitāte aug. Tas, ko mēs varam redzēt attiecībā uz Bauskas apvedceļu, varam teikt, ka tas vilciens ir izkustējies no gala stacijas,” sacīja Plešs.
Dažādos dokumentos Bauskas apvedceļš tiek solīts līdz 2030. gadam. Trešdien konferencē runāja par iespējām termiņus saīsināt, tomēr citas valsts prioritātes, līdzšinējā projektu gaita un to sadārdzināšanās liek arī domāt par apvedceļa plānu attālināšanos.
Vietvara draud ar tranzīta ierobežošanu
Lai vilcienam palīdzētu kustēties raitāk, Bauskas novada domes priekšsēdis Aivars Okmanis (Nacionālā apvienība) nāca klajā ar pirmo soli, ko varētu prasīt Bauska. “Mēs gribētu izvirzīt arī diezgan skarbus priekšlikumus, piemēram, aizliegt kravas transporta plūsmu brīvdienās, svētku dienās, kas ļautu atslogot pilsētu un tai dzīvot šajās dienās tā, lai Bauskas pilsēta varētu dzīvot līdz apvedceļam,” sacīja Okmanis.
Bauskas izteikto ideju kritizēja asociācijas "Latvijas Auto" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pociluiko: “Būs salauztas visas piegādes ķēdes. (..) Mēs nevaram likumīgā ceļā aizliegt kustību, ja nevaram piedāvāt alternatīvu.”
Vēlāk intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” Okmanis atklāja, ka saņēmis zvanu no Kravu pārvadātāju asociācijas, kur pauda uztraukumu par piedāvāto ieceri. Viņš atzina, ka pagaidām gan pašvaldība strādās pie transporta kustības palēnināšanas.
Un tikai tad, ja netiks virzīta iecere par apvedceļa būvniecību, pilsēta tomēr varētu spert radikālākus soļu ar ceļa slēgšanu tranzītam atsevišķās dienās vai stundās.
Savukārt, lai palēninātu satiksmi, četru joslu brauktuvi, kas ved cauri vecpilsētai, varētu pārveidot par divu joslu brauktuvi – pa vienai joslai katrā virzienā. Un uz ceļa vēl pirms iebraukšanas pilsētā varētu izbūvēt rotācijas apli vai luksoforu.
Vienlaikus pašvaldība saņēma solījumus no ministrijām un “Latvijas Valsts ceļiem” sagatavot aprēķinus par publiskās-privātās partnerības projektu apvedceļam. “Un līdz vēlēšanām valdība varētu pieņemt lēmumu tā darīt,” piebilda Okmnais, vienlaikus atzīstot, ka ceļa izbūvi varētu sagaidīt astoņu gadu laikā.
