Īres dzīvokļu cenas aug; pieprasījums būtiski pārsniedz piedāvājumu

Līdzīgi kā citās nozarēs arī īres tirgū cenas kāpj debesīs. Tas patīk namsaimniekiem, jo pieprasījums pēc puslīdz jēdzīgiem un labiem īres dzīvokļiem ir lielāks nekā piedāvājums. Tāpēc varbūt šad tad var dzirdēt komentārus, ka dzīvokļus to īpašnieki negrib izīrēt bēgļiem no kara plosītās Ukrainas. Tomēr arī maksātspējīgus ukraiņus izīrētāji uzņem labprāt. 

Īres dzīvokļu cenas aug; pieprasījums būtiski pārsniedz piedāvājumu
00:00 / 05:09
Lejuplādēt

Nekustamā īpašuma izīrēšana jeb iznomāšana ir saimnieciska darbība. Tas nozīmē, ka no īres naudas jeb, ierēdņu valodā runājot, gūtajiem ienākumiem ir jāmaksā nodokļi. Taču Latvijā nav statistikas un pat aplēšu, cik liela ir īres tirgus legālā daļa. 

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa skaidroja, ka vairāk nekā 4650 personu ir reģistrējušas saimniecisko darbību, ar to saprotot, ka nepilni 5 tūkstoši iedzīvotāju darbojas legālā īres tirgū.

"Taču 44 995 personas izīrē savu nekustamo īpašumu, paziņojot VID par nereģistrējamo saimniecisko darbību. Tās ir personas, kas paziņojušas VID par noslēgtu īres vai nomas līgumu un kuru gūtajiem ienākumiem tiek piemērota 10% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Savukārt juridisko personu skaits, tajā skaitā arī individuālie komersanti, kuru darbība saistīta ar nekustamā īpašuma izīrēšanu, ir 7678," paskaidroja Augstkalne-Jaunbērziņa.

Pēc būtības šie oficiālie dati neko secināt neļauj, jo kopā ar dzīvojamo platību izīrētājiem skaitļos salikti arī zemes iznomātāji un nedzīvojamo telpu jeb, piemēram, noliktavu vai veikalu, izīrētāji. Nav arī aplēšu, cik tad īres dzīvokļu un māju Latvijā vispār ir. 

Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas vadītājs Aigars Šmits pauda, ka nav aprēķinu, cik liela pašlaik ir legālā tirgus daļa. “Jo īres līgumus ir, kas reģistrē noteikti, bet tur tāpat noteikti ir arī kaut kāda sadaļa, kas maksā skaidrā naudā. Tāpēc tas nav monitorings,” piebilda Šmits. 

Tāpat Šmits norādīja, ka īres dzīvokļu tirgu pašlaik veido atsevišķu mājokļu īpašnieki.

"Tas ir tāds privāto investoru vai fizisko personu mazais rūpaliņš, kas šo īres tirgu pašlaik vairāk vai mazāk velk. Lielie būvnieki pagaidām [nogaida]; sākot ar ģeopolitiskiem riskiem un būvmateriālu sagādes riskiem, un nestabilitāte finanšu tirgos, un liela inflācija tam visam vēl ir klāt – tā kā lielie būvnieki pagaidām saskata ilgtermiņa risku būvēt īres dzīvokļu projektu,” skaidroja Šmits. 

Nopietnu izīrētāju trūkst, taču pieprasījums pēc dzīvokļiem aug, turklāt daļēji arī iebraukušo ukraiņu dēļ. Tā atzina uzrunātie biznesa pārstāvji. Nekustamā īpašuma mākleru apvienības valdes locekle Svetlana Sokolova gan Latvijas Radio ierakstā runāt negribēja, bet sarunā atzina, ka starpnieki ar ukraiņiem sadarbojas nelabprāt, jo šajā segmentā esot pārāk daudz risku: cik ilgi viņi būs īrnieki, vai vispār būs ko maksāt par mitekli, kāds tas paliks pēc telpu atbrīvošanas, jo atbildību par dzīvokli neuzņemoties nedz bēglis, nedz valsts.

Tikmēr diametrāli pretējās domās ir Rīgas Namīpašnieku biedrības vadītāja Rita Bednarska, kas vairākus dzīvokļus pati izīrējusi ukraiņu ģimenēm. Taču runa ir par ilgtermiņa īri.

“Ja mēs paspētu izremontēt vēl arī pārējos dzīvokļus šobrīd īres tirgū… Ļoti labi īrējas izremontēti, sakārtoti dzīvokļi. Ja iepriekš bija tādi, ka varējām izīrēt, nu, varbūt tīrus, bet bez remonta, tad šobrīd tādus dzīvokļus nevienam nevajag,” pastāstīja Bednarska.

Turklāt cenas esot augošas, bet līdz ar rudeni sabraukšot ārvalstu studenti, kas būšot gatavi maksāt namsaimnieku prasītās summas par īres mitekļiem. Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas vadītājs Šmits vērtēja, ka ar debesīs skrienošajām īres cenām situācija kļūst neadekvāta un sevišķi nelabvēlīga ne tik maksātspējīgajiem.

“Situācija īres tirgū ir diezgan dramatiska – atsevišķās vietās par 40–45 kvadrātmetru dzīvokli ir, arī vecajā segmentā, 10 un 11 eiro par kvadrātmetru plus komunālie maksājumi, nezinot arī, kas notiks ar siltuma cenām ziemas mēnešos. Piedāvājuma vienkārši nav, jauns nekas klāt īsti nav,” atzīmēja Šmits.

Tādējādi pašreizējā situācija ir labvēlīga salīdzinoši nelielajam izīrētāju skaitam, kas var piepelnīties šodienai vai krāt pensijas kapitālu, savukārt ģeopolitiskās situācijas dēļ ekonomisku īres māju būvnieki kļuvuši nogaidoši, turklāt pašreizējo izmaksu dēļ pat pēc uzcelšanas mājokļi būtu lēti pēc platības un skata, bet nevis īres cenu ziņā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt