Kopš kara sākuma šī bija pirmā valsts augstāko amatpersonu vizīte Ukrainā, kur tās prezidents Volodimirs Zelenskis uzņēma Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas līderus.
Levits atgādināja, ka starptautiskajās tiesās pret Krieviju ir ierosināti divi procesi: Starptautiskajā krimināltiesā Hāgā un ANO Starptautiskajā tiesā. Viņaprāt, varētu izveidot varētu izveidot atsevišķu starptautisko tribunālu, jo kara izraisīšana neesot nevienas no minētajām tiesām kompetencē.
"Šeit nepieciešama īpaša tribunāla izveide," teica Levits.
"Tīri no juridiskā viedokļa to varētu konstatēt kādā no starptautiskajām tiesām. Bet, redzot savām acīm, kas tur ir noticis, man šķiet, ka tur ir visas genocīda pazīmes.
Un es to sauktu par genocīdu, kaut gan tīri juridiski to tad vēlāk konstatēs kāda no starptautiskajām tiesām.
Izskatās, ka tas ir genocīds," sacīja Levits.
Jāpiebilst, ka Levits ir pieredzējis jurists un pirms kļūšanas par Valsts prezidentu 15 gadus strādājis kā Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis. Viņš ir daudzu zinātnisku publikāciju autors par valststiesību, administratīvo tiesību, cilvēktiesību un demokrātijas jautājumiem.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā 4,5 miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
