Mediķu arodbiedrības brīdinājuma streiks, visticamāk, notiks, lai gan vienota ārstu atbalsta nav

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) izsludinātais brīdinājuma streiks un sapulce pie Veselības ministrijas 27. jūlijā, visticamāk, notiks. To secināt liek tas, ka kopš paziņojuma par gatavošanos streikam arodbiedrībai un atbildīgajai ministrijai nav izdevies vienoties par kompromisu. Savukārt zemā, teju neesošā sarunu intensitāte neļauj cerēt, ka kaut kas mainīsies. Tajā pašā laikā ziņas par streiku vēl spilgtāk izgaismojušas jau labu laiku esošās nesaskaņas veselības aprūpes darbinieku asociāciju starpā. 

ĪSUMĀ:

  • Arodbiedrība 27. jūlijā plāno rīkot brīdinājuma streiku un sapulci pie Veselības ministrijas. 
  • Mediķu arodbiedrība prasījusi paaugstināt algas veselības aprūpē, bet ministrija tam neesot piekritusi.
  • LVSADA apgalvo – lai arī tā mīkstinājusi prasības, izlīgšanas sarunas ar ministriju nav nesušas rezultātus.
  • Ministrijas ieskatā sarunu laikā LVSADA vairākkārt mainījusi prasības, līdz tās kļuvušas par tādām, kuras ministrija nevar izpildīt.
  • Veselības ministrija uzskata – LVSADA prasītais algu līmenis jau sasniegts.
  • Savukārt mediķu arodbiedrība situāciju redz citādi un visus solījumus par izpildītiem nesauc. 
  • Arodbiedrības ieskatā vidējās algas nozarē neparāda situāciju kopumā, jo daudziem algas ir zemākas.
  • Vienprātība par streika pamatotību nevalda arī pašu mediķu profesionālajās organizācijās.

Mediķu arodbiedrības brīdinājuma streiks, visticamāk, notiks, lai gan vienota ārstu atbalsta nav
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Arodbiedrība jūnija beigās paziņoja par brīdinājuma streika un sapulces organizēšanu 27. jūlijā pie Veselības ministrijas. 

Arodbiedrības valdes priekšsēdētāja vietniece Līga Bāriņa Latvijas Radio stāstīja, kāds bijis ceļš līdz lēmumam par streika izsludināšanu: “LVSADA padome lēma, ka ir nepieciešams atbalsta personālam arī paaugstināt atalgojumu par 5% un ārstniecības personām par 10%  gan 2022., gan 2023., gan 2024. gadam, bet Veselības ministrija tam nepiekrita, un tad sākās izlīgšanas sarunas.”

Taču izlīgšanas sarunas rezultātus neesot nesušas. Arodbiedrība esot mīkstinājusi prasības, atsakoties no atalgojuma celšanas arī 2023. un 2024. gadā, taču uz to, ka atbalsts ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām šogad nepieciešams, arodbiedrība gan uzstājusi.

Bāriņa sacīja: “Nu, diemžēl, tās līdz šim gadam nav realizējušās, šīs prasības – ne mazāk kā 10%. Un tika izveidota pagājušā gada decembrī streika komiteja, kura arī sāka darbu un, saprotot gan kovida situāciju, gan traģisko situāciju, kas notiek globāli – karš Ukrainā, mēs neplānojām streikot un arī šādus plašus pasākumus, bet paskatoties, kā aug inflācija un saprotot, ka cilvēki tiešām reāli arī nevar iztikt, nu tad laikam tomēr ir jāķeras pie nopietnākiem ieročiem, jo Veselības ministrija neko nedara šajā jautājumā.”

Veselības ministrijas valsts sekretāres vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņigins norādīja: “Mums notika pirms streika paziņošanas vairākas sēdes, kuru ietvaros tika apspriestas gan viņu prasības, gan mūsu piedāvājumi un pozīcija.”

Viņaprāt – arodbiedrības pieprasījums ir skaidrs, taču streika sarunu laikā, ministrijas ieskatā, arodbiedrība vairākkārt mainījusi savas prasības, līdz tās kļuvušas par tādām, kuras ministrija nevar izpildīt.

Kņigins skaidroja: “Sākotnējā prasība bija nodrošināt pieaugumu 10% apjomā visām ārstniecības personām katru gadu. Tad LVSADA mainīja savu prasību no vienkārši 10% paaugstinājuma uz ļoti konkrētu 10% paaugstinājumu vidējam atalgojumam, kas ir atrunāts Ministru kabineta noteikumos. Un šī prasība jau nozīmēja, ka Ministru kabinetam ir jāapstiprina konkrētā noteiktā likme Ministru kabineta noteikumos un, lai to izdarītu, tam jau ir finansiāla ietekme. Un, lai apstiprinātu šādu prasību, tam būtu nepieciešams papildu  finansējums – gandrīz 35 miljonu eiro apmērā.”

Kņigins gan uzsvēra, ka šobrīd realitātē darba samaksa jau sasniedz to, par ko Saeima lēma 2017. gadā, nosakot, ka 2021. gadā ārstniecības personu atlīdzības līmenim pret tautsaimniecības vidējo algu jābūt ar koeficientu – 2.

“Ja mēs skatāmies 2021. gadu, tad vidējā darba samaksa tautsaimniecībā ir 1277 eiro, bet ārstu faktiskā atlīdzība ir 3131 [eiro]. Tas solījums, kas bija dots rīkojumā, ir izpildīts. Savukārt, ja mēs izpildītu LVSADA prasību un paaugstinātu Ministru kabineta noteikumos noteikto vidējo atalgojumu uz 10%, tad attiecīgi ārstiem tas apjoms sastādītu 2048 eiro, bet tas, ar ko mēs argumentējam, ka, neskatoties uz to, kāds apjoms noteikts MK noteikumos, faktiskais atalgojums 2012. gadā jau ir bijis 3131 ar piemaksām, savukārt, pat ja mēs paskatāmies bez visām piemaksām, mēneša atalgojums 2021. gadā bija 2309 eiro,” klāstīja Kņigins.

Tas nozīmējot, ka ārstiem faktiskā vidējā samaksa jau sasniedzot mērķi.

Kņigins skaidroja – ārstniecības un pacientu aprūpes personu un funkcionālo speciālistu asistenti 2021. gadā saņēmuši 1290 eiro iepretim pieprasītajiem 1229 eiro, savukārt ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas 2021. gadā saņēmušas 843 eiro pret prasītajiem 820.

“Bet, lai Ministru kabineta noteikumos šo iestiprinātu, ir jābūt arī finansējuma pieprasījumam. Līdz ar to mēs mēģinām vērst uzmanību uz to, ka fakts pārsniedz to prasību, līdz ar to, mūsuprāt, faktiski pēc fakta, dabā viss ir izpildīts,” pauda Veselības ministrijas pārstāvis Kņigins.

Savukārt mediķu arodbiedrība situāciju redz citādi un visus solījumus par izpildītiem nesauc. 

LVSADA valdes priekšēdētāja vietniece un arī streika komitejas vadītāja Bāriņa norādīja: “Vidēji, ja skatās ar piemaksām, – jā, var teikt, ka 10% ir, bet atgriežoties pie piemaksām – piemaksas nebija visiem darbiniekiem. Piemaksas bija tikai tiem darbiniekiem, kuri bija iesaistīti kovida pacientu ārstēšanā, aprūpē. Tā cīņa par atalgojumu ir katru gadu. 30 gadu garumā ir reformas, reformas, reformas, bet reālais valdības pienesums un tas finansējums – kaut kā iepaliek visu laiku tam visam.”

Proti, arodbiedrības ieskatā, vidējie cipari neparāda situāciju kopumā, jo daudziem šīs algas ir zemākas.

Tāpat atšķiras arī atalgojums Rīgā un reģionos strādājošajiem. Un šī viedokļu sadursme un atšķirīgais situācijas vērtējums novedis pie tā, ka process ir ieķīlējies un tas arī pēc oficiālā paziņojuma par gatavošanos streikam abām pusēm nav ļāvis nonākt pie kāda kompromisa pat pēc aizvadītām divām Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēdēm, kas darbojas zem valdības vadītāja kūrētās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes. 

Taču vienprātība par to, cik pamatots ir lēmums streikot, nevalda arī pašu mediķu profesionālajās organizācijās, kurās neslēpts, ka ciešās saites, kuras palīdzēja organizēt mītiņus 2019. gadā, nu ir sairušas.

Runa ir par agrāko sadarbību starp Latvijas Māsu, Jauno ārstu asociācijām un Latvijas Ārstu biedrību. Piemēram, Latvijas Ārstu biedrība brīdinājuma streiku 27. jūlijā atbalsta. 

Biedrības valdes loceklis Māris Pļaviņš pauda: “Mēs iepazināmies ar visiem viņu argumentiem un nolēmām šo brīdinājuma streiku atbalstīt. Sliktākajā gadījumā varbūt kādas ambulatorās pieņemšanas tiks diemžēl atliktas.”

Vaicāts, kā vērtējams tas, ka ne visas veselības aprūpes darbinieku organizācijas ir vienojušās idejā par streiku, Pļaviņš netaupīja skarbākus vārdus agrākajiem sadarbības partneriem – Jauno Ārstu asociācijai, kura streiku izlēmusi neatbalstīt.

“Nu, Jauno ārstu asociācija... nevajadzētu pārspīlēt tās lomu. Es domāju, ka ministrija, nu, jauno ārstu zināmu naivumu un arī to, ka ar iepriekšējiem saviem lēmumiem palielinot viņiem salīdzinoši lielākā daudzumā procentuāli algu, ir zināmā mērā viņus uzpirkuši. Un tagad būtībā izmanto viņus savās interesēs,” sacīja Pļaviņš.

Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs Artūrs Šilovs gan sauca Pļaviņa izteikumus par maldinošiem, jo lielākais algu kāpums ir bijis rezidentiem, kas ir vien daļa no Jauno ārstu asociācijas biedriem, un šai grupai līdz šim algas bija viszemākās. 

Savukārt runas par to, ka Jauno ārstu asociācija ir uzpirkta un ministrija to tagad izmanto savās interesēs, Šilovs komentēja šādi: „Nav pirmā reize, kad mēs sastopamies ar pārmetumiem, ka ir kaut kāda vienošanās vai uzpirkšana gadījumā, ja mūsu viedoklis kā asociācijas viedoklis nesakrīt ar kādas citas organizācijas viedokli veselības aprūpes sektorā. Mūsu pieeja vienmēr bijusi pragmatiska.” 

Šilovs gan neslēpa, ka

starp veselības aprūpes darbiniekus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām valda nesaskaņas.

Un, lai arī Jauno ārstu asociācija atbalsta centienus celt mediķu atalgojumu, tomēr asociācijas viedoklis par streika nepieciešamību atšķiras.

Šilovs atzīmēja: Aiz saukļa „palielināt algas” slēpjas diezgan daudz dažādu faktoru. Un te mums domas gan visu laiku ir atšķīrušās, jo mēs esam bijuši ne tikai par to, lai finanses dod algu palielināšanai, bet arī lai reformētu to sistēmu, kādā algas tiek maksātas, lai algu sistēma un algu maksāšana paliktu caurspīdīgāka, skaidrāka. Lai ietu prom no piemaksām, palielinot pamata algu. Lai ilgtermiņā mums būtu skaidrs, uz ko mēs ejam pēc pieciem, septiņiem, 10 gadiem. Nevis domātu tikai īstermiņā.

Šajā gadījumā šis streika piedāvājums ilgtermiņā neko nerisina, tāpēc mūsu organizācija nekādā veidā nereaģē uz šo.

Mēs neesam arodbiedrības biedri. Ja kāds no mūsu organizācijas biedriem ir vienlaicīgi arī arodbiedrības biedrs, tā ir viņa brīva izvēle – sekot līdzi vai nesekot līdzi šim arodbiedrības paziņojumam.”

Tikmēr LVSADA vadītāja vietniece Bāriņa mierināja iedzīvotājus – 27. jūlijā gaidāmais streiks būs brīdinājuma streiks, tādēļ atstās minimālu vai neatstās nekādu ietekmi uz iedzīvotājiem, taču gadījumā, ja arī pēc brīdinājuma streika neizdosies gūt vienotu valodu ar atbildīgo ministriju un politiķiem, tad nākamie soļi varētu sekot apmēram septembra beigās, un tad arodbiedrības un viņu atbalstītāju aktivitātes varētu kļūt krietni vien ievērojamākas un iedzīvotāju piekļuvi veselības aprūpei ierobežot.

KONTEKSTS:

LVSADA pērn 23. augustā Veselības ministrijā (VM) iesniedza divas streika prasības, prasot palielināt darba samaksu veselības jomā strādājošajiem. Šāds solis sperts, jo arodbiedrībā uzskatīja, ka nav izdevies novērst ministrijas diskriminējošu attieksmi pret mazāk atalgotajiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Tādēļ tā prasīja paaugstināt vidējo darba samaksu atbalsta personālam, kas nav ārstniecības personas, katru gadu par 5% līdz 2024. gadam.

Savukārt otra prasība bija paaugstināt vidējo darba samaksu ārstniecības personām katru gadu par 10% līdz 2024. gadam.

LVSADA norādīja, ka, lai mediķu darba samaksa augtu līdzvērtīgi darba samaksas pieaugumam valstī, vajadzīgi ne mazāk kā 75 miljoni eiro. Arodbiedrība sarunās ar VM panāca konceptuālu vienošanos, ka 2022. gadā tiek palielināta vidējā darba samaksa tarifu daļā par 10% visām ārstniecības personām. Tomēr valdība nākamā gada budžetā lēma ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam atvēlēt 35 miljonus eiro. Tādēļ arodbiedrība pieņēma lēmumu rīkot veselības nozares brīdinājuma streiku un protesta akciju pie VM ēkas šā gada 27. jūlijā, informēja arodbiedrībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt