Plāno kompensācijas maksājumu pašvaldībās ar jauniem vēja parkiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā nav izsniegta neviena būvatļauja vēja parku attīstīšanai. Nozares ieskatā – tas ilustrē smagnējo un ilgo daudzgadu procedūru, kas investoriem neļauj no idejas tikt līdz projektu īstenošanai praksē. Ņemot vērā Krievijas sāktā kara kontekstā izgaismotās problēmas ar gāzes piegādēm un nepieciešamību pēc alternatīviem enerģijas avotiem, valsts nu lielā steigā grib uzņēmēju plānus atvieglot. Taču ne visas politiķu idejas nozare uzņem ar aplausiem. Nozarē gan atzinīgi vērtē ieceri ieviest kompensējošu maksājumu pašvaldībās, kur tiks būvēti jauni vēja parki.  

Plāno kompensācijas maksājumu pašvaldībās ar jauniem vēja parkiem
00:00 / 04:56
Lejuplādēt

Dažādu uz papīra uzliktu vēja parku projektu apjoms praksē nozīmētu to, ka, visus tos īstenojot praksē, mēs iegūtu 2000 megavatu jaudu, lēsa Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

"Protams, ka visi tie netiks realizēti. Reālistiski ir, ka līdz 2030. gadam ap 1000 megavatiem vajadzētu izbūvēt. Tās ir aptuveni trīs teravatstundas jeb tikpat daudz, cik gadā kopā saražo visas Daugavas kaskādes, visas Daugavas hidroelektrostacijas (HES). Procentuāli tie ir aptuveni 40% no kopējā Latvijas elektroenerģijas patēriņa.

Ja mēs vēlamies redzēt straujāku progresu, domāju, ka nākamo trīs gadu laikā, optimistiski uz lietām skatoties, varētu cerēt ieraudzīt ap 500 megavatiem. Tā būs pusotra teravatstunda vai 20% no tā, ko Latvija patērē.

Tas principā būtu gandrīz tas apjoms, ko šobrīd nodrošina ar gāzi Rīgas termoelektrocentrāle (TEC)," sacīja Nāburgs.

Taču daudzus gadus veicamās ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras vēja parku attīstību kavē un bieži vien noslēgumā aptur pavisam, jo, lai arī zaļo gaismu devuši vides un putnu sargi, projekti beigu beigās atduras pašvaldību domēs, kas politiski lemj nostāties vietējo cilvēku pusē, kam savukārt bieži vien tikai ar iedomātām bailēm šķiet, ka vēja parki sagandēs viņu dzīves.

Lai šos procesus paātrinātu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nākusi klajā ar ieceri smago ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru aizstāt ar mēneša laikā sagatavojamiem tehniskajiem noteikumiem. Savukārt Saeima jau pirmajā lasījumā atbalstījusi likuma grozījumus, kas varbūt piekāpīgāku darītu vietējo sabiedrību un domes. 

"Un šis likumprojekts paredz ieviest arī kompensācijas maksājumus vietējai sabiedrībai par vēja elektrostaciju radīto diskomfortu. Kompensācijas maksājumi attieksies uz tām vēja elektrostacijām, kuras tiks uzstādītas pēc nākamā gada 1. janvāra un kuru jauda ir viens megavats un lielāka. Šobrīd paredzēts, ka kompensācijas maksājumus plāno tikai pašvaldības, kuras teritorijās atrodas vai tiks uzstādīta elektroenerģijas iekārta," stāstīja Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans no "Konservatīvajiem".

Tomēr vēl priekšā diskusijas, kā pie vēja parku naudas varētu mērķētāk tikt tieši tuvējās apkaimes iedzīvotāji, nevis kopumā dome, kas iegūto labumu varētu iztērēt pēc saviem ieskatiem.

"Saņēmējs vēl varētu tikt apspriests, [Saeimā] izskatot šo likumprojektu otrajā un trešajā lasījumā. Jo no vietējiem reģionu iedzīvotājiem ir saņemti lūgumi pārskatīt modeli, kur šis maksājums tiek ieskaitīts pašvaldības budžetā, nevis tiek izveidots speciāls fonds, kurā iedzīvotājiem būtu lielāka kontrole par naudas līdzekļu izlietojumu," sacīja Feldmans.

Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Nāburgs uzskata, ka tieši šis jauninājums, nevis ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras atcelšana, varētu palīdzēt līdz parku attīstībai nonākt arī praksē.

"Pamata problēma īstenībā nav pats ietekmes uz vidi novērtējuma process, bet tā saskaņošanas procedūra, kas paredz pašvaldību iesaisti. Līdz ar to tas risks un tas pamata klupšanas akmens ir bijis tieši pašvaldību politisks lēmums neatbalstīt ietekmes uz vidi novērtējuma saskaņošanu. Tas attiecīgi rezultējas tajā, ka nav iespējams pabeigt tehniskās dokumentācijas izstrādi (..). Pavisam noteikti pašvaldību jautājumu daļēji atrisinās finansiālās motivācijas instruments, kur parku īpašnieki būs spiesti dalīties ekonomiskajā labumā ar iedzīvotājiem," vērtēja Nāburgs.

Pret vēja parku dokumentu saskaņošanas atvieglošanu sevišķi neiebilst arī dabas draugi. Piemēram, vides aizsardzības un izglītības organizācijas "Zaļā brīvība" enerģētikas eksperte Krista Pētersone teica, ka Latvijā šīs procedūras ir pārāk smagnējas.

"Atjaunīgās enerģijas projektu saskaņošanas un viss administratīvo procesu optimizēšanas jautājums ir aktuāls visā Eiropā, un arī noteikti Latvijā tur ir vieta daudziem uzlabojumiem. Tā ka es domāju, ka tā iniciatīva ir ļoti atbalstāma un nepieciešama, jo projektu saskaņošanas laiks, tas kopīgais ceļš līdz īstenošanai ir jāsaīsina vai vismaz ir jāizvairās no tādām barjerām, kas liek šķēršļus ātrākai atjaunīgo energoresursu izmantošanas veicināšanai," sacīja Pētersone.

Vides sargi gan norādīja, ka rūpīgi pieskatīs ierēdņu un politiķu tālākās darbības, jo aizraušanās ar procesu atvieglošanu var draudēt ar pārlieku nodošanos investoru pavadā, ignorējot vietējās sabiedrības un vides intereses.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti