Kultūra

Ināra Slucka iestudējusi izrādi "Katls" pēc Aivara Freimaņa romāna motīviem

Kultūra

Jaunais Imanta Kalniņa operas "Spēlēju, dancoju" iestudējums noritēs mūsdienās

Atklās plašu metālkalumu un rotu izstādi "Metāls un rotas" Dzelzceļa muzejā

Durvis ver metālkalumu un rotu izstāde Dzelzceļa muzejā

Pēc astoņu gadu pārtraukuma Rīgā 20. septembrī atkal vaļā vērs plašu metālkalumu un rotu izstādi. Izstādē varēs apskatīt gan lietišķo mākslas studiju dalībnieku, gan individuāli strādājošu meistaru darbus. No metālkalumiem – svečturus, lampas, lukturus, drēbju pakaramos, no rotām – arheoloģiskās, etnogrāfiskās un mūsdienu rotas no metāla un citiem materiāliem.

Metālkalumu un rotu izstādes Nacionālais kultūras centrs agrāk ar lielu regularitāti rīkoja kopš 1972. gada. Tagad ilgāku laiku bijis pārtraukums. Pēdējā izstāde notika pirms astoņiem gadiem Brīvdabas muzejā, kas bija ierasta šo izstāžu norises vieta. Tagad pirmo reizi izstāde būs skatāma Dzelzceļa muzejā.

“Man liekas, ka šīs telpas ir ļoti piemērotas, jo runa ir par metālu, arī ciešā saistībā ar to dzelzi un dzelzceļu, ir kaut kāda šo materiālu saskaņa,” stāsta izstādes kuratore Linda Rubena.

Visplašāko šādu darinājumu klāstu regulāri var redzēt gadatirgos, bet izstāde ir iespēja izcelt tieši izcilākos veikumus.

Jana Rence, VEF Kultūras pils Tautas lietišķās mākslas studija “Māra”

“Mana ideja ir tāda, ka šis varētu būt tāds pirmais zvans vai pirmais sasaukums atkal pēc kāda laika, jo ir jau ne tikai tirgus prece, bet katram gribas kādu radošo izpausmi ielikt arī tādā smalkākā izstādes darbā, kas prasa vairāk uzmanības, pārdomu un savu spēju izrādīšanu,” atklāj Rubena.

No metālkalumiem izstādē redzami dažādu formu un izmēru svečturi, griestu un sienas lampas, kamīna piederumu komplekti, aizkaru stangas stiprinājumi, kā arī apģērbu pakaramie, kuru darināšana tieši pēdējos gados īpaši gājusi plašumā, stāsta izstādes iekārtotājs Juris Leitāns.

“Drēbju pakaramie kā alternatīva tiem, ko tu vari nopirkt “Ikea”, “Jysk”. Šie ir stabili, kur tu vari kažoku uzkārt vienā malā un tāpēc pakaramais negāzīsies. Atšķirībā no masu produkcijas, kur uzliec vienā pusē kažociņu un pakaramais gāžas, ja vien tu neesi otrā pusē atsvaram uzlicis otru kažociņu. Nu tad vīri taisa tādus pamatīgus pakaramos,” skaidro Leitāns.

Izstāde diezgan precīzi atklāj to, kas notiek metālkalumu jomā Latvijā kopumā. Juris Leitāns to dēvē par pārmaiņu laiku, kad jaunākā paaudze pamazām nomaina vecos meistarus, un tas atspoguļojas arī darbos:

“Tā jaunā paaudze drusku vēl mazliet taustās, un tad ir tāds pārejas periods šobrīd, ko var redzēt arī visos tajos darbos. Ir ļoti kvalitatīvi un stabili kalumi, un ir tādi, pie kuriem varbūt vēl mazliet būtu jā piestrādā.”

. Lībiešu važiņrotu komplekts, Salaspils, Laukskolas senvieta, 11.-12.gs. Rekonstrukcija, autore - Linda Šikure-Važa, “Sudraba pīlādzis”.

Gan metālkalumos, gan rotās vērojamas divas galvenās tendences – meistari pēta un atdarina jau iepriekš radīto vai veido jaunas interpretācijas, iedvesmojoties gan no tradīcijām, gan citiem avotiem.

Mūsdienīgais un etnogrāfiskais ļoti cieši savijies, piemēram, studijas „Cilnis” rotu meistaru veidotajos darbos. Arnis Lignickis savās piespraudēs etnogrāfisko materiālu – bronzu – nomainījis ar sudrabu, tāpat izmantojis arī ne tik ierastas akmeņu krāsas, kas rotu padara par ļoti oriģinālu un skaistu aksesuāru arī pie mūsdienu apģērba, atzīst Linda Rubena.

Izstādē ir arī rotas, kurās metāls kombinēts ar citiem materiāliem, piemēram, mālu, dzintaru un zīlītēm. Ar dzintara rotām plaši pārstāvēta Liepājas studija „Kursa”, kas izrāda kulonus, krelles un kniepķenus (kreklu saktas – divas blakus sastiprinātas pogas ar piekariņiem).

Izstādē skatāmi arī vainagi, darināti pēc arheoloģisko materiālu paraugiem.

Izstādē skatāms arī līdz šim mazāk zināmais, bet pēdējā laikā arvien populārākais Kuldīgas līgavas vainags ar krellīšu vai pērlīšu rotājumu virs tā.

No Salacgrīvas novada savus autordarbus izstādei atvedis Gatis Pīpkalējs, un tās ir paša kaltās metāla monētas. Tās pamatā top kādam zīmīgam notikumam par godu, bet ir arī monētas ar latvju zīmēm un tādas, ko var izmantot kā rotaslietas.

Tautas lietišķās mākslas un amatniecības izstāde „Metāls un rotas” tiek atklāta 20. septembrī un Dzelzceļa muzejā būs apskatāma mēnesi - līdz 19. oktobrim.

Tautas māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti