Dienas ziņas

Dubultslepkavība Madonas novadā

Dienas ziņas

Liepājas SEZ atpērk daļu «Metalurga» teritorijas

Jubileja mūzikas un dzejas festivālam

Latgaliešu mūzikas un dzejas festivālam «Upītes Uobeļduorzs» atzīmē pilngadību

Šogad pilngadība vecākajam latgaliešu mūzikas un dzejas festivālam “Upītes Uobeļduorzs”. To ņēma vērā svinībās Viļakas novada Upītē.       

Vecāko dzejas un mūzikas festivālu “Upītes Uobeļduorzs” ieskandina vietējā jauniešu grupa “Kei-Rei”. Tās solisti ir festivāla idejas iniciatora, rakstnieka un bērnu dzejoļu autora Ontona Slišāna mazbērni.

Festivāls šogad svin astoņpadsmito dzimšanas dienu, tāpēc pasākums ritēja jautrā noskaņā un tajā tika ievītas tieši pilngadības svētku tradīcijas.

“Mēs uzskatām, ka dzejnieki ir kļuvuši kopā ar ābeļdārzu pilngadīgi, mēs viņus izšūpojam šūpolēs, un mums dzeju lasa ne no skatuves, bet no šūpolēm. Pats galvenais vienkārši būt visiem kopā un dzirdēt daudz latgaliešu valodas,” sacīja nemateriālā kultūras mantojuma centra “Upīte” vadītājs Andris Slišāns.

Festivālam šie ir pilngadības svētki, bet nozīmīgu jubileju šogad svin dzejniece Anna Rancāne. Dzejniece ļoti novērtē festivāla norisi un ideju.

“Tas ir tāds notikums, uz kuru būtu jāatbrauc jebkuram kultūras cilvēkam kaut reizi, jāapstājas šeit pie robežas un jāizjūt, cik svarīgs te ir jebkurš cilvēks, un man vienmēr ir liels prieks, ka te ir daudz bērnu. Un tad mēs varam tā droši dzīvot, kamēr ir Upīte, kamēr ir ābeļdārzs. Un kamēr te ir tāds Antona Slišāna gars!” uzsvēra Anna Rancāne.

Tieši pateicoties Ontonam Slišānam, viņa ģimene arvien turpina ik gadu trešajā septembra mēneša nogalē organizēt latgaliešu dzejas un mūzikas festivālu.

“Viņš man ir ļoti labā atmiņā gan ar dzejoļiem, gan ar viņa apkārtnes stāstiem par Ziemeļlatgali. Mums dzejnieku nav nemaz tik daudz. Un sevišķi Antona bērnu dzejoļi ir tiešām mūsu zelta fonds,” sacīja Anna Rancāne.

Starp dzejas lasījumiem uzstājās gan solisti, gan muzikālas apvienības, arī vienīgā bērnu latgaliešu mūzikas grupa “Žvūrgzdyni”. Tā ir arī vēl viena no festivāla idejām: dot iespēju uzstāties uz vienas skatuves dažāda vecuma kā sabiedrībā zināmiem, tā mazāk atpazīstamiem mūziķiem un dzejniekiem. Svarīgi, lai radītā daiļrade izskanētu latgaliešu valodā.

Līdztekus dzejoļiem un dziesmām, kā jau kārtīgos pilngadības svētkos pienākas, – notika arī dažādi pārsteigumi. To vidū Latgalē tā dēvētais “Lipindraks”, kura laikā pasākuma dalībnieki un apmeklētāji, gan arī pasākuma vadītājs Jānis Skutelis sacentās izveicībā un triku meistarībā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tautas māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti