Latvijas romu stāsti dziesmās par bīstamu vētru, holokaustu, kā arī latviešu izvešanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Latvijas romi ir vietējās kultūras daļa, kas saglabājusi ne tikai romu, bet arī latviešu dziesmu un folkloras repertuāru, kā arī stāstus par latviešu un romu draudzīgu līdzāspastāvēšanu. Tā secinājusi etnomuzikoloģe Ieva Tihovska, kas pievērsusies romu vēstures pētījumiem. 

Lai arī Tihovskas pētījums bijis galvenokārt veltīts mūzikas dokumentēšanai un mūzikas funkciju izzināšanai, tomēr pa ceļam izdevies ierakstīt arī stāstus par romu dzīvesveidu un vēsturi, tai skaitā arī par tās drūmāko notikumu – holokaustu. Piedāvājam noklausīties nelielu stāstu par Tukuma romu holokaustā izdzīvojušo Ievu, stāstītājas Rutas Kraukles mātes Lidas Kraukles māsīcu (no intervijas 2019. gada 22. augustā):

Tukuma romu holokausts. Intervijas fragments ar Rutu Kraukli
00:00 / 01:17
Lejuplādēt

Pētniece apkopojusi arī dziesmas-stāstus par konkrētu cilvēku dzīves notikumiem un pārdzīvojumiem, kuru rezultātā ir radušās dziesmas. Piedāvājam noklausīties dziesmu ar sekojošu stāstu par to. Tajā no vietējo romu skatupunkta atainota latviešu saimnieku izvešana Pļavās (Pļavciemā) un

uzsvērts, ka latvieši un romi tur labi sadzīvojuši un saimniekojuši kopā, un romi ir ārkārtīgi pārdzīvojuši latviešu izvešanu.

Lūcija Jezdovska no Ventspils. 2004.gads
Lūcija Jezdovska no Ventspils. 2004.gads

Dziesmu dzied un stāsta Ventspils čigāniete Lūcija Jezdovska, ieraksts veikts 2004. gada 29. augustā Ventspilī.

Latviešu izsūtīšana Pļavciemā. Dzied un stāsta Lūcija Jezdovska
00:00 / 04:12
Lejuplādēt

Lauka pētījumā Ievai Tihovskai izdevās ierakstīt vēl dažas dziesmas, kas tiek saistītas ar dramatiskiem notikumiem konkrētu cilvēku dzīvēs. Šīs dziesmas pavada garāki stāsti par notikumiem, kuru rezultātā šīs dziesmas ir “izdziedātas ārā”.

Lūcijas Jezdovskas stāsts par latviešu izsūtīšanu
00:00 / 04:23
Lejuplādēt

Visas dziesmas ir saistītas ar emocionāli smagām pieredzēm – kuģa avāriju, apcietinājumu, šķiršanos no mīļotās un neuzticību. Tā,

piemēram, Dzidra Paucis un Mirdza Dombrovska dziedāja sava tēva dziesmu, kurš strādāja uz kuģa un reiz Kurzemes piekrastē piedzīvoja bīstamu vētru

“Un tēvs ar bij malacs, vecais Bubs. Kad uz kuģ brauc, tad pats izdomāj dziesms. Liel vētr uznāc un nolūz masts un izmet viņs āra uz sēkļ, un mēs domāj, ka vis beigt. Bet palik dzīv vis tā komand. Tur viš izdziedāj to dziesm. Atvilk to kuģ no Mērsrag Ventspilī, taisīj to kuģ. Un tad viš uzkāp uz otr kuģ un uzkāp taisn uz to mast virsū un izdziedāj dziesm. Viš bij tāds malacs,” intervijā 2004. gada 28. augustā stāsta Mirdza par tēva piedzīvoto.

Dziesma “Rīgas ostā, Daugav’s malā”, 2004. gada 8. augustā dzied Dzidra Paucis
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

 

Dzidra Paucis 2004.gadā
Dzidra Paucis 2004.gadā

Par citām dziesmām-stāstiem var lasīt Ievas Tihovskas grāmatā “Īsta čigānu mūzika. Autentiskums un etniskums Latvijas čigānu (romu) mūzikā” (LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2017). Dziesmu ierakstus var klausīties grāmatas elektroniskajā profilā www.lfk.lv/ista-ciganu-muzika sadaļā “Audio”. Lai arī šeit publicētās dziesmas ierakstītas pirms vairāk nekā desmit gadiem, Ieva Tihovska turpina tikties ar romiem un meklēt dziesmas, stāstus un senas fotogrāfijas, kas vēstītu par vietējiem romiem, viņu dzīvesveidu un dzīves notikumiem. 

2019. gada 26. oktobrī Žaņa Lipkes memoriālā Ievu Tihovsku prezentēja savus pētījuma rezultātus un diskutēja par Latvijas romu pētniecību. Tas notika pēcdoktorantūras pētījuma ietvarā, pētniecības pieteikuma numurs 1.1.1.2/VIAA/1/16/220.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti