Kultūra / Māksla
"Fakts, ka tas ir radīts ar mākslīgo intelektu, pēc brīža jau vairs nebūs nekāds jaunums, tā būs ikdiena, un ar to vairs skatītāju uzmanību nepaņemt. Pats svarīgākais būs tas, kas vienmēr – saturs, motivācija, konteksts, izpildījums," Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" prognozē fotomākslinieks Arnis Balčus. Šī gada Rīgas Fotomēnesī Balčus mudina skatīties un domāt, kā mākslīgais intelekts redz Latviju. Kā veidojas mākslīgā intelekta "viedoklis" par cilvēku, un kāpēc attēlos redzamo cilvēku sejās ir tik baisas grimases? Mākslīgais intelekts ir jauns "instruments", ar kura starpniecību ir intriģējoši uzdot jautājumus gan katram par sevi, gan par Latvijai svarīgām tēmām. Filozofs Ilmārs Šlāpins apliecina, ka tas ir tikai sākums komunikācijai ar mākslīgo intelektu un cilvēkiem ir jāmācās to pielietot. Viens no biedējošākajiem jautājumiem: vai mākslīgais intelekts var iziet ārpus cilvēku kontroles?
83 gadu vecumā mūžībā devies izcilais fotogrāfs Uldis Briedis (1940. gada 23. marts – 2023. gada 16. maijs), bez kura spilgtajiem kadriem Latvijas iemūžināšana uz laiku laikiem nav iedomājama. Briedis bijis mākslinieks, bohēmists, režīma kaitinātājs, forelists, dārznieks un salu pētnieks, tā Latvijas Radio pauž viņa sieva Inta Briede.
Purvīša balva komentārus neprasa. Purvīša balva ir centrālais Latvijas mākslas notikums. Purvīša balva ir spožākā medaļa pašmāju mākslinieka karjerā – pēc tam tikai uz Venēcijas biennāli. Patiešām – tikai "Purvīša balvas kandidātu darbu izstādes" atklāšanā sastopams tāds lokālās mākslas elites piesātinājums uz kvadrātmetru, un šis notikums skaļi nogrand ik vienā lielākā masu medijā. Līdz ar to jo interesantāk ir apskatīt pašu izstādi, cenšoties savā apziņā nolobīt nost šī projekta PR komandas meistarīgi audzēto izcilības oreolu un mēģināt ieraudzīt reālus darbus un scenogrāfiju Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pagrabā.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LCCA) maija beigās atklās izstādi "Kā es jūtos pēdējā laikā", kurā par psihiskās veselības tēmu domā laikmetīgās mākslas autori – gan par savu vai tuvinieku slimības pieredzi un profilaksi, gan pētot sabiedrības aizspriedumus un tēmas stigmatizāciju. Izstāde un tās pavadošā programma notiks Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā (MVM), informēja organizatori.
"Katra ideja prasa savu izteiksmes formu," "Radio Naba" raidījumā "Subjektīvie mērījumi" skaidro mākslinieks, konceptuālists Leonards Laganovskis. Autors strādā ar dažādiem medijiem – zīmējums, gleznojums, fotogrāfija, performance, vides objekti un sienu gleznojumi. Viens no galvenajiem mākslinieka izteiksmes līdzekļiem ir teksts, kas kopā ar vizuāliem tēliem un zīmēm skatītājam piedāvā asprātīgas domu un uztveres mīklas.
Kuratores Annemarijas Gulbes veidotā izstāde "Decentrējot, izkliedējot vienuviet" rotaļīgi spēlē paslēpes ar Padures muižas ķermeni, kas to uzstājīgi mēģina absorbēt sevī.
Noslēdzot 2020. gadā uzsākto starptautisko projektu "No sarežģītās pagātnes uz kopīgu nākotni", 18. un 19. maijā notiks starptautisks simpozijs, kura uzmanības centrā ir pieejas, kā māksla var veicināt sabiedrības izpratni par pagātnes un tagadnes samezglotajām attiecībām, kā tā var arī ieņemt aktīvu nostāju pašreizējā realitātē, ko īpaši satricinājis karš Ukrainā, un kā tas viss ietekmē mūsu tuvāko nākotni, informēja Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) pārstāvji.
Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Grafikas katedras studenti iztaujājuši bērnus un jauniešus, kas, bēgot no kara, nokļuvuši Latvijā. Pieredzētais ceļš, emocijas, noklusētais un pārdzīvotais pārtapis mākslas tēlos – uzzīmēts un aprakstīts komiksos. Izstāde "Outspoken" jeb latviešu valodā "Izstāstītie" šobrīd aplūkojama mākslas telpā "Aminori" Rīgā un vēlāk tiks izdota arī komiksu grāmata angļu valodā.
Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola pirmo reizi gleznošanas konkursā aicināja topošos māksliniekus veidot darbus par Eiropas vērtībām un izaicinājumiem. Audzēkņi no visiem Latvijas reģioniem gleznās atainoja gan kara un propagandas nodarīto postu, gan sociālo tīklu ietekmi ikdienā, klimata pārmaiņas, dzimumu līdztiesību, gan arī ļoti personīgas pārdomas. 9. maijā apbalvoti konkursa laureāti un atklāta ceļojoša gleznu izstāde.
Šogad Aijas Jurjānes stipendija piešķirta Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēknei Ievai Sofijai Stenderei. Savukārt veicināšanas balvas – Aijas Jurjānes monogrāfisko mākslas albumu "Jaunības avots. Aija Jurjāne" – ieguva Jaņa Rozentāla Mākslas skolas audzēknes Rūta Saulespurēna un Alise Gaile.
"Man tā ir kā vēl viena valoda, kurā varu runāt," saka Alise Builevica, kura Latvijas Mākslas akadēmijā studē maģistrantūras 1. kursā. Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumā "Mākslas vingrošana" Latvijas Mākslas akadēmijas studentes Alise Builevica, Ieva Zinere un Gunta Lantie stāsta par bērnības pieredzi un ticību sev, par motivāciju, kas dzen uz priekšu, arī par dzīves grūtībām, kuras iedvesmo. "Man māksla ir brīvība, un brīvības cena, protams, ir nedrošība," skaidro Ieva Zinere.
Liepājas 17.–19.gs. interjera muzejā jeb "Hoijeres kundzes viesu namā" trešdien, 3. maijā, atklās Viktorijas laika porcelāna izstādi, kurā būs aplūkojami Anglijas, Vācijas, Francijas un Krievijas impērijas porcelāna izstrādājumi no Zuzānu kolekcijas. Greznie porcelāna trauki un dažādas, arī visai pikantas un intriģējošs figūriņas būs apskatāmas muzeja otrajā stāvā, 19. gadsimta Stendera ģimenes priekšistabā līdz pat 1. oktobrim.
"Dabā ir viss – krāsas, formas, noskaņas un mainīgums -, tam tikai jāļaujas un jārada," par to pārliecināta māksliniece Kristīne Šimpermane no Kuldīgas. Ja līdz šim māksliniece lielākoties sevi izteikusi mazu formu darbos, tad šoreiz ļāvusies dārza gaismas objektiem. Tie ir kā agri rīti Ventā dažādos gadalaikos.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
