Kultūra / Māksla
Galerijā "Istaba" skatāma mākslinieces Kristiānas Dimiteres personālizstāde "Indiāņi Gaujmalā", kur glezniecības darbos un skulptūrās uzburta pasaule no gadu gaitā uzkrātajiem iespaidiem, no grāmatām, dzirdētā, lasītā, pieredzētā.
Viena no pirmajām modernisma māksliniecēm Latvijā ir Aleksandra Beļcova. Latvijā viņa ieradās 20.gadsimta sākumā un ļoti pārliecinoši iekļāvās Latvijas mākslas dzīvē. Saistībā ar traģiskajiem notikumiem Ukrainā viņas dzīvesstāsts ieguvis jaunu aktualitāti, un to apliecinās izstāde "Iekšējie dialogi", kas no 28. februāra skatāma Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā. Izstādē varēs iepazīt viņas vēstules un dienasgrāmatas, kurās atklājas Beļcovas emigrantes pieredze, privātās dzīves peripetijas un 20. gadsimta atnestās brāzmainās, skarbās pārmaiņas.
2023. gada 25. februārī mūžībā devies nozīmīgs Latvijas grafiķis un pedagogs Vladislavs Grišins (02.04.1937.–25.02.2023.), informēja Latvijas Mākslinieku savienības pārstāvji.
2023. gada 23. februārī mūžībā devusies scenogrāfe, vides māksliniece Ludmila Leite-Plaude (24.02.1948.-23.02.2023.), informēja Latvijas Mākslinieku savienības pārstāvji.
Laikā, kad visa pasaule skaita dienas, cik ilgi jau Ukrainā ilgst karš, ar šausmām atzīmējot pirmo gadskārtu, Latvijas Mākslinieku savienība apvienojusi radošo cilvēku izjūtas un pasaules uztveri gadskārtējā vizuālās mākslas izstādē "Rudens 2022. Karš ilgst gadu".
Ar moderno tehnoloģiju palīdzību veidoti mākslas darbi, teātra izrādes, multimediālas instalācijas, projekcijas – tāds solās būt Valmierā pirmais starptautiskais multimediju festivāls, kas, sākot ar 27. februāri, dažādās pilsētas vietās norisināsies nedēļu.
Ekspozīcijā "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991", kas skatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, fotogrāfija ir līdzvērtīgs medijs glezniecībai, grafikai un instalācijām. Par Atmodas laika tvērumu attēlos un to, kādos veidos fotogrāfija parādās izstādē, stāsta divu dažādu paaudžu fotogrāfi – Aivars Liepiņš un Arnis Balčus.
Atzīmējot izcilā latviešu gleznotāja un pedagoga Kārļa Dobrāja 80 gadu jubileju, galerijā "Art Platz" rīt atklās izstādi "Smiltis un zelts". Jubilejas izstādes ekspozīciju veido darbi no dažādiem Dobrāja radošās dzīves posmiem, kā arī jauni gleznojumi, kas tapuši nesen.
Vēl līdz 25. februārim Vācijā, Hamburgas "Pashmin" mākslas galerijā skatāma Latvijas mākslinieku – Sigitas Daugules, Vinetas Kaulačas un Māra Čačkas – grupas izstāde "Vīzijas un sliekšņi". Savukārt marta izskaņā cita viņu darbu izlase tiks izstādīta Austrijā, Veicas pilsētas galerijā. Mākslinieki tiecas stāstīt apmeklētājiem vienotu stāstu, izmantojot mākslas darbus, kuros vienlaikus kopīgajam izgaismojas katra mākslinieka atšķirīgais rokraksts.
Ukrainā īpaši aizsargās anonīmā ielu mākslinieka Benksija darbus, kas radīti Borodjankā, Irpiņā un Horenkā netālu no galvaspilsētas Kijivas.
Līdz kara beigām es turpināšu akciju – apsiešu ap bērziem ukraiņu karoga lentes, apskaušu bērzus, sūtīšu savas domas un vēstījumu ukraiņu zemei un tautai. Tā pirms gada izlēma Pedvāles mākslas parka izveidotājs, tēlnieks Ojārs Feldbergs. Performance simbolizē mākslinieka klātbūtni un attieksmi šajā šausmīgajā notikumā. Šī būs jau 365. diena, kad viņš dosies ar karoga lentu līdz bērzu alejai.
"Cikls "Nāves deja" ir atsaukšanās uz to nāves deju, kas aizsākās pagājušā gada 24. februārī. Tāpat kā visus, tas smagi skāra arī mani: kādu laiku īsti nevarēju gleznot, viss likās nenozīmīgs. Bet tad nospriedu, ka caur gleznošanu kaut kādā mērā varēšu sadalīt savu uztraukumu, savu līdzjūtību un vienlaikus arī savas bērnības kara bailes, jo es pieredzēju, kā met bumbas – toreiz man bija trīs gadi... Jā, es gleznoju nāvi. Es nevis aizmūku no viņas kādā puķu pļavā un domāju par skaistām un jaukām lietām, bet es tai pietuvojos. Es viņu analizēju, es viņu pielaižu sev klāt un tādā veidā iegūstu kaut kādu pretindi. Iegūstu spēju iekšējo dramatismu un spriedzi kaut kā izvadīt ārā – ar pārdomām par nāvi kā mūžīgu kategoriju. Protams, ar to lielo atšķirību, kas ir starp normālu, dabīgu nāvi un varmācīgu, briesmīgu nāvi, kuras šausmīgā forma ir karš," intervijā Intai Zēgnerei uzsver mākslinieks, mākslas zinātnieks un ilggadējais Rundāles pils direktors Imants Lancmanis.
No 11. marta līdz 23. jūlijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva labā spārna zālēs ciklā "Paaudze" norisināsies izstāde "Gaismas laušana", veltīta gleznotāja un pedagoga Imanta Vecozola septiņdesmit gadus ilgajam radošajam darbam, informēja muzejā.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
