"Paturēsim atmiņā Uldi Briedi viņa spēka gados! Izcils fotogrāfs, bez kura spilgtajiem kadriem Latvijas iemūžināšana uz laiku laikiem nav iedomājama. Kaismīgs un traks, lai nomedītu neatkārtojamu kadru. Iecerēs un spītīgā to īstenošanā neapturams un nenokausējams līdz kapa malai. Vienmēr par savu dzimto zemi. Par Latviju, latviešiem, mums, kas taču esam saules pusē. Ar siltu skatienu, kas atver pat cietas jo cietas sirdis. Jo tādu nemaz neesot. Mākslinieks no dabas, vella dzinējs, viens no diviem leģendārā velobrauciena dalībniekiem, bohēmists, režīma kaitinātājs, vāveru mednieks, forelists, dārznieks, salu pētnieks… Uzticams, patiess, mīļš saviem tuvākajiem un draugiem. Labākais vīrs un tētis, kādu vien varētu vēlēties," savos atvadu vārdos raksta Inta Briede.
"Viena no lielākām mākslām fotogrāfijā, portretos, ir atbrīvot to cilvēku, ar ko tu strādā. Un to mans tētis ļoti labi prata. Daudzi no šiem cilvēkiem tēvam ir bijuši arī tuvi draugi. Un ja cilvēks strādājis vairāk kā pusgadsimtu savā arodā, tad protams, viņš audzis reizē ar šiem dižgariem, topot pats par tādu jau," LTV sacīja Ulda Brieža dēls Harijs Briedis.
Fotogrāfs Kristaps Kalns, kam vēl bija laime strādāt kopā ar Uldi Briedi laikrakstā "Diena", Latvijas Radio sacīja: "Ko priekš sevis esmu noformulējis – viņš ir viens no maniem personības un dzīves stūrakmeņiem. Un fotogrāfija tur ir tikai viens no aspektiem. Viņa personība man ir piemērs, kādam būt cilvēkam. Kādam būt balansam starp nopietno, svarīgo, vērtībām un attieksmi pret dzīvi – kur vieglums un smagums, nopietnais ar nenopietno ir ideālā attiecībā. Varbūt kādam citam tas nederētu, man tā ir bijusi perfektā personības recepte."
Pēc Talsu Galvenās bibliotēkas sagatavotās informācijas biogrāfiskajā vārdnīcā "Dižļaudis", Uldis Briedis dzimis Ārlavas pagasta "Pērkoņos". Bērnībā dzīvojis Ventspilī, Ancē, Dundagā un Nikužos.
1961. gadā absolvējis Valdemārpils vidusskolu un pārcēlies uz dzīvi Liepājā. Piecus gadus kopā ar zvejniekiem devies jūrā. 1963. gadā beidzis zvejas kuģu kapteiņu kursus Liepājā.
1961. gadā strādājis kā akmeņkalis pie tēlnieka Harija Sprinča. No 1962. gada līdz 1966. gadam bijis stūrmanis zvejas flotē Liepājā. 1974. gadā – mednieks Sibīrijā.
Par fotografēšanu sācis interesēties jau agrā jaunībā un gājis skolas fotopulciņā. No 1966. gada līdz 1974. gadam strādājis par fotogrāfu un Liepājas rajona laikraksta "Ļeņina Ceļš" žurnālistu. No 1976. gada līdz 1979. gadam bijis Liepājas pilsētas laikraksta "Komunists" fotogrāfs. No 1976. gada 15. janvāra līdz 1977. gada 23. martam, laikā, kad komunistu funkcionāri Uldim Briedim aizliedza publicēties, viņš laikrakstā "Komunists" lietojis pseidonīmu Matīss Pērkons. No 1979. gada līdz 1989. gadam par fotogrāfu strādājis laikrakstā "Padomju Jaunatne", bet no 1991. gada – laikrakstā "Diena".
No 1966. gada līdz 1979. gadam bijis Liepājas Tautas fotostudijas dalībnieks. No 1979. gada – fotokluba "Rīga" biedrs.
No 1969. gada piedalās fotoizstādēs, bet no 1977. gada – fotogrāfiju personālizstādēs. 2008. gadā Liepājas muzejā izveidojis izstādi kopā ar mākslinieku Aldi Kļaviņu. 2016. gadā Uldis Briedis izstādījis savus darbus laikmetīgās mākslas un fotogrāfiju izstādē "Restarts", kas notika Rīgā un tajā piedalījās gandrīz 20 autoru no visas pasaules. 2016. gada 1. decembrī Rīgā, kinoteātrī "Splendid Palace" tika atklāta Ulda Brieža melnbalto fotogrāfiju izstāde.
1984. un 1988. gadā ticis atzīts par labāko preses fotogrāfu. 1988. gadā saņēmis Latvijas Žurnālistu savienības prēmiju. 1997. un 2000. gadā ieguvis balvu "Zelta nagla" kā labākais foto portretists. 2011. gadā apbalvots ar piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
2010. gadā apgāds "Neputns" laidis klajā Laimas Slavas sastādītu māksliniekam veltītu grāmatu "Laika mednieks".
Brieža veikums fotomākslā kopā ar citiem 11 fotogrāfiem skatāms Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā "12 fotogrāfi / 125 fotogrāfijas / 10 sērijas", kā arī muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991". Savukārt kultūrtelpā "Ola Foundation" Rīgā vēl līdz jūnija beigām skatāma viņa melnbalto fotogrāfiju izstāde "Brīvam būt".
Atvadīšanās notiks 23. maijā plkst 15.00 Krematorijas lielajā zālē. Apbedīšana Raiņa kapos.
