Kultūra / Māksla
Ko ņemt un no kā atteikties, lai pēc iespējas plašāk parādītu to, ko nevar redzēt – šādu lēmumu priekšā regulāri nonāk tie kuratori, kuri strādā ar 20. gadsimta otrās puses mākslu. Nupat atklātās ekspozīcijas "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991" iespaidā kārtējo reizi aktuāls kļuvis jautājums par šī laikmeta darbu pieejamību – kur tie glabājas, kad un kur tos varēs redzēt plašākā apjomā? Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" to pārspriež izstāžu zāles "Arsenāls" vadītāja Elita Ansone un kuratore Auguste Petre.
Māksliniecei Ilzei Preisai bijušas vairāk nekā 40 personālizstādes gan Latvijā, gan Austrālijā, Vācijā, Spānijā. Viņas simbolu pilnie darbi, kas radīti laikā no 2021. gada līdz pat šī gada sākumam, nu skatāmi izstādē "Metaforiskās spēles" galerijā "MuseumLV".
"Mākslā mēs rādījām to, ko jūtam, ko domājām, un domājām tajā laikā par brīvību un par tikšanu vaļā no ļaunas varas," tā savu un laikabiedru daiļradi Atmodā raksturo gleznotāja Sandra Krastiņa. Nupat Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā atklāta ekspozīcija "Mūra nojaukšana. Latvijas māksla 1985–1991", kas ir veltīta Latvijas laikmetīgās mākslas avangardiskajai lomai mūsu valstiskās neatkarības atgūšanas periodā. Izstādes rosināti, par šo laikposmu Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" stāsta Sandra Krastiņa un gleznotājs, pedagogs, Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe.
"Viņas gleznas liek vienoties priekā par vērtīgo, kas mums ir visapkārt" – tā par gleznotājas Gitas Šmites jauno personālizstādi "Jauns pavasaris" saka mākslas zinātniece Aiga Dzalbe. Izstāde no 6. februāra skatāma galerijā "Istaba", un, kaut arī darbi tapuši galvenokārt rudenī, tajos ir daudz pavasarīgu, iedvesmojošu un siltu noskaņu un ietilpīgu simbolisku vēstījumu. Izstādes laikā māksliniece pati visai bieži būs sastopama galerijā, kur viņa gleznos tur uzstādīto kluso dabu.
“Mazie svētki dvēselei” – tādu nosaukumu izstādei Eiropas Savienības mājā, kurā skatāmas Latvijā tapušās gleznas, devis ukraiņu mākslinieks Ivans Vitjuks. Gleznotājs šādi vēlas teikt “paldies” Latvijai arī par viņa karā cietušās ģimenes uzņemšanu. Vitjuka gleznās Rīgas nami mijas ar lauku ainavām, ziema ar pavasari un vasaru. Jau gandrīz gadu Latvija ir droša vieta gan gleznotāja pieciem bērniem, gan viņa molbertam un otām.
Lielformāta gleznas kā vislēnākā kino kadri un izstāde, kurā mākslinieks skatītāju acu priekšā gatavo īstu laivu. 2. februārī izstāžu zālē "Rīgas mākslas telpa" atklāšanu piedzīvo divu spilgtu jauno mākslinieku ekspozīciju atklāšana. Vienā galvenais uzsvars likts uz procesu un jautājumu, kurā mirklī objekts kļūst par mākslas darbu, otrā – māksliniece spēlējas ar laiku un tēliem.
Galerija "Alma" ar tās stikloto ārsienu pievērš garāmgājēju uzmanību atvērtajai ekspozīcijas telpai. Līdz 11. martam galerijā skatāma scenogrāfa un mākslinieka Reiņa Dzudzilo izstāde "Nekad nebeidzas". Izstādi veido viens elements, kurš sadalīts trīs daļās: gaismas objekts, uzraksts uz galerijas sienas un ierāmēta atvērta piezīmju klade.
Krievijas Kultūras ministrija pieprasījusi Maskavas Tretjakova galerijai atskaitīties par savas pastāvīgās ekspozīcijas sakārtošanu atbilstoši "garīgi morālajām vērtībām".
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izsludinātā atklāta izstāžu projektu konkursa rezultātā īstenošanai izvēlēti trīs pieteikumi – Rotu mākslas biedrības grupas izstāde "Pieskāriens" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Andra Eglīša personālizstāde "Daži iztēles un matērijas satikšanās gadījumi" un Miķeļa Fišera personālizstāde "Baisais mantojums" LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē, informēja muzejā.
Piektdien, 3. februārī, Nacionālajā mākslas muzejā atklās jaunu ekspozīciju "Mūra nojaukšana", kas veltīta laikmetīgās mākslas īpašajai lomai mūsu valstiskās neatkarības atgūšanas periodā. Ekspozīcijā skatāmie darbi pamatā tapuši no 1985. gada, kad Padomju Savienībā sākās tā sauktie pārbūves procesi, līdz 1991. gadam, kad Latvija atguva savu neatkarību.
Talsu kinoteātris "Auseklis" ir vieta ne tikai kino, bet arī mākslai. Šobrīd uz Talsiem atceļojuši mākslinieces Karinē Paronjancas darbi, kas tapuši, iedvesmojoties no armēņu režisora Sergeja Paradžanova 1969. gada tapušās filmas "Granāta krāsa".
Muzejā "Rīgas Jūgendstila centrs" skatāma Anitas Paegles zīmējumu izstāde "Rīgas kaķi", kur līdzās grāmatu ilustrāciju oriģināliem būs aplūkojamas arī mākslinieces zīmētās pastmarkas un kaķu tēmai veltītā monēta.
Trīs Latvijas laikmetīgās mākslas pārstāvji – Sigita Daugule, Vineta Kaulača un Māris Čačka – apvienojušies radošā savienībā starptautiskai izstādei "Vīzijas un sliekšņi". Izstāde būs skatāma Hamburgas "Pashmin" mākslas galerijā no 4. februāra līdz 25. februārim, un tā ir veidota, lai izgaismotu dažādas pieejas un izpratnes par glezniecību, vienlaikus mēģinot atbildēt uz aktuāliem jautājumiem par to, ko glezniecība nozīmē šodien, informēja mākslinieku pārstāvji.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
