Dzīve & Stils / Sarunas
Kādēļ statistika ir tik skarba, ka 90 % jaunuzņēmumu (start-up) cieš neizdošanos, bet apmēram piektā daļa neiztur ilgāk par pirmo gadu, savu pieredzi par neveiksmēm pastāstīja Līga Pakalna, jaunuzņēmuma “Getsparkz” vadītāja un SIA “Exonicus” valdes direktors un “Exonicus, Inc.” izpilddirektors Sandis Kondrāts.
Statistika liecina, ka vismaz puse no reģistrētajām attiecībām dažādu iemeslu dēļ beidz pastāvēt vidēji pēc 13,3 gadiem. Iemeslus, kādēļ ne vienmēr izdodas atrast piemērotāko partneri, Latvijas Radio 1 raidījumā “Vai tas ir normāli?” apzināja ģimenes psihoterapeite Aina Poiša un ārste psihoterapeite Maija Kārkliņa.
Man tā ir bezgalība, kurā visu laiku var kaut ko jaunu atrast un ieraudzīt, – tā par Jāņu svinēšanu saka bioloģe, filozofe un praktizējoša folkloriste Aīda Rancāne. Tautas tradīciju kopšana viņai ielikta gluži vai šūpulī, bet viņa savas zināšanas aizvien pilnveido un dāsni dalās tajās ar citiem. Īsi pirms svētkiem internetā viņa aizsāka jaunu sarunu ciklu “Aīdas istaba”, un pirmā saruna bija veltīta Jāņu tradīcijai, tās norises jēgai un simbolikai.
Sapņu galvenā funkcija ir līdzsvarot psihi, un tie var atklāt šķautnes, ko nomodā neapzinās, intervijā raidījumam “Saknes debesīs” skaidroja Junga analītiķe Ginta Teivāne. Smadzenes ir emocionāls orgāns un miega laikā emocijas procesējas vēl ātrāk – tās nokļūst līdz smadzeņu garozai. Sapņiem ir vērts pievērst uzmanību, taču nevajadzētu to tulkojumus meklēt vecmāmiņu vai mūsdienu sapņu tulku grāmatās, uzsvēra Teivāne.
Mēs dzīvojam neoliberālisma laikmetā, ko raksturo sistēmiska nedrošība un liela atbildība uz indivīda pleciem, tostarp par iespējamo risku, Latvijas Universitātes radio NABA raidījumā “Zinātnes vārdā” norādīja kultūras antropoloģe Ieva Puzo. Mūsdienu pasaulē vērts domāt par solidaritāti, lai pārlieku nenoveltu atbildību uz katru pašu, jo individualizētā sabiedrībā cilvēkus var vairāk ekspluatēt kā darbiniekus, norādīja pētniece.
Runājot par bērnu un jauniešu vardarbību vienaudžu vidū, bieži rodas jautājumi par pedagogu atbildību. Kārlis Caune, kurš savu pedagoga karjeru veidojis gan Latvijā, gan Polijā, norāda, ka mobings ir pilnīgi visur, atšķiras tikai forma un izpausme, un pedagogam ir neiespējami to nepamanīt. Galvenais jautājums, viņaprāt, ir – kas notiek tālāk?
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) par neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas virsārstu strādā neiroķirurgs Basels Jakubs Vahbe. Viņš ir dzimis Libānā, bet kopš deviņdesmitajiem gadiem dzīvo Latvijā un šeit arī apguvis ārsta profesiju. Ikdienā Vahbe operē bērnus ar dažādām slimībām un veic arī sarežģītas operācijas specializējoties epilepsijas ārstēšanā. Viņš nesen ieguvis arī Latvijas pilsonību. Tomēr kāda deputāta teiktajam, ka nu varēs turēt vienu pasi vienā kabatā un otru – otrā, viņš īsti nepiekrīt. Abas pases viņš vēlas turēt vienā kabatā, jo tieši tik nesaraujamas ir abas Vahbes identitātes. Ar ārstu par darbu slimnīcā, pilsonības iegūšanu un arī Covid-19 pandēmiju sarunājās Latvijas Radio korespondents Kristaps Feldmanis.
Jana Kozlova ir grima māksliniece. Šogad līdzi Samantai Tīnai devusies arī uz Roterdamu pucēt dziedātāju uznācienam uz lielās Eirovīzijas skatuves. Viņa ir neskaitāmu mūzikas video un modes sesiju make up māksliniece, četru bērnu māte, kura ir dienējusi LR Nacionālajos bruņotajos spēkos.
Jekaterinu Lazdovsku skolā apsaukāja par "Big Mama". Šobrīd "plus size" modele ir ne vien skaistumkonkursa “Ms. Top of The World Plus Size” "Vice Miss" titula ieguvēja, bet arī kļuvusi par konkursa nacionālo direktori Latvijā.
Paralimpiskā sportiste Poļina Rožkova pēc mugurkaula traumas jau divpadsmit gadus pārvietojas riteņkrēslā, turpina nodarboties ar sportu, kērlingu, pauko un iedvesmo apkārtējos nepadoties.
Bieži bērni un jaunieši apcelt savus vienaudžus izvēlas, lai iekļautos ‘'stilīgo'' bariņā. Tā skolas laikā rīkojās arī Dailes teātra aktieris Gints Andžāns: ''Tas ir nodrošināt sev kaut kādu sociālo stāvokli starp klasesbiedriem, draugiem, čomiem. Tas likās kā joks, kā ‘’prikols''''.
Latvija ir valsts ar vienu no augstākajiem pašnāvību statistikas rādītājiem gan Eiropas Savienības, gan visas pasaules līmenī. Imelde Podiņa un Andželika Jaunzema ir divas jaunas sievietes ar līdzīgu skarbu dzīves pieredzi – abām brāļi izdarījuši pašnāvības. Ko tas nozīmēja ģimenei, kas sabiedrībai un valstij būtu jāsaprot un jādara, lai risinātu samilzušās problēmas garīgās veselības jomā? Par to abas sievietes dalījās pārdomās LTV raidījumā “Saknes debesīs.”
“Es vienmēr esmu bijusi citādāka,” saka Samanta Tīna. Par to dziedātāju apsaukāja skolā, pēc TV šova, un arī tagad viņai nereti nākas uzklausīt pārmetumus. Tas Samantā Tīnā ir radījis agresiju un dusmas, ar ko viņa mācās tikt galā, ejot sevis pieņemšanas ceļu. “Pašvērtējums ir pats svarīgākais. Ja ir ļoti zems pašvērtējums, loģiski, ka tu sevi neapzinies tādā resursā, kāds tev ir dots. Tu sev šo resursu esi pazeminājis. Jāsaprot, ka tava atšķirība ir tava īpatnība, unikalitāte,” pārliecināta ir Samanta Tīna.
Pagātnes izrunāšana ir ļoti būtiska - tā var būt kā globāls vai nacionāls psihoterapijas seanss, Latvijas Radio 1 raidījumā “Monopols” atzina Vidzemes Augstskolas rektors un asociētais profesors Gatis Krūmiņš. Paralēli pētnieciskajam darbam, viņš aizraujas ar mūziku, kas ļauj uz lietām paraudzīties caur improvizāciju.
Nākotnes baznīcai ir jāiesaista plašāks sabiedrības loks – vīrieši, sievietes, bērni, dažādas paaudzes, uzskata Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes dekāne, Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas pasaulē mācītāja Dace Balode. Šobrīd Latvijā, līdzīgi kā citviet pasaulē, baznīcu galvenokārt apmeklē sievietes, kuras tur ir uzņēmušās ļoti daudzas praktiskās rūpes, sarunā ar LTV raidījuma “Saknes debesīs” autoru Ilmāru Latkovski atzina Balode.
Monarhijas vai vismaz daļu no tām vajadzētu pasludināt par pasaules kultūras mantojumu, jo, ja visur būtu tikai republikas, pasaule būtu ārkārtīgi noplicināta, Latvijas Radio 1 raidījumā “Zināmais nezināmajā” savu viedokli pauda mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis.
Vilnis Sosārs, ārsts ar ilggadēju un augstu vērtētu onkologa, algologa un paliatīvās aprūpes speciālista pieredzi, atzīst, ka ir pret eitanāzijas likuma pieņemšanu šobrīd. Ārsts norāda, ka pagaidām to legalizēt būtu pāragri – vispirms jāuzlabo paliatīvā aprūpe. Taču Sosārs atzīst diskusijas nepieciešamību.
Latvijā cilvēki pārāk daudz domā par statusu, taču dzīve pie mums būtu labāka, ja par to satrauktos mazāk, Latvijas Radio 1 raidījumā “Monopols” pauda ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Distopiskās nākotnēs vīzijās bieži tiek rādītas pasaules, kurās cilvēki viens otram neuzticas. Valdība vai kopienas līderis kultivē savstarpējo neuzticību, vienlaikus pieprasot aklu uzticību valsts vadītājam. Šādi režīmi pieredzēti arī pasaules vēsturē. Cilvēki ir pieļāvuši neskaitāmas kļūdas, izvēloties, kam uzticēties. Arī katra individuālā ikdiena ir piepildīta ar lēmumiem par uzticību – jāizraugās, par ko balsot, kuru mediju lasīt, kuram ārstam prasīt padomu. Problēma gan, ka kļūdas gandrīz vienmēr ir ieraugāmas tikai pēc kāda laika. Nākotnē, kurā turpināsim runāt par tehnoloģiju attīstību, mūsu pašu spējas izvērtēt, kam uzticēties, tiks arvien pārbaudītas.
ASV ilgdzīvojošajā seriālā "Zvaigžņu ceļš" ir attēlota pasaule, kurā faktiski neeksistē nauda – cilvēce ir atklājusi neierobežotas enerģijas avotus un tehnoloģiju, kas ļauj no zila gaisa materiālizēt jebko. Cilvēki dzīvo neierobežotu resursu pasaulē. Proti, izteikti atšķirīgā no šībrīža pasaules. Lai gan, strikti runājot, naudas daudzumu (kura šobrīd ir digitāla) ierobežo tikai monētārās sistēmas un valsts pieņemtie ekonomikas principi, tikai retais var atļauties sev ikdienas dzīvē neatteikt. Nākotnē būs jauni izaicinājumi – cilvēku skaita pieaugums un robotizācija.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
