Sadaļas Sadaļas

Eirovīzija

Paralimpiskās sportistes Poļinas Rožkovas stāsts: Sadusmo, kad cilvēki saka «man nesanāks»

Eirovīzija

Šī ir Eirovīzija! Citāda diskusija ar Tomu Grēviņu un Nansiju Garkalni

«Plus size» modeles Jekaterinas Lazdovskas stāsts: Latvijā cilvēki ir iedzīti kompleksos

Latvijā cilvēki ir iedzīti kompleksos. «Plus size» modeles Jekaterinas Lazdovskas stāsts

Jekaterinu Lazdovsku skolā apsaukāja par "Big Mama". Šobrīd "plus size" modele ir ne vien skaistumkonkursa “Ms. Top of The World Plus Size” "Vice Miss" titula ieguvēja, bet arī kļuvusi par konkursa nacionālo direktori Latvijā.

#ImTheQueen

65. starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā Latviju šogad pārstāvēs Samanta Tīna ar dziesmu “The Moon Is Rising”. Dziedātāja jau vairākkārt minējusi, ka uz Eirovīzijas skatuves vēlas kāpt ar dziesmu, kurai ir dziļš vēstījums – par spēcīgām un iedvesmojošām sievietēm. LSM.lv sadarbībā ar Latvijas Televīziju piedāvā video stāstu sēriju par spilgtām Latvijas sievietēm.

Laura Lauziniece: Vai tev bieži ir nācies dzirdēt negatīvus komentārus par savu ārējo izskatu?

Jekaterina Lazdovska: Es esmu izaugusi baltkrievu ģimenē. Parastā ģimenē. Bet es esmu mīlēta tik ļoti! Mammas mīlestība un rūpes man ir devušas pārliecību par sevi. Es esmu savādāka, un man tādai patīk būt. Teikšu, kā ir – skola, tie ir pamati, katra cilvēka pamati. Nebaidīšos lietas saukt īstajos vārdos – puiši bija noskatījušies amerikāņu filmu ar lielu sievieti galvenajā lomā, savilka paralēles ar šo tēlu un apsaukāja mani par “Big Mama”. Es mājās raudāju, mammai teicu, ka tā taču nav taisnība, un katru dienu pati sev centos pierādīt to, ka es tāda neesmu.

Būtībā sanāk, ka sevi tā pa īstam es pieņēmu tikai pavisam nesen. Tikai gadu atpakaļ. Bija ļoti tāls ceļš ejams. Grūtības neradīja apkārtējie cilvēki vai sabiedrība, kurā šķietami valda citi pasaules standarti, grūtības radīju es pati. Man bija smagi iekšēji, jo es vienmēr jutu un zināju, ka es esmu citādāka, apalīte jau no bērnības. Tas man nāk no paaudzes uz paaudzi. Man mamma vienmēr norādīja, ko drīkst ēst, ko nedrīkst. Baltmaize ar sviestu man bija aizliegta pilnībā. Mamma nepirka saldumus un norādīja: “Ja tu šitā turpināsi, tad mēs nekur tālu netiksim!” Kad piedzima bērns, pieņēmos svarā vēl vairāk, sāku pamanīt, ka uz ielas man cilvēki sāk pievērst uzmanību.

Īpaši gados vecāki cilvēki. Viņi uz mani atskatījās diezgan nosodoši, ar tādu kā riebumu.

Es to tiešām ļoti jutu. Apmēram no divdesmit septiņu līdz trīsdesmit gadu vecumam man gāja diezgan grūti. Negribēju nekur iet, neko darīt, neko mainīt. Tā dzīvoju dienu no dienas.

Kas bija tavs pagrieziena punkts, kas lika mainīt skatījumu uz dzīvi?

2018. gadā Kristīne Lindenblate piedāvāja pārstāvēt Latviju konkursā “Miss&Mrs. Top of the World Plus Size 2019”. Es tiešām ilgi domāju, līdz pieņēmu lēmumu, jo man nupat bija piedzimis mazs bērns, turklāt tas vēl bija brīdis dzīvē, kad es sevi nepieņēmu. Man pavisam noteikti nepatika tas, ko redzu spogulī. Tas bija mirklis, kad emocionāli biju ļoti vāja. Un tad es sev jautāju: “Bet kad tad tu to darīsi, ja ne tagad?” Tagad atskatoties, skaidrs, ka dalība konkursā bija tieši tas, kas mani sapurināja, iedeva citas domas, vērtības un perspektīvu. Konkursā tiku kronēta par vice “Miss Top of The World”, un ziniet, es jutos fantastiski! Jā, man joprojām dažkārt nepatīk atspulgs spogulī, bet es apzinos, ka izaugu, kļuvu spēcīgāka, un kardināli mainīju dzīvi.

Kroni joprojām nesu ar ļoti lielu lepnumu.

Protams, pēc konkursa saņēmu dažādus piedāvājumus no modeļu aģentūrām, tiku pamanīta. 2020. gadā kļuvu par šī konkursa nacionālo direktori Latvijā. Strādāju ar tiešām fantastiskām meitenēm un esmu ārkārtīgi laimīga, ka kādam varu būt piemērs.

Vai sabiedrība Latvijā izprot “body positivity” ("ķermeņa pozitīvisma") kustības mērķus?

Pirmkārt, Latvijā apaļīgiem cilvēkiem ir problēmas ar apģērba iegādāšanos. Mēs, apalītes ejam garām modes veikaliem, paskatāmies skatlogā, ieraugām kleitu un nospriežam: “Es taču šo nedrīkstu vilkt mugurā!” Tāpēc neko vairāk arī nedomājam – jāuzvelk savs maiss un labākajā gadījumā ap vidukli jāapsien josta, un būs jau labi.

Nē, es negribu, lai ir vienkārši labi, es gribu, lai ir tiešām labi, lai sievietēm ir iespēja izvēlēties.

Lai nav jāvelk mugurā tas, ko uzspiež sabiedrība vai kaut kādi mistiski standarti.

Standarti taču katram ir pašam savi. Kādam tie ir “90-60-90”, man tas standarts ir savādāks. Es redzu cilvēkus citādāk. Tāpēc es ļoti vēlētos palīdzēt sievietēm atrast sevi un nebaidīties ieraudzīt sevī skaistu būtni. Ne visām ir dots būt slaidām. Mēs esam dažādas. Eiropā ir citādāk, par “body positivity” runā skaļi, uzmundrina, iedrošina. Bet Latvijā cilvēki vēl ir diezgan pamatīgi iedzīti kompleksos. Cilvēki baidās tikt nosodīti.

Kāda ir iedvesmojoša sieviete?

Iedvesmojoša sieviete noteikti ir sieviete, kas aiz sevis ved cilvēkus un kura citus var iedvesmot uz kaut kādām lietām vai darbiem. Iedvesma pamatā rodas no cilvēka. Mēs iedvesmu nevaram rast no tukša gaisa. Mums vajag piemēru, kuram gribētos līdzināties.

Manuprāt, stipra sieviete ir tā, kas nebaidās, ka viņa kritīs. Jo kritīsim mēs visi.

Es esmu kritusi ļoti daudz. Bet pats svarīgākais ir celties un iet uz priekšu! Ir jāsāk kaut kas darīt. Tiklīdz tu sāksi darīt, obligāti būs atdeve. Nevar sēdēt un gaidīt, kad kaut kas nokritīs no debesīm. Katru dienu ir jāstrādā ar sevi, jāmeklē varianti, kā sevi pilnveidot, kā tikt vaļā no kompleksiem, ja tādi ir, jāmeklē cilvēki, kas var palīdzēt psiholoģiski tikt pāri šiem kompleksiem. Tas nav vienkārši, bet ir jāiet uz priekšu un ir jātiek vaļā no bailēm. No bailēm par to, ka neizdosies. Jo tiklīdz mūs nosoda, mēs atkal ielienam savā čauliņā, bet jānotic tam, ka vienu dienu obligāti būs izmaiņas. Es domāju, ka pēc desmit gadiem es būšu maksimāli spēcīga. Vajag sevi saņemt rokās un izspiest no sevis visu, ko var, jo pēc četrdesmit pieciem gadiem būs grūtāk. Es ceru, ka es spēšu atvērt kādu skolu. Man ideju ir daudz un lielas!

KONTEKSTS:

Ikviens ir aicināts dalīties arī savā sevis pieņemšanas un drosmes iemantošanas stāstā, publicējot īsu video vai fotogrāfiju sociālajos medijos, pievienojot tēmturus #ImTheQueen #BeAQueen #TheMoonIsRising un atzīmējot @SamantaTina "Instagram" vai "Facebook" profilus.

2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls notiks 22. maijā, bet pusfināli – 18. maijā un 20. maijā.

Eirovīzijas noteikumi nosaka, ka 2021. gada gada konkursā var piedalīties 2020. gadā izvirzītie valstu pārstāvji, taču ne ar pērn uzvarējušo dziesmu. Uz Roterdamu dosies arī Latvijas nacionālā atlases konkursa “Supernova” 2020. gada uzvarētāja Samanta Tīna ar dziesmu "The Moon is Rising". Viņa piedalīsies konkursa otrajā pusfinālā 20. maijā.

Jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ 2020. gada Eirovīzijas konkurss tika atcelts. Bija plānots, ka tas notiks Roterdamā, jo 2019. gadā Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā uzvarēja Nīderlandes pārstāvis Dunkans Lorenss ar balādi "Arcade", izcīnot Nīderlandei tiesības rīkot nākamo konkursu. Nīderlande šīs tiesības realizēs 2021. gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Sarunas
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt