Dzīve & Stils / Sarunas
Vienā vārdā raksturojot sevi kā treneri, Raimonds Feldmanis nevilcinoties min, ka ir maksimālists. Vienalga – treniņš vai spēle – viņš cenšas no spēlētājiem “izspiest”, cik vien iespējams. Vēl trenerim dažreiz liekas, ka savu audzēkņu spējām tic vairāk nekā viņi paši sev. Raimonds Feldmanis – basketbola treneris, kura trenētie 3x3 basketbola izlases spēlētāji pagājušajā vasarā kļuva par olimpiskajiem čempioniem.
20. un 21. gadsimta filozofija par savu centrālo tēmu ir izvirzījusi nevis patiesību, bet brīvību un dažādību, Latvijas Radio raidījumā “Brīvības bulvāris” secināja filozofs Māris Kūlis, kurš pagājušā gada nogalē publicējis pētījumu “Finis veritas. Par patiesību un meliem”. Tāpat viņš norādīja, ka trāpīgāk būtu runāt par pēcuzticības, nevis pēcpatiesības laikmetu, kurā dzīvojam, jo tieši neuzticība sabiedrībā kļuvusi spēcīgāka.
Žurnālists un aktīvists Dainis Īvāns, pieredzējis vides aktīvismu padomju laikos, uzskata, ka arī brīvība nes tikpat lielus izaicinājumus, īpaši ienākot patērnieciskajai kultūrai. Iespējams, izglītības notrulināšanās dēļ mēs vairs nesaprotam, kādā vidē mūsu dzīve ir kvalitatīva, Īvāns pauž sarunā podkāstā “Zaļgalvis”.
Krīze attiecībās nenozīmē, ka mīlestība ir beigusies, tas vienkārši nozīmē, ka vecais attiecību modelis vairs nestrādā un ir jāmeklē jauns, Latvijas Radio 5 raidījumā “Naktslokāls” secināja geštaltterapeite Līva Spurava.
Covid-19 pandēmijas laikā Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs izdošanai latviešu valodā gatavojis savu grāmatu par laikmetu maiņu “Kurp dodas Rietumi?”. Runājot par esošo laikmetu, Stankevičs Latvijas Radio raidījumā “Monopols” pauda ticību, ka esam pārmaiņu priekšā.
Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrā tiek attīstītas un pētītas iespējas psihoterapijā izmantot virtuālo realitāti, Latvijas Universitātes radio NABA raidījumā “Zinātnes vārdā” atklāja centra vadītājs, psihoterapeits Nils Sakss Konstantinovs. Centra pētnieki ir vieni no pirmajiem pasaulē, kas mēģina saprast, kā varētu psihodiagnosticēt bērnus un pusaudžus virtuālajā vidē, tostarp piedāvāt psihoterapijas intervenci.
Covid-19 pandēmijas laikā izplatītā skepse pret zinātni ir pārsteigusi teologu un mācītāju Juri Cālīti, viņš atzina Latvijas Radio raidījumā “Brīvības bulvāris”. Viņaprāt, zinātnes apšaubīšana ir uzspļaušana Rietumu kultūras ziedam.
Apzināti nolēmu saviem bērniem mīlestību izrādīt, sarunā ar LSM atzīst žurnālists un trīs bērnu tēvs Aidis Tomsons. Viņš uzskata, ka mīlestība un attiecības prasa apzināšanos. “Mīlestība nav emocijas, tas ir gribas lēmums, kas sevī it bieži jānostiprina,” apstiprina Aidis, kuram ievērot savaldību bērnu audzināšanā palīdz ikrīta pastaigas.
Gunārs Jākobsons vairāk nekā 50 gadu garumā sekojis līdzi hokeja un futbola spēlēm, aizraujot ikvienu klausītāju ar savu dinamisko ētera balsi. Strādājis par sporta žurnālistu 13 olimpiskajās spēlēs un 30 pasaules čempionātos hokejā, vadījis vairāk nekā 6000 dažādu sporta pārraižu. Tāpat arī vairāk nekā divas desmitgades ir komentējis Dziesmu un Deju svētkus, veidojis un vadījis daudzus raidījumus par sportu, teātri, mūziku un literatūru, tai skaitā leģendāro ''Mikrofona'' aptauju. Gunāram ir 86 gadi, vēl joprojām viņš strādā radiofonā.
Zīmju valoda nav tikai roku žesti, bet arī lasītais no runātāja lūpām un sejas mīmikas, lai nedzirdīgais uztvertu teikto. Tāpēc pandēmijas laiks un sejas maskas licis īpaši sarežģītus saziņas šķēršļus nedzirdīgajiem veikalos, medicīnas iestādēs, skolās un citās iestādēs. Plašāk par šiem un cietiem nedzirdīgo ikdienas izaicinājumiem Sintijas Ambotes sarunā ar kopš dzimšanas nedzirdīgo Māru Lasmani un surdotulci Āriju Medni.
Darīt šo pasauli labāku ir mūsu dzīves jēga – saka kapelāne Inese Lūse. Jau 16 gadus viņa kalpo Rīgas Austrumu slimnīcā, 11 gadus ir Kapelānu dienesta vadītāja. Viņas misija ir būt par atbalstu cilvēkiem vissmagākajos krīzes brīžos. Tāpat kā mediķiem arī viņai ļoti intensīvs un saspringts bija nesenais pandēmijas trešā viļņa laiks, kad mājās viņa brauca tikai pārnakšņot, jo pārējā laikā bija jābūt par atbalstu gan pacientiem un viņu tuviniekiem, gan arī mediķiem. Šobrīd slimnīca jau vairāk strādā ierastā režīmā, un darbinieku sejās var biežāk redzēt arī smaidu.
Ārzemju latviešiem ziedošana Latvijai nereti ir iespēja saglabāt saikni ar dzimteni, savukārt šejienes labdarības organizācijām sadarbība un ideju apmaiņa ar diasporu palīdz attīstīties un augt, Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” norādīja labdarības organizācijas Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta un labadarības organizācijas Lielbritānijā “Giving for Latvia” vadītāja Daniela Utāne.
Tēva uzdevums ir iemācīt bērniem domāt ilgtermiņā, pārliecināts ir Kārlis Būmeisters – mūziķis, politiskais padomnieks, kā arī Edvarta (6) un Matildes (2) tētis. Abi ar sievu Lindu strādā Eiropas Savienības struktūrās Briselē, kas ģimenei nozīmē dzīvi Briselē ar nemitīgu kursēšanu un lielu piemērošanos.
Klimata pārmaiņas ir reālas, un zinātnieki tās redzēja jau pirms 30–40 gadiem, intervijā LSM.lv uzsver klimata zinātnes profesors Kriss Replijs no Londonas Universitātes koledžas. Vienlaikus viņš ir pārliecināts, ka cilvēce vēl var vērst notiekošo uz labu. “Jāpiesprādzējas un jāatrod veidi, kā mainīt lidojuma virzienu,” tēlaini saka zinātnieks.
Vakcinēšanās ir kļuvusi par ļoti emocionālu jautājumu, kur intelektuāli argumenti vairs nestrādā, Latvijas Radio raidījumā “Monopols” secināja sarunu festivāla “Lampa” direktore un “Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS” izpilddirektore Ieva Morica. Viņasprāt, diskusiju, dialogu un debašu kultūra Latvijā šobrīd ir kritiskā līmenī, taču tieši kvalitatīvas sarunas ir tas, kas spētu cilvēkus no jauna vienot.
Pērn septembrī bijušajam Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim ārsti paziņoja, ka, iespējams, dzīvot atlicis vien pāris mēnešus, viņš stāsta intervijā Latvijas Televīzijā. Ķuzis nesen bija kļuvis par Rīgas domes deputātu, taču darba vietā bija jādodas uz slimnīcu – iekaisis žultspūslis, un nācās veikt divas sarežģītas operācijas. To laikā atklāja aizkuņģa dziedzera audzēju. Tagad veselības stāvoklis ir stabils un nepasliktinās.
Dzīvojot acīmredzamajās robežās, vesela virkne jautājumu nepastāv. Par tiem var aizmirst, bet tas nenozīmē, ka šo jautājumu nav. Laiku pa laikam tomēr ir svarīgi atcerēties, ka viss, ko mēs redzam, ir tāds pagaidu ietvars dzīvei, teologs un garīgo prakšu skolotājs Juris Rubenis atzina LTV raidījumā “Lielās patiesības”.
Kad man kāds pazīstams pusaudzis sarunā iesprauž angļu vārdu, es saku: “Nu, pasaki, kā tas ir latviski!” Ja viņš nezina, es pasaku viņam priekšā. Un arī ģimenēs tā varētu darīt. Jānodrošina latviešu saturs bērniem – ne tikai ģimenēs, bet arī valstiski. Tas ir visa pamats, – tā intervijā LSM.lv saka Sanda Rapa, valodniece, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta direktore. Sarunā viņa stāsta par valodas pētniecību, sabiedrības līdzatbildību valodas kopšanā un attīstībā un to, kāpēc latviešu valoda ir tik īpaša un atšķirīga no lielajām valodām.
Ja latviešu valodu uzskatīsim par gana svarīgu mērķi, tad spēsim to noturēt gan skolās, gan sabiedrībā, sarunā ar LSM.lv optimistiska ir izglītības eksperte Zane Oliņa. Viņa ir latviešu pedagoģe, vairākus gadus vadījusi organizāciju “Iespējamā misija”, bet šobrīd ir “Skola 2030” mācību satura ieviešanas struktūrvienības vadītāja. Intervijā Oliņa stāsta par ideālo valsts politiku latviešu valodas apguvē, uzsverot arī sabiedrības un ģimenes iesaisti.
Ja cilvēkam nesokas attiecību meklējumos, jāapzinās, ka tas nav galvenais mērķis un dzīve ir jābauda, Latvijas Radio 1 podkāstā "Vai tas ir normāli?" sacīja psihoterapeite Maija Kārkliņa. Podkāstā viesojās kāda sieviete, kura jūtas nepārliecināta par sevi, veidojot jaunas attiecības. Psihoterapeite Kārkliņa uzklausīja podkāsta viešņu un sniedz savu redzējumu, kā rīkoties gadījumos, kad cilvēks apšauba savas spējas.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
