Piektdiena, 26. aprīlis

Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna

Latvijas Sabiedriskie Mediji
Rīgā +11 °C, Z vējš, 1m/s
LSM Bērnistaba

Zane Lāce-Baltalksne

Latvijas Radio žurnāliste

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
Zinātnieki Latvijā mācās izlasīt šūnu sūtītās «draudu vēstules» par prostatas vēzi
Zinātnieki Latvijā mācās izlasīt šūnu sūtītās «draudu vēstules» par prostatas vēzi
Šogad septembrī notikušajā ikgadējā L’Oreal–UNESCO balvas pasniegšanā sievietēm zinātnē viena no trim Latvijas laureātēm bija Kristīna Baho Santosa. Bioloģijas zinātņu doktorante ir spāniete, bet jau vairākus gadus strādā Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā. Viņa strādā pie jaunas metodes, kas ātri un viegli mājas apstākļos ar urīna paraugu ļautu vīriešiem noskaidrot – ir vai nav viņiem prostatas vēzis. Izklausās vienkārši, bet darbs pie šīs metodes ir gana sarežģīts, jo vispirms jāiemācās "izlasīt šūnu sūtītās draudu vēstules".
Krāsa un dažādība, bez kuras nevar iztikt – pūtēju orķestri dziesmu svētku kustībā
Krāsa un dažādība, bez kuras nevar iztikt – pūtēju orķestri dziesmu svētku kustībā
Pūtēju orķestrim dažādos laikos Latvijā ir bijusi svarīga vieta gan sadzīvē – spēlējot zaļumballes, bēres un kāzas, gan vēstures griežos, Brīvības cīņās un, protams, Dziesmu svētkos. Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" par patriotismu un skatuves kultūru, par kopības sajūtu un muzicēšanas prieku stāsta Alūksnes un Madonas pūtēju orķestru dalībnieki. 
Košas krāsas, kārtu kārtas un rakstaini cimdi – Rucavas pūra lāde jeb Dienvidkurzemes etnogrāfiskais...
Košas krāsas, kārtu kārtas un rakstaini cimdi – Rucavas pūra lāde jeb Dienvidkurzemes etnogrāfiskais mantojums
"Tauta ir lepna, čakla, strādāt spējīga, sievietes vienmēr grib būt skaistas, un arī tautastērps, goda drānas ir skaistas" – tā par Dienvidkurzemes ļaudīm un viņu mantojumu saka Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja Vineta Solovjova. Latvijas Radio raidījums "Kultūras rondo" izzina, kāpēc Kurzemē tautas tērpu mantojums ir tik bagātīgs, par ko vēsta Rucavas pūra lāde un cik daudz pakustēt varēja rucavnieces, kuras tērpušās duj lindrukos, mārģinēs un snātenēs. 
Nauda mainījās pa mēnešiem un bija atšķirīga dažādās Latvijas vietās
Nauda mainījās pa mēnešiem un bija atšķirīga dažādās Latvijas vietās
Skatot naudas ceļus mūsu valstī pagājušā gadsimtā, visvairāk nauda mainījusies laika posmā no 1914. līdz 1942. gadam. Tajās desmitgadēs Latvijas teritorijā bija 19 dažādas naudas zīmes. Nauda mainījās pa mēnešiem, un atšķirīga tā bija dažādās mūsu valsts teritorijās. Par naudas vērtību, tās maiņu un izskatu Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Numismātikas nodaļas vadītāja Anda Ozoliņa.
Pulvertornis jeb Smilšu tornis stāv Rīgas sardzē kopš 14. gadsimta
Pulvertornis jeb Smilšu tornis stāv Rīgas sardzē kopš 14. gadsimta
Vēstures avotos Pulvertornis jeb kā senāk to sauca – Smilšu tornis – pirmo reizi minēts 1330. gadā, kad rīdzinieki pēc zaudētas kaujas, piekāpjoties Livonijas ordenim, dala ietekmes zonas pilsētā un atdod Smilšu torni. Par būves vēsturi un to, kas ir mīti, un kas – patiesība, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāsta vēsturnieks Dainis Poziņš no Kara muzeja.
Nedrošība ir baiļu galvenais ģenerators. Baiļu anatomiju skaidro zinātnieks
Nedrošība ir baiļu galvenais ģenerators. Baiļu anatomiju skaidro zinātnieks
Bailes mājo mūsos līdzās visām citām emocijām. Cilvēkam nākas izbalansēt starp baiļu duālo dabu – kad tās mūs pasargā no pārgalvības, bet, dzīvojot stindzinošās bailēs ilgtermiņā, ievieš satraukumu, depresiju un citas nelāgas izjūtas. 19. gadsimta britu dzejnieks Roberts Braunings ir teicis, ka "bailes tāpat kā ticība, cerība un mīlestība" veido cilvēci. Par baiļu anatomiju Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vairāk stāsta Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors un Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters.
Kā antropologi pirms simts gadiem meklēja «vidējo latvieti». Stāsta muzeja vadītāja
Kā antropologi pirms simts gadiem meklēja «vidējo latvieti». Stāsta muzeja vadītāja
Antropoloģiskās ekspedīcijas, kurās savulaik cilvēkiem mērīja ķermeni, tostarp galvaskausu, un rūpīgi pierakstīja acu un matu krāsu, 20. gadsimta 20. un 30. gados notika visā Latvijā, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Anatomijas muzeja vadītāja Ieva Lībiete stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā". 
Folkloras pētnieks: Spēja pārvērsties par vilkati – visslavenākā tēma ne tikai folklorā
Folkloras pētnieks: Spēja pārvērsties par vilkati – visslavenākā tēma ne tikai folklorā
Čūska, kaza, ezis, varde, putns, suns, lācis – tie ir biežāk aprakstītie tēli, kuros latviešu folklorā ir pārvērsti vai paši pārvērtušies cilvēki, vai arī mītiski tēli: dažādas dievības, raganas, velni. Šādas pārvērtības zināmas vairāku tautu folklorā un mitoloģijā, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperts un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieks Ingus Barovskis.
Suņu un kaķu ieradums dzert ūdeni peļķēs – bīstams
Suņu un kaķu ieradums dzert ūdeni peļķēs – bīstams
Tas, ka sunim vai kaķim slāpju dzesēšana ar peļķes vai grāvja ūdeni neko nekaitē, ir mīts. Tā apgalvo speciālisti. Kāpēc minētie dzīvnieki tomēr padzeras no šādām ūdenstilpnēm un kā tas ietekmē viņu organismu, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (iepriekš – Latvijas Lauksaimniecības universitāte) Veterinārmedicīnas fakultātes profesore Līga Kovaļčuka. 
Kas ir būtiski matemātikas apgūšanai jau no bērna kājas? Skaidro pētniece
Kas ir būtiski matemātikas apgūšanai jau no bērna kājas? Skaidro pētniece
"Matemātika ir valoda," sacījis amerikāņu fiziķis un matemātiķis Džosija Vilārds Gibss, un, izrādās, starp valodas un matemātikas apguvi kā mācību priekšmetiem skolās ir mijiedarbība. "Iedomāsimies, ja līdzīgi kā valodai, burtiem, komunikācijai bērns nonāktu vidē, kur apkārt būtu cipari un matemātiski jēdzieni. Vai tas palīdzētu viņam apgūt šo eksakto zinātni? " tā, runājot par valodu un matemātikas mācīšanās sakarību, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" retoriski vaicāja Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes pētniece un lektore Liena Hačatrjana.
Ārstēties pie jūras, ar stirnām pagalmā – kā tapa slimnīcas Liepājā un Jūrmalā
Ārstēties pie jūras, ar stirnām pagalmā – kā tapa slimnīcas Liepājā un Jūrmalā
Jūras gaiss, kas kavē baktēriju attīstību, bija priekšnoteikums slimnīcas celšanai Liepājā 19. gadsimta nogalē, savukārt Jūrmalā slimnīca tika uzbūvēta vien 1947. gadā. Līdz tam operācijas un dzemdības notika bijušo vasarnīcu telpās, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja rakstniece, literatūrkritiķe un publiciste Lāsma Gaitniece, kura pētījusi abu slimnīcu vēsturi.
Diētas un veģetārs uzturs Latvijā – kad tas nāca modē. Skaidro vēsturniece
Diētas un veģetārs uzturs Latvijā – kad tas nāca modē. Skaidro vēsturniece
Diētas svara zaudēšanas nolūkos populāras kļuva 20. gadsimta otrajā pusē. "Jo vairāk uzturs ir pieejams, jo vairāk to sāk kritizēt,"Latvijas Radio skaidroja ēdiena kultūras pētniece un gastronomijas vēsturniece Astra Spalvēna, kura skaidroja, ka arī Latvijā negāja secen veģetārisma mode, kas gan beidzās padomju laikos, kad pavāgrāmatās figurēja gaļa.
Pētījumā Baltijas jūrā mītošo ronēnu organismā atklāj smagos metālus
Pētījumā Baltijas jūrā mītošo ronēnu organismā atklāj smagos metālus
Rīgas zooloģiskajā dārzā nonākušiem roņu mazuļiem veiktajās analīzēs atklājies, ka to organismā atrodams dzīvsudrabs un svins. Lai gan rezultāti neuzrāda satraucošu ainu cilvēkiem, tomēr tas ir brīdinājums par piesārņojumu jūrā, Latvijas Radio raidījumam "Zināmais nezināmajā" skaidroja pētnieks Alessandro di Marcio.
Ungurmuižā kultūrvēsturiskas vērtības vēsta par baronu attiecībām ar muižas ļaudīm
Ungurmuižā kultūrvēsturiskas vērtības vēsta par baronu attiecībām ar muižas ļaudīm
"Pēterim Mūrmanim, Ungurmuiže, 1912. gada 1. februārī no Barona Kampenhauzena" – nesen Bībeli ar šādu ierakstu, tostarp vectēva darinātos amata rīkus un muižas laika saimniecības lietas, Pētera mazdēls Viesturs Mūrmanis nodeva atpakaļ Ungurmuižai. Gatavojoties muižas 290. jubilejai, tās vadītāja Ieva Ņevečorova uzsver: "Nekas Ungurmuižā nav beidzies – dzīve norit cauri gadsimtiem." 
Leģendārs cilvēks. Preiļos godina fotomākslinieka Jāņa Gleizda mantojumu
Leģendārs cilvēks. Preiļos godina fotomākslinieka Jāņa Gleizda mantojumu
Fotomāksla – šī salikteņa jēdzienisko nozīmi vislielākā mērā var attiecināt uz fotogrāfa Jāņa Gleizda darbiem. Jau ducis gadu kopš mākslinieks ir aizsaulē, taču viņa matojums tiek godināts gan viņa atcerei rīkotajās izstādēs, gan dažādos pasākumos un arī piemiņas istabā Preiļos, kas visu laiku tiek pilnveidota un papildināta.
Maza nozīmīte un sliedes gabals no 19. gadsimta – Valmieras šaursliežu dzelzceļa liecinieki
Maza nozīmīte un sliedes gabals no 19. gadsimta – Valmieras šaursliežu dzelzceļa liecinieki
Valmieras muzejs jau otro gadu veido ekpresizstādes mēneša garumā, lai izrādītu gan fotogrāfijas, gan priekšmetus, gan digitālas liecības, ko muzejam nodevuši dažādi cilvēki. Tajās skatāms, piemēram, gleznotāja Teodora Ūdera ieraksts kāda vācbaltu viesu grāmatā, izgreznots spēles kauliņš, gludināmais stikls un 17. gadsimta šāviņi. Savukārt muzeja vadītāja nejaušas sakritības dēļ Vācijā ieguvusi Valmieras šaursliežu dzelzceļa piemiņas nozīmīti.
Kas vienam krāmi, citam vērtība – viesos Seno lietu un krāmu muzejā Skujenē
Kas vienam krāmi, citam vērtība – viesos Seno lietu un krāmu muzejā Skujenē
"Bērni nesaprot, ka bija jāgroza telefona ripa, un brīnās, kā tādu lielu telefonu, kas ir tik neparocīgs, varēja paņemt līdzi uz skolu," stāsta Guntars Zeile, kurš kopā ar sievu Lailu labprāt vadā ekskursantus pa savu muzeju, kuru nosaukuši atbilstoši tur redzamajiem eksponātiem – Seno lietu un krāmu muzejs.
Rūpes par nedziedināmi slimajiem Latvijas teritorijā. Vēsturisks skatījums
Rūpes par nedziedināmi slimajiem Latvijas teritorijā. Vēsturisks skatījums
Rūpes par nedziedināmi slimiem un garīgi slimiem cilvēkiem izrādītas jau izsenis. Kādreiz tas bija vairāk garīdznieku un baznīcas kalpotāju uzdevums. Arī mūsdienu Indijā, kur mēdz uzliesmot dažādas lipīgas slimības, baznīcas kalpotāji ir tie, kas rūpējas, lai cilvēks nomirtu ar godu un cieņu.
Reprezentatīvais teātris kanālmalā jeb Nacionālā teātra ēka vēstures līkločos
Reprezentatīvais teātris kanālmalā jeb Nacionālā teātra ēka vēstures līkločos
Ar Blaumaņa lugas "Ugunī" izrādi 1919. gada 30. novembrī pirmo reizi priekškaru Rīgā vēra teātris ar nosaukumu Nacionālais teātris. Šo nosaukumu Norvēģijā bija noskatījis dzejnieks Jānis Akuraters. Vēl gadu iepriekš to sauca par Rīgas Otro krievu teātri, un Tautas padome lēma, ka tieši šajā teātrī 1918. gada 18. novembrī notiks neatkarīgās Latvijas Republikas pasludināšana.
Birzgale – izpildkomiteja nojauktās baznīcas vietā un slaveno novadnieku piedzīvojumi
Birzgale – izpildkomiteja nojauktās baznīcas vietā un slaveno novadnieku piedzīvojumi
Birzgales puses varenos kokus savulaik hercogs Jēkabs izmantojis savu kuģu mastiem. Taču ne tikai koki te bijuši vareni, bet arī diži ļaudis nākuši no Ķeguma novada Birzgales pagasta un Birzgales muzejā var dzirdēt stāstus par viņiem: gan par Andreju Pumpuru, kuram te ir dzimtā vietā, gan par publicista Ērika Hānberga skolas gaitām, gan grāmatu tirgotāja, AS "Valters un Rapa" dibinātāja Artūra Valtera ceļu uz Rīgu, gan arī par nojaukto baznīcu, kur savulaik par mācītāju kalpojis Vecais Stenders.
Jaunavas Marijas Brīnumdarītājas glezna pēc restaurācijas atgriezusies Sarkaņu baznīcā
Jaunavas Marijas Brīnumdarītājas glezna pēc restaurācijas atgriezusies Sarkaņu baznīcā
17.gadsimtā kārtu pa kārtai, sākot ar zīmējumu, tad auduma tērpu un metāla slāni tika darināta Jaunavas Marijas Brīnumdarītājas glezna. Tagad, pēc ilgstošiem restaurācijas darbiem, tā aplūkojama Rēzeknes novada Lendžu pagasta Sarkaņu baznīcā. Šī ir viena no vecākajām Dievmātes svētvietām Latgalē, kas ir arī svētceļojumu mērķis mūsdienās.
ASV zinātnieks: Ar zinātni un racionalitāti varam radīt labāku nākotni
ASV zinātnieks: Ar zinātni un racionalitāti varam radīt labāku nākotni
No nelielas pētniecības grupas 1969. gadā Kalifornijā līdz organizācijai, kas ir atzīta par pasaules līderi  digitālās kartēšanas jeb ģeotelpiskās informācijas sistēmu programmatūras izstrādē. Tāds ir ainavu arhitekta, vides zinātnieka, uzņēmēja un filantropa Džeka Dandžermonda izveidotā Vides sistēmu izpētes institūta ceļš un izaugsme.
Ratiņu dreijāšana un aušana Piebalgas amatniekiem nodrošināja labu iztiku
Ratiņu dreijāšana un aušana Piebalgas amatniekiem nodrošināja labu iztiku
Skati Piebalgā skaisti – kalni un lejas, bet zeme, lai ļaudis pabarotu, skopa. Tāpēc tur peļņas avots bija amatniecība un vērpjamo ratiņu izgatavošana jeb, kā senāk teica, – ratiņu dreijāšana un aušana. Un tieši par audēju darbu, par šīs puses izgudrotājiem un dzirnavniekiem, staigājot pa Vēveru mājām, ir šis stāsts.
Lībiešu valoda bija viņa sirdslieta. Stāsts par Pētera Damberga dzimtu
Lībiešu valoda bija viņa sirdslieta. Stāsts par Pētera Damberga dzimtu
Kultūras darbinieks, teicējs un dzejnieks Pēteris Dambergs (1909–1987), kura 110. dzimšanas dienu pieminēs nākamajā gadā, ilgstoši strādāja par skolotāju dažādās skolās, bet, sākot  no pusaudža gadiem, pats sāka pierakstīt gan lībiešu valodas paraugus, gan lībiešu folkloru.
Par kādreiz grezno Carnikavas muižu šodien liecina vien kolonnas kapitelis
Par kādreiz grezno Carnikavas muižu šodien liecina vien kolonnas kapitelis
Reiz bija grezna pils, ko vāciski sauca "Herrenhaus Zarnikau" – Carnikavas kungu nams. No tās tagad saglabājies tikai viens kolonnas kapitelis. Bet arvien dzīvo stāsti par šī nama saimniekiem, par tiem laikiem, kad Carnikavu gribēja padarīt par tikpat populāru kūrortpilsētu kā Jūrmala.
Pētnieks: Mineralogiem līdzīgi kā sēņotājiem jābūt pieredzei, lai ko atrastu
Pētnieks: Mineralogiem līdzīgi kā sēņotājiem jābūt pieredzei, lai ko atrastu
Zviedru mineralogs Peters Likbergs jau no bērnības kolekcionējis minerālus un pārliecinājies par to milzīgo daudzveidību. Viņš nesen ar lekciju „Dārgakmeņi no zemes dzīlēm” uzstājās Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā. Likbergs jau astoņu gadu vecuma atrada savu pirmo pegmatītu – rupjgraudainu iezi. 11 gadu vecumā piedalījās pirmajos ģeologu kursos Gēteborgas universitātē, bet jau 13 gadu vecumā viņš jau bija Zviedrijas Ģeoloģijas dienesta konsultants.
Maltas vēstures košais akcents – zirgu pasta stacija ceļā Sanktpēterburga-Varšava
Maltas vēstures košais akcents – zirgu pasta stacija ceļā Sanktpēterburga-Varšava
Malta, agrākā Borovaja, veidojās par rosīgu ciemu pirms 180 gadiem, kad te ierīkoja zirgu pasta staciju ceļā Sanktpēterburga-Varšava. Pasta ceļš Sanktpēterburga-Varšava ir košs akcents Maltas vēsturē – vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, kas "nes vēstures elpu, kas raksturīga tam laikam", Latvijas Radio raidījumā "Latvijas pērles" stāsta Maltas muzeja vadītāja Silvija Pīgožne.
Virgas lepnumi – baroneses veidoti kokgriezumi, Kārļa XII zābaks un saktām bagātais tautastērps
Virgas lepnumi – baroneses veidoti kokgriezumi, Kārļa XII zābaks un saktām bagātais tautastērps
Priekules novada Virgai ir ar ko lepoties: gan senkapi, kur savulaik atrastas sudraba saktas un biķeris, gan tagadējā skolas ēkā apskatāmas durvis ar pašas baroneses 20.gadsimta sākumā veidotiem kokgriezumiem, gan Ziemeļu kara vēstures piemiņas zīme – Kārļa XII zābaks, gan arī tautastērps, kā valkātajai nākas nest neskaitāmas saktas uz krūtežas.
Jaunākie

Vairāk

Svarīgākais šobrīd
Populārākie

Vairāk

Interesanti