Kultūras rondo

Ievas Balodes darbos baiļu tēmu aktualizējusi gan pandēmija, gan karš Ukrainā

Kultūras rondo

4. maija filmu maratonā simtgadē sumina režisoru Rolandu Kalniņu

Ungurmuiža: baronu attiecības ar muižas ļaudīm un kultūrvēsturiskās vērtības muižā

Ungurmuižā kultūrvēsturiskas vērtības vēsta par baronu attiecībām ar muižas ļaudīm

"Pēterim Mūrmanim, Ungurmuiže, 1912. gada 1. februārī no Barona Kampenhauzena" – nesen Bībeli ar šādu ierakstu, tostarp vectēva darinātos amata rīkus un muižas laika saimniecības lietas, Pētera mazdēls Viesturs Mūrmanis nodeva atpakaļ Ungurmuižai. Gatavojoties muižas 290. jubilejai, tās vadītāja Ieva Ņevečorova uzsver: "Nekas Ungurmuižā nav beidzies – dzīve norit cauri gadsimtiem." 

Baroni Kampenhauzeni pirms nepilniem 300 gadiem tagadējā Raiskuma pagastā uzcēla koka namu, ko nu dēvē par baroka pērli Vidzemē. Ungurmuižas pēdējais mantinieks 1912. gadā par labu darbu savam amatniekam Pēterim Mūrmanim uzdāvināja Bībeli latviešu valodā. Arī ierakstu baltvācu barons ir veicis latviski. Nesen šo Bībeli un vectēva darbarīkus Pētera mazdēls nodeva atpakaļ vietai, kur strādājis gan viņa vectēvs, gan tēvs.

"Barons ne par velti dāvāja manam vectēvam Bībeli, jo kungs zināja, kas ir pelnījis balvu par savu darbu, precizitāti, zināšanām un godaprātu," 

saka Viesturs Mūrmanis – nu jau ilgus gadus pensionēts agronoms. Viņš atzīst, ka tikai tagad, vecumdienās, apzinājies, kāda vērtība ir šim dāvinājumam un liecībai par viņa senču un baronu Kampenhauzenu attiecībām: "[..] Man nav zināms neviens cits cilvēks, kam būtu šāds gods parādīts. Līdz ar to es savā vecumā varu lepoties ar savu vecotēvu, ar viņa darba rezultātiem. 54 gadu vecumā viņš saņēma Bībeli, bet vairāk kā 70 gadu vecumā viņš saņēma tādu privilēģiju – pie Ungurmuižas sētas, var teikt, brīnišķīgajā ozolu parka vidū viņam piešķīra tiesības celt savu mājiņu. Tas tika izdarīts un [mājiņa] nosaukta par "Ratniekiem"." Mazdēls zina teikt, ka Pēteris Mūrmanis pie barona kalpojis visu mūžu, veikdams ratnieka (amatnieks, kas strādā ar koku) darbu. 

Ungurmuižas ratnieka Pētera Mūrmaņa darbarīki

Kad Viestura Mūrmaņa tēvs – Ungurmuižas dārznieks Kārlis Mūrmanis – apņem par sievu Liliju Elizabeti, Ungurmuižas pēdējā īpašniece Lilija fon Kampenhauzena 1937. gadā no Heidelbergas drukā uz rakstāmmašīnas šādu tekstu: 

"Mīļais Dār­z­nieks! Ar lielāko priek es dabu dzirdet, ko Jūs un Ellin esiet Brūtgan un brūt! Tad gan es domāju, ko ta veca pasaule Jums izrādās jauna un Jūs iesākums pašā mājā arī kā vien priek. Prieks jauna sieva visu rīkot un gaidīt – tad ir jauk. Es tikai žēlo, ko es Jūs tagad neredzes… Šeitan zied liele Akazien, tā salda smarze celas pār visām ielēm. Rozes arī pas reiz pilnā ziedēšanā. Tomēr man dom daudz reiz aisbeg uz Ungur muiž. 

Ar Dievu, mīļais Dārz­nieks, es Jums vēlē Laim, kas pastāv.  

Ar cienību Jūsu  Baronien L. Kamnpenhauzen"

Vēstule Kārlim Mūrmanim

Šī vēstule un dāvinātā Bībele kārtējo reizi pierāda baronu Kampenhauzenu hernhūtisma, pieticības un cieņas pilno attieksmi pret saviem kalpotājiem, un par to turpina Ungurmuižas vadītāja: "Būdami baltvācu baroni, viņi tik ļoti cienīja, rūpējās par saviem darbiniekiem, izrādīja pateicību, dāvinot šādas lietas. Tas mums liek aizdomāties par cilvēciskajām vērtībām arī šobrīd. 

Pirmkārt, tas ir vēstures liecinieks, pats par sevi interesants priekšmets – šī Bībele, arī pārējais lietas, ko esam ieguvuši. Otrkārt, tas tiešām nāk no Ungurmuižas. 

Tā ir vērtība, vairāk kā simts gadus sena lieta, kas ir atgriezusies Ungurmuižā. Tas tikai liecina, ka lietas nonāk tur, kur tās ir piederējušas."

Ungurmuižas apmeklētāji Ievai Ņevečorovai stāsta, ka te ienākot, nav muzeja sajūta; te rit omulīga, saskaņota ar apkārtējo vidi un uz praktiskiem pamatiem balstīta muižas dzīve. Novērtēts ir mākslinieces un muižas muzeja ekspozīcijas ierīkotājas Ināras Liepas veikumus. Nu viņa gatavojas drīzumā apskatei izlikt Viestura Mūrmaņa dāvinātās lietas: "Mums šeit veidojas neliela ekspozīcija no Bībelēm. Man liekas, ka tieši šī Bībele, kur ir Kampenhauzena paraksts, ar viņa roku rakstīts novēlējums, ir vērtīgākais un svarīgākais šajā ekspozīcijas daļā, kurā mēs ļoti centīsimies izcelt šīs Bībeles saturu (tā, lai cilvēkam būtu iespēja mazliet pašķirstīt un paskatīties, kas tur ir tālāk aiz pirmā vāka). Tas ir ļoti nozīmīgs dāvinājums Ungurmuižai."

Anita un Viesturs Mūrmaņi

"Tas ir arī stāsts par mums, jo ļoti daudz muižās, muzejos mēs runājam par īpašniekiem, par dzimtām, par to, cik tas ir svarīgi, bet šeit mēs rādām saikni ar apkārtnes ļaudīm," spriež Ungurmuižas vadītāja, "Tā ir Kampenhauzenu dzimta un ir vēl viena dzimta – Mūrmaņu dzimta – kas arī šeit ir dzīvojusi, radījusi savas lietas. Ir ļoti būtiski parādīt to visu, kas turpinās. Jo arī šobrīd šie cilvēki dzīvo mums apkārt, viņu senču senči ir strādājuši Ungurmuižā, viņiem ir atmiņas par Kampenhauzeniem, par Ungurmuižu. 

Tas ir stāsts ne tikai par augstmaņiem, baroniem. Tas ir stāsts par mūsu vēsturi!"

Mūrmaņu dzimtas pārstāvju dzīves dati
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt