Di Marcio ieradās šeit 2018. gada nogalē. Kabatā viņam bija veterinārārsta diploms un pabeigtas doktorantūras studijas bioloģijā. Pirms tam viņš pētījis piesārņojuma paliekas maitas putnos Patagonijā, un, sākot strādāt Rīgas zooloģiskajā dārzā par zinātnisko konsultantu, lūkoja veikt līdzīgu pētījumu, proti, meklēt piesārņojuma pēdas dzīvnieku organismā. Apvienojoties Mursijas Universitātes Veterinārās Medicīnas fakultātes speciālistiem Spānijā ar kolēģiem Rīgas zooloģiskajā dārzā, sākās darbs pie datu ievākšanas no roņu mazuļiem, kas pavasaros nonāk mūsu zoodārzā.
Dzīvsudrabs un svins
Pētnieks atklāja: "2019. un 2020. gada pavasarī Rīgas zooloģiskajā dārzā mēs saņēmām lielu skaitu roņu mazuļu – pāri par 20 ronēniem. Parasti tie ir 4–6 dzīvnieki gadā, bet tajos gados bija siltas ziemas, un tas liek domāt, ka šis bija viens no iemesliem tik lielam skaitam šo dzīvnieku. Vairums no mūsu pētījuma rezultātiem ir pilnīgi jauni dati, tāpēc iesākumā bija grūtības, jo nebija iepriekšēju rezultātu, ar ko salīdzināt, bet tagad vismaz mūsu pētījums būs kā datu bāze citiem pētījumiem nākotnē."
Lai arī šobrīd vēl visi dati nav apstrādāti, taču pirmie rezultāti acīmredzami uzrāda, ka visu roņu mazuļu organismā ir neliels dzīvsudraba līmenis. Tas gan pētniekiem nebija nekāds pārsteigums, jo dzīvsudraba piesārņojums ir teju visās lielajās pasaules ūdenstilpēs – tā ir globāla problēma.
"Tāpat mums jāņem vērā, ka paraugi tika ņemti no nepieaugušiem un slikti barotiem roņiem, jo parasti šis dzīvsudraba piesārņojums uzkrājas roņu taukos un, iespējams, šis piesārņojuma līmenis bija tik zems, jo roņi bija vecumā no pusotra līdz 3,5 mēnešiem, un arī viņu organisms bija novājināts. Bet tas savukārt parāda to, ka šāds piesārņojums ir hronisks, un pieaugušiem roņiem var radīt lielas veselības problēmas," skaidroja di Marcio.
Viņš arī atklāja, ka tāpat dažos asins paraugos atrasts augsts svina piesārņojums, kas norāda, ka nākotnē tas jāpēta daudz detalizētāk – kā un kur šie dzīvnieki varēja saindēties ar svinu.
Šie pirmie dati neparāda ļoti satraucošu situāciju cilvēkiem, tomēr tas ir brīdinājums par svina saturu jūrā. "Kā jau minēju, ir jāņem vērā, ka šie ir rezultāti no jauniem roņiem, pieaugušu dzīvnieku analīzēs droši vien būtu pavisam citāda aina, taču jau esošie pētījuma rezultāti mums palīdz labāk izprast procesu par piesārņojumu Rīgas jūras līcī," teica di Murcio.
No roņiem paņemtajās analīzēs ietilpa asinis, vilna, tauki, muskuļi, kauli, nieres, aknas un smadzenes.
"Vēl interesanta ir jauna pieeja roņu izmantošanai novērošanā, proti, ka šo dzīvnieku analīžu rezultāti var tikt lietoti kā kontroles dati cilvēku veselībai. Tā kā roņi ir galvenie plēsēji Baltijas jūrā un barojas no teju jebkuras sugas zivīm, tad šo roņu analīzes dati noder kā salīdzinājums ar cilvēku veselības stāvokli, jo mēs taču arī pārtiekam no Baltijas jūras zivīm – tātad svina saturs, kas ir jūrā, nonāk zivīs un tad roņos, un arī cilvēkos. Pamatojoties uz šīm roņu analīzēm, mēs varam izmantot šos datus tālāk cilvēkiem. Tātad ar vienām analīzēm mēs iegūstam plašāku skatu uz cilvēku veselību un ekosistēmu Baltijas jūrā," sacīja pētnieks.
Viņš skaidroja, ka galvenā problēma, kas saistīta ar šādu vides piesārņojumu – tas ietekmē roņu mātīšu auglību, izraisa neauglību un arī mazuļi, ja piedzimst, ir ar veselības problēmām.
Šie dati var noderēt nākotnē, lai labāk plānotu Rīgas jūras līča ekosistēmas aizsardzības programmu.
Roņi un nepieskatīti suņi
"Vispirms man jāsaka paldies mūsu zoodārza veterināru komandai, kas palīdzēja šos paraugus paņemt. No mazuļiem vieglāk ir paņemt asins paraugus, jo to apmēri un svars, salīdzinot ar pieaugušu roni, nav tik iespaidīgi. Parasti ir tā – roņu mazuļus Rīgas zooloģiskajā dārzā nogādā Dabas Aizsardzības pārvaldes darbinieki, tad mēs no dzīvajiem ronēniem paņemam asins paraugus bioķīmiskajām un ekotoksikoloģiskajām analīzēm, bet tajā gadījumā, kad dzīvnieks nomirst pats savā nāvē vai mums nākas viņu iemidzināt, jo roņa veselības stāvoklis ir neglābjams biežo suņu kodumu dēļ, kas izraisa pamatīgu iekaisumu, mēs no beigtā ķermeņa paņemam visus iepriekšminētos paraugus un pēc tam tos varam analizēt," skaidroja pētnieks.
Viņš minēja – skumjākais ir tas, ka lielāko daļu no šiem dzīvniekiem nākas iemidzināt. Lai arī, no vienas puses, pētnieki var priecāties, ka tādā veidā var iegūt labus paraugus, tomēr, no otras puses – ja suņu īpašnieki laikā, kad roņu mazuļi pavasaros parādās, vairāk uzmanītu savus mājdzīvniekus un nelaistu tos roņu tuvumā, tas samazinātu to roņu skaitu, kuri ik gadu tiek nogādāti zoodārzā glābšanai.
Pētnieks uzsvēra, ka ik gadu pavasaros nākas atgādināt suņu īpašniekiem – redzot roņu mazuli pludmalē, lūdzu, vediet savu suni pavadā un netuvojieties ronim.
Interesanti, ka pērn pētnieki zooloģiskajā dārzā izglābtajiem roņiem pirms palaišanas atpakaļ jūrā pievienoja globālās pozicionēšanas sistēmu jeb GPS – šie dati ļauj izsekot roņu migrācijas ceļus un ļauj novērtēt, kā šie dzīvnieki izdzīvo Baltijas jūrā.
