Zināmais nezināmajā

Vide un dabas aizsardzība - aktuālie jautājumi nākamos četrus gadus Latvijā

Zināmais nezināmajā

Vēja parku izbūve un to ietekme uz dabu un cilvēka veselību

Hakatonā meklēs risinājumus satelītu datu izmantošanai viedai pilsētu pārvaldīšanai

ASV zinātnieks: Ar zinātni un racionalitāti varam radīt labāku nākotni

No nelielas pētniecības grupas 1969. gadā Kalifornijā līdz organizācijai, kas ir atzīta par pasaules līderi  digitālās kartēšanas jeb ģeotelpiskās informācijas sistēmu programmatūras izstrādē. Tāds ir ainavu arhitekta, vides zinātnieka, uzņēmēja un filantropa Džeka Dandžermonda izveidotā Vides sistēmu izpētes institūta ceļš un izaugsme.

„Man ir vēlme  motivēt cilvēkus, lai viņi saprastu esošo situāciju vides zinātnēs lai analizētu un prognozētu nākotni. Ne tikai politiķiem un pasaules līderiem ir jāmaina savs redzējums uz zaļāku nākotni, bet ikvienam no mums,” saka zinātnieks vides attīstības jautājumos un digitālās kartes izgudrotājs pasaulē Džeks Dandžermonds (Jack Dangermond), kurš kopā ar savu dzīvesbiedri ir dibinājuši Vides sistēmu izpētes institūtu ASV  un bijuši pie digitālās kartēšanas sistēmu jeb ģeotelpiskās informācijas sistēmu (GIS) šūpuļa.

Ar zinātni un racionālu domāšanu mēs varam radīt labāku nākotni. Saruna ar zinātnieku no ASV Džeku Dandžermondu

    Nesen Džeks Dandžermonds viesojās Rīgā, lai piedalītos ģeotelpiskās informācijas sistēmu tehnoloģiju uzņēmuma konferencē. Sarunā viņš stāsta par savu Vides sistēmu izpētes institūtu, par paša skatījumu uz dabas aizsardzības jautājumiem un par viņa izstrādāto sistēmu, kura ir pamatā digitālām un vizualizētām kartēm.

    Džeks Dandžermonds: Ikviens zina ģeogrāfiju – zinātni par mūsu pasaules uzbūvi. Cilvēki to zināja no kartēm, no attēliem, no rakstiem, pētniekiem tas bija pamats atklājot jaunas vietas pasaulē.

    Aptuveni pirms 50 gadiem mēs kopā ar dažiem kolēģiem sākām eksperimentu, tā teikt, datorizējām ģeogrāfiju: mēs digitalizējām ģeogrāfiskās kartes, Mēs ņēmām karšu pazīmes un ielikām tās datu bāzē. Kad mēs to paveicam, sapratām, ka varam lietot šo digitālo ģeogrāfiju ne tikai vienkārši atveidojot kartes datorā, bet varam tās analizēt.

    Tas bija kā radīt ciparu formāta dvīni ārpus ģeogrāfijas, un ar šo digitālo dvīni var manipulēt. Tas darbojas līdzīgi kā cilvēka smadzenes, nosakot atrašanās vietu:

    es esmu šeit netālu, tu esi te, šajā zālē, kas atrodas viesnīcā Rīgā, tā ir Latvijā, Latvija pieder pie Baltijas valstīm te, netālu ir Baltijas jūra, tā ir Eiropa, utt…

    Tās ir telpiskas attiecības, kas veidojas mūsu smadzenēs, mēs dzīvojam telpiskā pasaulē. Un lūk, mēs šādu informāciju ielikām datorā, ne tikai, lai vizualizētu pilsētas, ielas, vidi, vietas, kur cilvēki atrodas, bet arī lai varētu manipulēt ar šiem datiem, lai mēs varētu pieņemt labākus lēmumus, piemēram, kaut ko būvējot. Skatāmies, kur jābūt bibliotēkai, kur tirdzniecības centram, vai kur nevajadzētu būt kādai ēkai, ņemot vērā tur vai citur esošās dabas teritorijas, kuras vajadzētu aizsargāt.

    Vai jūs varat atsaukt atmiņā, kā tas bija toreiz, 1969. gadā Kalifornijā mācību iestādes laboratorijā, vai tad jau iztēlojāties, kā digitālās kartēšanas jeb ģeotelpiskās informācijas sistēma [GIS] varētu izskaties šodien?

    Nē, es biju vairāk ziņkārīgs, kā visu to izgudrot un kā tas varētu darboties datorā. Mums visiem tolaik nebija ne prātā domāt, kā tas varētu izskatīties nākotnē. Mani vienkārši interesēja, kā tas ir – ievietot kartes datorsistēmā, jo tolaik biju ainavu arhitekts un man bija doma, ka tās datorkartes varētu izmantot, lai labāk plānotu ainavu projektēšanu.

    Mēs tolaik izdomājam ļoti vienkāršu programmatūru un, gadiem ejot, to pilnveidoju, lai varētu labāk darīt savu darbu.

    Pirmajos desmit gados mēs veidojām projektu, kuru es šodien sauktu par “pašgatavotu programmatūru”, amatieru programmatūru.

    Pēc desmit gadiem pāris mani kolēģi, kuri bija ļoti ieinteresēti manā darbā, šo programmatūru uzlaboja. Viņi paņēma šo manu izstrādāto pamatu – digitalizētās ģeogrāfiskās kartes – un izveidoja produktu, lai arī citi varētu ar to rīkoties.

    Tas bija 1980. gads, kad GIS, kad sāka lietot plašāk. Tas sākās ar mežsaimniecību, tad ar pilsētplānošanu, kur jau tas ir vesels komplekss – policijas departaments, ielu struktūra, rūpnieciskās būves… Viņi visi lieto kartes, lai varētu darīt savu darbu un ieliekot šo darbu datorā, to var izdarīt labāk – tas bija aizsākums tas, ko tagad sauc par gudrajām pilsētām, kur mēs pārveidojam pilsētu skaitļu formātā, izveidojam tai digitālo dvīni un reālā laikā redzam, kā notiek transporta plūsma, kur ir piesārņojums, kā pārvietojas cilvēki, kā funkcionē pilsēta.

    Šodien ar GIS palīdzību mēs datortīmeklī varam atrast gandrīz jebko, kas ir kartēs.

    Varam sekot gan klimata pārmaiņām, gan redzēt, ka notiek masveida migrācija, kādi transporta jautājumi, te visur GIS tiek lietota kā platforma.

    Bet jūs arī esat vides zinātnieks un jūsu interešu lokā ir arī dabas aizsardzības jautājumi, jūs ziedojat dabas parku un rezervātu izveidei.

    Mana filozofija ir tāda, ka teju ikviens no mums ir amatieris ekoloģijā vai bioloģijā. Es pastaigājos pa Rīgas ielām, pamanu, ka uz palodzēm ir zaļi augi, cilvēkiem ir suņi un kaķi, cilvēks vēlas būt saistībā ar dabu. Es to saucu par biofīliju.

    Mēs esam biofīli, jo esam dzīvas būtnes un gribam būt saskarē ar dabu.

    Es uzaugu dēstu audzētavā, kas piederēja maniem vecākiem, un man bija pilnīgi dabiski ikdienā sastapties ar augiem. Kad studēju ainavu arhitektūru, tad sapratu, ka katrs vēlas sev kādu zaļumu apkārt.

    Runājat par mani pašu, man patīk ideja par dabas saudzēšanu un saglabāšanu, un skatoties, kādas tagad ir klimata pārmaiņas… Ir oktobra vidus un te Rīgā ir tik silts, vakar biju Parīzē un tur visi staigāja bez jakām un džemperiem. Jā, jauki, bet tajā pašā laikā ir saprotams, ka fundamentāli kaut kas ir aizgājis greizi.

    Cilvēka nospiedumi dabā to ir piesārņojuši un ja šīs kļūdas turpināsim, tas nozīmē, ka mēs pakļaujam riskam visu apkārtējo vidi.

    Man ir vēlme motivēt cilvēkus, lai viņi saprastu esošo situāciju vides zinātnēs, lai analizētu un prognozētu nākotni. Ne tikai politiķiem un pasaules līderiem ir jāmaina savs redzējums uz zaļāku nākotni, bet ikvienam no mums.

    Laura un Džeks Dandžermondi pēdējos gados īpaši pievērsušies labdarības projektu realizācijai un 2017. gadā 165 miljonus dolāru ziedojuši dabas rezervāta izveidošanai, tādējādi topot par lielākajiem šāda mērķa ziedotājiem ASV.

    Viena no krīzēm ir dabas daudzveidības samazināšanās. Šajā gadā mēs pazaudējām pāris tūkstošu sugu, daudzas no tām mums ir acij neredzamas – nematodes un tamlīdzīgi, bet dabas daudzveidības samazināšanas pārsvarā notiek neredzami. Tikai rezultāti pēc tam ir redzami. Ģeogrāfija un GIS mums palīdz izskaitļot klimata pārmaiņas un tā cēloņus. Ar GIS palīdzību mēs varam izskaitļot, kuras platības ir prioritātes, lai tās aizsargātu, lai tās netiktu aizskartas, lai tur būtu dabas liegumi - tie ir kā dabas karstie punkti uz planētas.

    Mans labs draugs, zināms biologs no Hārvarda universitātes Eds Velsons saka, ka mums nekavējoties puse no zemeslodes būtu jāliek saudzējošā režīmā un tā jāsaglabā, lai dabas daudzveidība varētu turpināties.

    Sakiet, kā jūs pats ikdienā rūpējaties par vides saglabāšanu un saudzēšanu?

    Kā apzinīgs pilsonis es esmu iestādījis tūkstošiem koku katru gadu. Pagājušajā gadā mēs kopā ar sievu nodibinājām dabas saudzēšanas fondu ASV, šajā teritorijā ietverot apmēram 25 tūkstošus zemes akru, kas ir jāsaudzē. Šogad strādājam pie līdzīga projekta. Bieži cilvēki man saka, nu, tādas lietas jau var darīt tikai bagātnieki. Jā, tā ir taisnība, un es to arī publiskoju,

    lai tādējādi iedvesmotu citus turīgus ļaudis, lai viņi kārtējas jaunās, smalkās automašīnas vai lidmašīnas vietā savus līdzekļus ieguldītu dabas aizsardzībā.

    Un tajā pašā laikā jebkurš no mums var veikt kādu ieguldījumu šajā procesā – mēs katrs varam iestādīt vienu koku.

    Ar zinātni un racionālu domāšanu mēs varam radīt labāku nākotni – tā ir mana pamatfilozofija.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Vide un dzīvnieki
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti