Ir visdažādākie stāsti par satikšanos un iepazīšanos, dziedot vai dejojot kopā kādā kolektīvā. Arī Latvijas Radio raidījums “Sanākam, sadziedam, sadancojam” uzklausīja trīs sadejošanās stāstus.
Autora ziņas
Muzikālā dzirde ir ļoti būtiska, lai translētu vai ierakstītu jebkuru muzikāls pasākumu radio un televīzijā, to atzīst ilggadīgi translāciju speciālisti - Latvijas Televīzijas režisors Juris Sējāns un Latvijas Radio skaņu režisors Varis Kurmiņš.
Dziesmu un deju svētku lielajā mehānismā brīvprātīgie ir kā mazi nemanāmi zobratiņi, bet ļoti nepieciešami, lai visa mašinērija kustētos saskaņoti.
Oleru muiža Rūjienas novada Jeru pagastā lēnām un rūpīgi atdzimst. Jauna lappuse muižas vēsturē atšķirta kopš 2000. gada ugunsgrēka. Saimnieki – Ieva un Kārlis Zemīši – cer, ka šogad augustā būs Oleru muižas kungu mājas un arī tajā ierīkotās koncertzāles atklāšana.
"Mana dzīve Lielberķenē bija diezgan raiba, iesākot bija grūti ierast, jo te nebija kārtīga saimniecība, bet ļoti sarežģīts saimniecības mudžeklis," tā atmiņās par savu dzīvi Lielberķenes muižā rakstījis Jānis Burkevics.
Priekules novada Virgas pagasta Purmsātos nav saglabājušies seni sienu gleznojumi, pagātnes greznība vai unikāli mākslas un vēstures priekšmeti, bet te pērles ir tūrisma organizatores, skolotājas un senlietu krātuves vadītājas Ievas Šteinbergas stāsti par to, kāpēc Purmsātu muižā redzami oši ar jumtu un smaidošu ģīmi, kas reiz bijis telpā, kur tagad mājo skolas saimnieks, un kāds ir īsts purmsātnieks.
Lielā reformatora Mārtiņa Lutera nāves 300.gadadienā, 1846. gada 18. februārī, Lielā ģilde nolēma uzcelt Āgenskalnā koka baznīcu un nosaukt to Mārtiņa vārdā. Taču ar Ģildes atvēlētājiem 10 000 rubļu nepietika. Un, kamēr vāca ziedojumus baznīcas būvniecībai, mainījās būvnoteikumi pilsētā, un Pārdaugavā jau drīkstēja celt vairākstāvu mūra ēkas.
Zilupes novada Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca ir izcila poļu baroka stila celtne, ko dēvē arī par "Aglonas bazilikas māti". Te elpa aizraujas, veroties ābeļziedu rozā krāsā apgleznotajos griestos un sienās, apzeltītajās svētbildēs un interjera elementos. Bet Zilupes Savelinku kapličas unikalitāte slēpjas bagātīgajos kokgriezumos, ar ko rotāts altāris. Savukārt pa ceļam uz Pasieni var piestāt ceļmalā un aplūkot teju 200 gadus veco Lomošu ciema krucifiksu.
Koku rindas kā muižkungu statusa apliecinājums - tā senatnē sāka veidoties alejas pie pilīm un kungu namiem. Vēsturisko parku speciāliste, ainavu arhitekte Ilze Māra Janelis vērtē - alejas ir banāla stilošana līdzīgi tam, ja kāda krāsa parādās modē un visi valkā apģērbu tikai tajā krāsā. Mūsdienās šie senie koku stādījumi ceļa malās ir kļuvuši par unikālu mantojumu.
Ieraugot Odzienas pili, pirmajā mirklī šķiet – skaistas gotiskas drupas, tomēr pils lēnām atdzimst. Gadsimtu gaitā Odzienas pils vairākas reizes piedzīvojusi gan posta gadus, gan atdzimšanu gādīgu saimnieku pārziņā.
Sviļņi jeb pārtikas kodes pārtikai vislabprātāk izvēlas miltu izstrādājumus, bet trūcīgākos laikos neatsakās arī no žāvētiem augļiem. Drēbju kodes skapī vislabprātāk uzmeklēs vilnas zeķes vai jaku. Ir vairāki kukaiņi, kuri mājvietu izvēlējušies tuvu cilvēkam, piemēram, putraimu pakā, vilnas džemperī vai gultas palagos. Tā Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāsta Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes vadošais pētnieks Voldemārs Spuņģis.
Mantoti no vecmāmiņu pūralādēm, darināti pēc muzejos skatāmiem paraugiem vai piemēroti mūsdienīgām tendencēm, tautastērpi ir neatņemama dziesmu un deju svētku sastāvdaļa. Tie ir šo svētku vizuālais kods. Tāpat kā iepriekšējos svētkos, arī šovasar Dziesmu un deju svētku laikā būs tautastērpu skate. Tos, kas gatavojas piedalīties, aicina meklēt individuālās iezīmes vienveidībā.
Kokoreva, arī "čiuļu galvaspilsēta" – tā agrāk dēvēja Balvu novadā esošo Tilžas pagastu. Tas lepojas ar saviem trim dievnamiem, kas padomju laikā brīnumainā kārtā paglābās no kļūšanas par noliktavām, kā arī muzeju, kur aplūkojami arī neparasti priekšmeti – vaļa zobs un spura.
Jādomā par mežirbes dzīvotnes saglabāšanu ārpus mikroliegumiem un īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Turklāt mikroliegumus mežirbei veidot nav lietderīgi, jānodrošina pēc iespējas labvēlīgāka dzīve ārpus mikroliegumiem, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” norāda Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Viesturs Ķerus, iepazīstinot ar mežirbju aizsardzības plānu.
“Mūsu senči, galvenokārt senči līdz 12. gadsimtam, kas vēl nebija paverdzināti, bet kaujās jau rūdīti, 50 procentus savas cietās dabas, sava rakstura iedzimtības un pārmantotības ceļā ir nodevuši mūsu tautas nākamām paaudzēm, bet 50 procenti no laika rituma dzīvē iegūtām īpašībām ir pārgājušas šodienas tautas dabā un raksturā,” šo ierakstu 20. gadsimta 70. gados pats magnetofona lentā veicis dakteris Jēkabs Nīmanis.
Šlokenbekas muiža celta pirms aptuveni 500 gadiem un tur reiz mitinājušās kopumā deviņas baronu dzimtas. Muižā bijis spirta brūzis, kur ražotais degvīns arī eksportēts. Par šo muižu ir dažādi nostāsti un leģendas, tostarp par meldermeitiņas un barona dēla nelaimīgo mīlestību.
Jelgavas novada Zaļenieku pagasta Ūziņu jeb Bērziņu dzirnavās miltu gaņģi vairs nedūc, taču vēsturiskā ēka vismaz ir iekonservēta un pasargāta no bojāejas. Dzirnavās saimnieko tā pēdējā meldera – Alberta Reihenbaha – meitas. Šī ģimene dzirnavas no to iepriekšējā saimnieka mantoja kādu laiciņu pēc atgriešanās no izsūtījuma Sibīrijā.
''Braku'' mājas pirmo reizi ir minētas dokumentos 19. gadsimta sākumā. Tās uzceltas Braku kalnā, bet rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa vecāki – Matīss un Karlīne Blaumaņi te kā rentnieki ienāca 1868. gada pavasarī.
Tā kā pils, kā pasaku namiņš Rēzeknes novadā Lūznavas pagastā ir atdzimusi šīs puses krāšņākā celtne – Lūznavas muiža. Jūgendstilā būvētajā ēkā ir kapela, bet tās ārpusē – skaists parks ar septiņiem dīķiem. Vienā no tiem savulaik iemesta parka rota – Madonnas statuja, kas tagad ir atjaunota, un, tāpāt kā muiža, priecē apmeklētājus.
Gluži kā nogrimušo Gaismas pili, tā 2005. gadā no drupu kaudzes vietējie sāka celt ārā Nurmes muižas kompleksu – pili, kūtis, staļļus, smēdi, siltumnīcas. Lai arī pils interjers vēl gaida atjaunošanu, arī sendienu lietu kolekcija nav liela, tomēr muižas ēkas pamazām atdzimst. Nurmuižas vēsturi devās iepazīt Latvijas Radio raidījums "Latvijas pērles".
Lai arī skola koši baltajā Ērberģes muižas ēkā ir jau vairākus gadu desmitus, tomēr apkārtne ar sakopto parku, bijušo klēti, veļas māju un pagrabiem vēl atsauc atmiņā tos laikus, kad tur saimniekoja baroni fon Hāni. Muižu arvien daiļo 350 gadus vecs "labās energijas" dižozols, un arī tai ir savs spoks – Zilā dāma.
Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā lepojas ar vairākām pērlēm, tostarp gan ar Brežģa kalnu, kur savulaik notika dziedāšanas svētki un teātra izrādes, gan arī ar Nēķena muižu, kam ir arī sava baltā dāma, kurai patīk ballēties muižas zālē. Taurene ir dzimtā puse arī vairākiem valstsvīriem, un uz turieni devās arī Latvijas Radio raidījums "Latvijas pērles".
Talsu novada Stendes muiža ir viena no lielākajām Kurzemes muižu apbūvēm, kas dižojas ar senu baronu pili. Muižā vairākus gadsimtus saimniekoja Brigenu dzimta, un tās laikiem Stendē pievērsās Latvijas Radio raidījums "Latvijas pērles".
Zaļās jeb Zaļenieku muižas lielākais interjera lepnums ir marmora kamīns, taču apskates vērta ir arī starveida parketa grīda, pati muižas fasāde, kurā saglabājies oriģinālais apmetums, profilējumi un dekoratīvās detaļas.
Amatas novada Drabešu pagasta Sermuļu mājās sākās rakstnieces un kultūrvēsturnieces Melānijas Vanagas dzīve, bet tās turpinājums un skats atpakaļ uz vēsturi sniedzas daudz tālāk pār Sermuļu mājām. Šoreiz Latvijas Radio raidījums "Latvijas pērles" aplūko Amatas novadu un tur agrāk dzīvojošos ļaudis no rakstnieces skatupunkta.
Apriķu luterāņu baznīca izceļas ar savu barokālo krāšņumu un vietējo kokgriezēju veikumu, bet Apriķu muiža ar tās greznajām durvīm, pagrabiem, holandiešu podiņu krāsni un tās kādreizējo īpašnieku –Somijas karavadoni, vēlāk šīs valsts prezidentu Karlu Gustavu Mannerheimu, kuram bija būtiska loma neatkarīgās Somijas valsts izveidē.
Viena no Latvijas pērlēm Alūksnē ir Ernsta Glika Bībeles muzejs, kas darbu sāka 1990. gadā. Muzejā var aplūkot Bībeles izdevumus no 1694. gada līdz mūsdienām un Bībeles vairākās pasaules valodās. Glika padarītajiem darbiem un viņa gaitām Alūksnē pievērsās Latvijas Radio raidījums "Latvijas pērles".
Preiļu muiža ar tās skaisto parku un atjaunoto kapelu ir dažas no vietām, ko ekskursijā piedāvā aplūkot Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciālists vēstures jautājumos Vadims Maksimovs. Preiļu muiža neiztiek bez pārdabiskiem iemītniekiem – šajā pusē dzīvojošie uzskata, ka Preiļu muižas apkaimē varētu būt pat četri spoki. Preiļu pērles devās lūkot Latvijas Radio raidījums "Latvijas pērles".
Latvijas Radio jaunā raidījuma "Latvijas pērles" pirmais stāsts veltīts Talsu novada Ģibuļu pagasta Spāres baznīcai un muižai. Ekskursiju pa Spāres muižas bēniņiem vada Aina Rozenberga - Spāres tautas nama saimniecības pārzine, taču vēl viņa rosās pa baznīcu, un ir labā roka Tabitai Kalniņai - viņa ir Spāres tautas nama vadītāja, cilvēks ar apbrīnojamu enerģiju.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
