Ik pēc trīs gadiem Rīgā leģendārā mecenāta un vijoļmeistara Augusta Dombrovska vārdā nosauktā starptautiskā konkursā tiek noskaidroti labākie jaunie altisti, čellisti un vijolnieki. Šogad konkursam aprit 20 gadi, un tas turpina piesaistīt dalībniekus no jaunām valstīm. Šogad kopskaitā tas pulcējis teju 40 dalībniekus no 12 valstīm, un laureātiem 3.decembrī bija iespēja piepildīt vienu no lielākajiem šī brīža sapņiem – uzstāties kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri.
Notikumiem bagātā dienā Valkā norisinājās Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes izveides simtgadei veltīts pasākumu cikls, kas kulminējās svētku gājienā un pieminekļa atklāšanā. Visu dienu notikumus Valkā varēja vērot sabiedrisko mediju portālā lsm.lv. Tiešraidi vadīja sabiedrisko mediju žurnāliste Zane Brikmane.
Kulta personība, kuras koncerti vienmēr ir neordināri, bet biļetes uz tiem allaž tiekot izpirktas vienā rāvienā. Viņš vairāk līdzinās rokzvaigznei nevis klasiskam mūziķim. Tas ir grieķu izcelsmes diriģents Teodors Kurentzis, kurš 23.oktobrī Latvijas Nacionālajā operā un baletā kopā ar savu orķestri un kori “MusicAeterna” sniedza neaizmirstamu koncertu, atklājot Eiropas turneju.
Tikko iznākusi Ulmaņa laikiem veltīta grāmata „15.maija Latvija”. Jau tagad zināms, ka grāmatai taps arī turpinājums, un tas būs par to, kas īsti notika 1940./41. gadā, kad 15. maija Latviju nomainīja padomju vara.
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, viens no Atmodas laika iedvesmotājiem un šobrīd mūsu Baltā nama vadītājs – komponists Zigmars Liepiņš šo sestdien, 14.oktobrī, svinēs 65 gadu jubileju, taču operas namā ar stāvovācijām tā jau nosvinēta 11.oktobrī, kad uz Latvijas Nacionālās operas skatuves mākslinieka autorkoncertā klausītāji atkal varēja līdzpārdzīvot smeldzīgajam Esmeraldas un Kvazimodo mīlasstāstam un līdz šim tikai vienu reizi atskaņotajai Transcendentālajai oratorijai.
Mūkusalas Mākslas salonā ir iespēja aplūkot, kā tuvāko gadu laikā pārdzims Lāčplēša un Satekles ielu apkaime. 2021. gadā šajā vietā durvis vērs privātais muzejs “Zuzeum”, kas latviski mīļi dēvējams par Zuzeju. Tajā ikviens varēs aplūkot mecenātu Dinas un Jāņa Zuzānu plašo mākslas kolekciju, kā arī apmeklēt kino, restorānu un pat balles. Būvdarbus iecerēts sākt nākamā gada pavasarī, un vispirms tapšot milzu dārgumu lāde, kurā glabāsies latviešu māksla.
Kad komponista Zigmara Liepiņa un libretista Kaspara Dimitera kopdarbs par mīlestību, kas spēcīgāka par nāvi, proti, par uzticīgo Turaidas Rozi pirmo reizi, tolaik ar nosaukumu “No rozes un asinīm”, nonāca līdz Latvijas Nacionālajai operai, komponistam esot bijusi nepabeigtības sajūta, ka nav īsti pareizi atrisināts operas fināls. Tagad, pēc teju 20 gadiem, šis stāsts uz operas skatuves pārdzimis jaunā versijā Ināras Sluckas režijā.
No 28.septembra varam sākt turēt īkšķus un aktīvi atbalstīt mūsu kinoļaudis. Šodien startē pasaulē lielākais īsfilmu festivāls “Manhattan Short”, un pirmo reizi tā 20 gadu pastāvēšanas vēsturē uz galveno balvu pretendē arī Latvijas filma. Tas ir Pāvela Gumennikova spraigais un uz patiesiem notikumiem balstītais stāsts “Sarauj, Just!”, kuru, noskatoties vairāk nekā pusotru tūkstoti filmu, žūrija ierindoja starp desmit finālistēm. Tagad vārds skatītājiem, jo tieši viņi nosaka Manhetenas īsfilmu festivāla uzvarētāju, balsojot gan par labāko filmu, gan aktieri.
Bez apskaņošanas un mikrofoniem, ar dziesmu sarakstu, kas precīzu veidolu iegūst norises brīdī, 25.septembrī Latvijas Universitātes Botāniskā dārza Palmu mājā izskanēja dziesminieka Edgara Šubrovska akustiskais koncerts. Edgars ir alternatīvās mūzikas ainavā visnotaļ spilgts un pamanāms – iepriekš darbojies grupās “Hospitāļu iela” un “Kartāga”, šobrīd - ansamblī “Manta” un grupu “Gaujarts”. Par dažiem neierasto koncerta vietu mūziķis teic: “Man patīk eksperimentēt, turklāt var atbraukt ar velosipēdu un bez nekā lieka – tikai ar ģitāru uz muguras”.
Latvijas Radio klausītāji, iespējams, atceras 2015. gada nogalē Elīnas Apsītes lasītos, cilvēcības un sirsnības piepildītos fragmentus no čaklās rokdarbnieces Jettes Užānes jeb Cimdu Jettiņas dienasgrāmatas. Elīna, saņēmusi neskaitāmas klausītāju vēstules ar jautājumu, kad iznākšot grāmata, patiešām nolēma sirsnīgās domātājas pierakstīto apkopot vienā izdevumā. Nu tas ieraudzījis dienasgaismu.
Darbs “Mazās traģēdijas”, kuru dižais dzejnieks sarakstīja dažus gadus pirms savas nāves, tolaik izolējoties no ārpasaules holeras epidēmijas dēļ, 22.septembrī mūsdienīgā interpretācijā piedzīvo pirmizrādi Valmieras Drāmas teātrī. Ar šo iestudējumu Valmierā debitē viesrežisors Sergejs Ščipicins, kurš mācījies pie Krievijas teātra režijas leģendas Ļeva Dodina. Režisors jau iepriekšējā sezonā bieži braucis uz Valmieras teātri nolūkot aktierus.
Visticamāk, ja nebūtu milzīgās ažiotāžas ap tā dēvēto “kapu tramvaju”, jautājums par Rīgas Lielo kapu likteni tā arī nebūtu aktualizēts, un Rīgas un Latvijas veidotāju atdusas vietas saglabātos tik ilgi, cik tās koptu attāli radinieku vai entuziasti. Lai arī gadu desmitiem kapi grima aizmirstības un birokrātijas purvā, beidzot tur sākušies kapliču iekonservēšanas darbi, un drīzumā plānots arī restaurēt vienu no senajām kapenēm.
Šekspīra lugā “Hamlets” ir viss – tā reiz teicis režisors Oļģerts Kroders. Viņam Hamlets bija neizsmeļamais iedvesmas avots, to Kroders dažādos Latvijas teātros iestudēja ik pēc 12 gadiem, kļūstot par visā Baltijā vienīgo režisoru, kurš šo pasaules lugu numur viens uz skatuves uzvedis četras reizes. Kā “Hamlets” ietekmējis režisora radošo darbību, atklāj teātra zinātnieces Vēsmas Lēvaldes jaunā monogrāfija “Hamleta vārdi”.
No 16.septembra Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā varēs iepazīt Ņujorkas bohēmista, trimdas latvieša Frīdriha Milta daiļradi, kuras liela daļa apmēram pusgadsimtu šajā pusē bija nepieejama. Lielāko daļu izstādē aplūkojamo darbu uz Rīgu atvedis Ņujorkā dzīvojošais kolekcionārs Filips Kļaviņš.
Bažās par to, cik cilvēki bezatbildīgi izturas pret dabu, Zemi un citām dzīvajām būtnēm, māksliniecei Aijai Zariņai radās ierosme izstādes “Tavs bērns” turpinājumam, kas no trešdienas, 13. septembra, aplūkojams galerijā “Daugava”. Dodoties uz izstādi, māksliniece iesaka atsaukt atmiņā bērnībā dzirdētās pasakas un vecmāmiņu stāstīto.
Ar frančiem raksturīgām kaislībām un sarežģītām attiecību piruetēm 111. sezonu sācis Liepājas teātris. Tur pirmo iestudējumu latviešu valodā Dž. Dž. Džilindžera režijā piedzīvojusi franču dramaturģes Jasmīnas Rezā jaunākā luga “Bella Figura”. Līdz ar šo iestudējumu pēc divu gadu pauzes, noilgojusies pēc skatītājiem, uz skatuves galvenajā lomā atgriezusies Agnese Jēkabsone. Viņa atklāj, ka šī luga atgādināja par franču vieglumu, kas piedzīvots “Piafā”, un tieši tādā gaisotnē ritējis darbs arī pie šī iestudējuma.
Pēc divu dienu iestājpārbaudījumu maratona, šogad izveidotajā Liepājas teātra aktieru kursā pagaidām uzņemti 10 jaunieši – divas budžeta vietas palikušas neaizpildītas, un teātris jau ir izsludinājis papilduzņemšanu. Uzņemšana notiek tik vēlu, jo Liepājas Universitātes jaunā studiju programma tikai jūlija beigās saņēma licenci. Neskatoties uz nepilno studējošo skaitu, šobrīd uzņemtajiem topošajiem Liepājas teātra aktieriem mācības sāksies jau pirmdien.
30.augstā kinoteātrī “Kino Bize” intīmā atmosfērā varēja klausīties amerikāņu mūziķi Cygne – dziesminieci ar misijas apziņu, ka viņa ir kā bite, kas pulcē ap sevi cilvēkus, lai mēs visi nevis šķeltos, bet gan dzīvotu lielākā harmonijā. Viņa nemitīgi atrodas ceļā un mēnesī nospēlē ap 20 koncertu. Eiropas tūrē uz Latviju viņa bija ieradusies no Igaunijas un jau šodien uzstājas Lietuvā, taču atzīst, ka mūsu pusē jūtas kā mājās.
Ceturtdien, 24.augustā, Latvijā pirmo reizi viesojās pasaules slavenais zviedru komponists Svens Dāvids Sandstrems. Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla ietvaros Rīgā pirmatskaņoja viņa pirms 10 gadiem tapušo oratoriju “Mesija”.
Krievu režisors Kirils Serebreņņikovs, kuru tikko aizturējusi Krievijas Izmeklēšanas komiteja, izvirzot apsūdzības par naudas izkrāpšanu lielos apjomos, neaizbrauca no Krievijas projām tikai tāpēc, ka viņš ļoti gribēja attīstīt savu teātri, viņam tur dzīvo vecāki, viņš mīl savu zemi, telefonintervijā Latvijas Televīzijai norāda Latvijas Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis.
Pirms 20 gadiem 1. decembrī dienasgaismu ieraudzīja Imanta Kalniņa un Ainara Mielava albums “Par lietām, kuras tā ar’ nekad nepāriet”. Lai atskatītos uz šī albuma virsotnēm, mūziķis Jānis Šipkēvics jeb Shipsea izveidojis 12 mākslinieku apvienību “Nepāriet”, ar kuru kopā 20.augustā ikgadējos Piena svētkos jaunatskaņoja mūziku, kas viņu pašu ir dziļi personīgi un radoši ietekmējusi. Mākslinieku apvienībā iesaistījušies arī režisors Vladislavs Nastavševs un grupas “Mumiy Troll” līderis Iļja Lagutenko.
Piektdienas, 18. augusta, vakarā uz Valmieras Drāmas teātra skatuves atgriezīsies leģendārais režisors un aktieris Pēteris Lūcis. Pēc pētījuma vairāku gadu garumā tapusi izrāde “Lūcis”, kuru režisore Elīna Cērpa nosaukusi par dokumentālu meklējumu.
Tieši pēc mēneša 137. koncertsezonu jauna galvenā diriģenta – lietuviešu maestro Gintara Rinkeviča - vadībā sāks Liepājas Simfoniskais orķestris. Rinkeviču ar Latviju vieno senas saites – mūzikas draugi atcerēsies, ka savulaik viņš bijis Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents. Maestro ir divkārtējs Lielās mūzikas balvas laureāts, un mūziķi viņu raksturo kā prasīgu profesionāli ar milzīgām darba spējām, tāpēc liepājnieki ir pārliecināti, ka jaunā sezona būs izaicinājumiem bagāta.
Ar pasaulslavenās latviešu vijolnieces Baibas Skrides debiju uz koncertzāles “Lielais dzintars” skatuves otrdien vakarā noslēdzās festivāls “Liepājas vasara”. Skride nekad nav slēpusi savu sajūsmu par Pētera Vaska un Arvo Perta mūziku, un otrdien viņas piesātinātais solo vijoles tembrs šo komponistu mūzikā saskanīgi sabalsojās ar Eiropas Savienības (ES) jauniešu orķestri Vasilija Petrenko vadībā.
Zelta laiki pienākuši Rīgas Biržā – tur jaunā salikumā skatāma viena no visvairāk izrādītajām, par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja lepnumu uzskatāmajām kolekcijām – “Krievu mākslas zelta klasika”. Tas ir turpinājums 2012. gadā aizsāktam izstāžu ciklam, un šoreiz ekspozīcijas veidotāji fokusējušies uz 19.gadsimtu un vēlas iepazīstināt skatītājus ar zelta laikmeta pārstāvju, piemēram, ģēniju Fjodora Dostojevska un Pētera Čaikovska laikabiedru labākajiem darbiem. Turklāt pirms izstādes atklāšanas ceturtā daļa darbu piedzīvojuši restaurāciju un tik plašā ekspozīcijā vēl iepriekš nav bijuši izstādīti.
Valmierā piektdien, 4. augustā, sāksies Valmieras vasaras teātra festivāls, kā uzmanības centrā būs bērni, jaunieši un ģimenes. Radošie prāti lielajiem un mazajiem piedāvās iespēju īpaši festivālam radītos jauniestudējumos kopā ar teju visu Latvijas teātru aktieriem ielūkoties apslēptā pazemes bunkurā, izzināt ūdens noslēpumus, iekāpt bērniem aizliegtajā zonā – pavisam īstā naktsklubā, piedzīvot izrādi mēbeļu veikalā.
