20. gadsimta sākumā dzimušais gleznotājs Frīdrihs Milts, kurš šobrīd no pašporteta uzlūko Latvijas Nacionālā mākslas muzeja apmeklētājus, bija radošās bohēmas magnēts un leģendāra personība. Lielāko daļu dzīves aizvadījis starp Manhetenas debesskrāpjiem. Līdzīgi kā mākslinieka dzīve, kas sadalās Latvijas un trimdas posmos, pa trīs muzeja zālēm iekārtota arī viņa darbu esence.
"Šis ir, varētu teikt, ka tas pats izcilākais, ko viņš ir radījis, un tie ir eļļas darbi, kuri rāda viņa intereses, tehniskos meklējumus; viņam ir ļoti daudz aktu gleznojumu. Un laikabiedri uzsvēra, ka viņš tādas šķības sievietes glezno un daudzus droši vien šokēja," stāsta izstādes kuratore Dace Lamberga.
Lielākā daļa darbu ceļu mērojuši pāri okeānam no Amerikas krastiem no advokāta Filipa Kļaviņa privātās kolekcijas, kas veidojusies no laika, kad Filipa vecāki draudzējušies ar mākslinieka ģimeni.
"Viņš bija ārkārtīgi mierīgs, un es domāju, kāpēc viņš ir leģendārs un kāpēc viņš visiem patika, jo varēja redzēt, ka viņš ņem pretī jebkuru cilvēku, viņš labestīgi visu ņem pretī," skaidro mākslas darbu kolekcionārs Filips Kļaviņš.
Izstādes kuratore Dace Lamberga teic, ka mākslinieku aprindās Miltu leģendāru padarījis Elles ķēķis – neformāla Ņujorkā dzīvojošu latviešu literātu kopa.
''Milts tomēr tur bija galvenā persona, jo viņa darbnīcā tas viss notika. Tā nebija tāda iznīcinoša bohēma – tā bija radoša bohēma, viņi toreiz tikuši prom no Vācijas pēckara drūmās dzīves Amerikā atplauka. Milts bija mājas uzraugs Elles ķēķī, un viņš no sava nama augšējā stāva tad arī gleznoja," atklāj Lamberga.
Muzejam šī izstāde ir iespēja līdz 5. novembrim parādīt to, kas ilgus gadu desmitus nebija pieejams. Turklāt izstādē 59 darbi izkārtoti mūsdienām neparastā veidā – ļoti blīvi, taču līdzīgi kā tajā laikā, kad dzīvoja mākslinieks.
