Režisore kopā ar komandu tver personību, rāda laikmetu un cilvēkus, kuri Valmieras teātrī darbojās no 1957. līdz 1991.gadam, kad tur strādāja Pēteris Lūcis.
"Lūča piegājiens ir ļoti antīks, un man kā laikmetīgā teātra māksliniecei patīk ar šīm antīkajām lietām spēlēties, izspēlēt, pārspēlēt un saprast, kas tas tāds ir. Un tam noteikti ir sakars arī ar latvisko identitāti," stāsta Elīna Cērpa.
Aktieris Imants Strads režisoru atveido ar mērķtiecīgu līdzību, izmantojot arī Lūča pierakstu blociņus ar spožiem citātiem, kurus režisors izmantoja katrā vajadzīgajā brīdī.
"Viņš spēlēja vēl Zemnieku drāmas teātrī "Zvejnieka dēlu", pēc tam filmā, kur viņš neticēja, ka dabūs [lomu], jo viņš domāja, ka kāds no Rīgas lielajiem aktieriem spēlēs. Viņš bija tas tiltiņš starp zaudēto Latviju padomju laikā, tāds gaišais Latvijas nesējs ... Kā viņš turējās pie saknēm, pie visām tām vērtībām, kaut gan pats viņš bija dzimis principā cara laikā," stāsta Imants Strads.
Lugā ietverti arī teātra nostāsti, kas dzīvo no paaudzes paaudzē. Slavens ir mēģinājums lugai "Laternu laiks" par atomkaru Japānā. To uzvedot, Pēteris Lūcis licis kādai aktrisei ļoti ilgi mēģināt teikumu "Bērni iet."
Iestudējuma "Lūcis" pirmizrāde notiks piektdien, 18.augustā.
