Kultūras ziņas

Orķestris «Rīga» atklāj koncertsezonu

Kultūras ziņas

Dzeja par dzīves medīšanu

Ulmaņlaiki – vai tiešām zaudētā paradīze?

Grāmatai «15.maija Latvija» taps turpinājums

Tikko iznākusi Ulmaņa laikiem veltīta grāmata „15.maija Latvija”. Jau tagad zināms, ka grāmatai taps arī turpinājums, un tas būs par to, kas īsti notika 1940./41. gadā, kad 15. maija Latviju nomainīja padomju vara.

Savulaik akadēmiķis Jānis Stradiņš par Kārli Ulmani teicis: “Kamēr vien pastāvēs jēdziens “Latvija”, dzīvos arī šis vārds.” Tam piekrīt arī vēsturnieki, kuri 77 gadus pēc Ulmaņa izveidotās 15. maija Latvijas ar tādu pašu nosaukumu izdevuši apjomīgu pētījumu – grāmatu. Tajā tiek meklētas atbildes uz jautājumu, vai tiešām Ulmaiņlaiki ir zaudētā paradīze un kāpēc vēl aizvien daudzu cilvēku atmiņās šie seši vadoņa gadi palikuši kā mūsu valsts zelta laikmets.

Kārli Ulmani apbēra ar ziediem, glorificēja un sešus gadus ilgais vadoņa laiks jeb Ulmaņlaiki vēl aizvien daudzu cilvēku atmiņā ir sinonīms vārdu salikumam “Latvijas zelta laikmets”. Un bija vai nebija tā zaudētā paradīze – to šobrīd grāmatā “15. maija Latvija” mēģina atbildēt septiņu vēsturnieku komanda, skrupulozi analizējot arī autoritārismu.

Es domāju, ka daudziem cilvēkiem šīs atmiņas palīdzēja dzīvot, pārdzīvot to grūto okupācijas laiku, [..] šīs gaišās atmiņas palīdzēja pārdzīvot tumšos laikus,” saka grāmatas “15. maija Latvija” līdzautors, vēsturnieks Inesis Feldmanis.

Inesis Feldmanis un seši citi viņa kolēģi – Latvijas izcilākie vēsturnieki – Ulmaņa laikus pētījuši jau ilgstoši. Pirms vairāk nekā 10 gadiem vēsturnieks analizējis šo mūsu valstij nozīmīgo vēstures posmu arī Ērika Niedras raidījumu ciklā “Latvija. Ulmaņlaiki”. Lai arī šis laika nogrieznis  iepriekš ir daudz pētīts, par šo grāmatu autori teic, ka sešu gadu garumā tapušais izdevums papildinās esošos un vienlaikus aizpildīs arī tukšos zināšanu lauciņus. Informācija meklēta arī Lielbritānijas un Vācijas arhīvos.

„Es pats vienmēr sēžu Vācijas Ārlietu ministrijas politiskajā arhīvā un Federālajā arhīvā, un tur par Ulmaņa laiku ir ļoti plašs materiāls. Starp citu, varu atzīmēt, ka vācieši Ulmani uzskatīja par vienīgo latviešu politiķi, par kuru ir vērts runāt,” stāsta Feldmanis. „Grāmata parāda, man liekas, kāpēc joprojām daudzi latvieši šos Ulmaņa laikus uztver par tādu zelta laiku, un reizē parāda uz attiecīgiem avotiem patieso situāciju. Un tā zināmā mērā apgāž šādu viedokli, kas joprojām ir dzīvs latviešu sabiedrībā.”

„Grāmatā ir mēģināts mazliet paskatīties, kāds tad tomēr Ulmaņa laikos bija strādnieku dzīves līmenis. Nebija jau tā, kā visi dzīvoja ļoti labi, bija daudzas kategorijas, īpaši strādnieku kategorijas, kuru dzīves apstākļi arī Ulmaņa laikos varēja būt krietni labāki. Un tas arī viss ir atspoguļots un parādīts grāmatā,” norāda vēsturnieks.

Izdevums papildināts arī ar virkni vēsturisku fotogrāfiju.

„Visas fotogrāfijas ir ar Ulmaņa seju, varbūt izņemot vienu, kur ir lidmašīna, kas Latvijas laikā ir būvēta,” atklāj Feldmanis.

Jau tagad zināms, ka grāmatai taps arī turpinājums un tas būs par to, kas īsti notika 1940./41. gadā, kad 15. maija Latviju nomainīja padomju vara.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti