Mūsdienu muzikālā teātra kulta personība, kura vairāk līdzinās rokzvaigznei nevis klasiskam mūziķim – tā par grieķu izcelsmes diriģentu, Permas Akadēmiskā operas un baleta māksliniecisko vadītāju Teodoru Kurentzi raksta prese. Ar pirmo koncertu pie mums Baltajā namā vakar atklāta diriģenta un viņa izveidotā orķestra koncerttūre Eiropā.
"Daudzi cilvēki apgalvo, ka viņi klausās klasisko mūziku, kad vēlas mieru. Tomēr mūzika – tā ir pasaule, kurā mēs dalāmies ar saviem sapņiem, tā nav mūzika, pie kuras gulēt. Rokmūzika 20. gadsimtā bez sarežģītām kompozīcijām izdarīja tieši pretējo. Jo, ja runā par enerģiju, uzreiz parasti nāk prātā rokmūzika. Enerģijai ir jābūt galvenajam komponista mērķim. Pēc 20 gadiem visi spēlēs klasisko mūziku tādu, kādai tai jābūt un kāda tā sākotnēji bija – ar enerģiju. Varbūt tad teiks, ka rokmūzika izklausās kā klasikā mūzika – pilna enerģijas," skaidro diriģents Teodors Kurentzis.
"Protams, Kurentzis ir absolūts ģēnijs, beidzot mums rīdziniekiem ir iespēja to dzirdēt un redzēt klātienē. Es daudz ko redzēju internetā un arī pa televizoru. Prokofjeva klasiskā simfonija, kura jau ir tik labi pazīstama, tur nevarētu būt pārsteigumu. Bija. Jau pirmajā daļā tādas nokrāsas," saka muzikologs Boriss Avramecs.
"Es viņu redzēju pirmo reizi šovasar Zalcburgā, kad viņš diriģēja Mocarta “Tita žēlsirdību”, un jāsaka, ka viņš ir ārkārtīgi muzikāls cilvēks, un tas ir tas primārais," atzīst diriģents Jānis Liepiņš.
"Viņš ir apbrīnojami harismātisks un ļoti īpašs ar to, ko viņš dara ar mūziku. Sekojot viņa roku kustībām, vari nolasīt, kā viņš to saprot, un tas palīdz mūziku labāk izprast klausītājam. Viņš ir tik brīvs tajā, ko viņš dara, apveltīts ar milzu talantu un viņš ģeniāli sajūt mūziku," saka koncerta apmeklētāja Natālija Čopra (Krievija).
"Mums viņš patīk, mēs sekojam viņa gaitām, cik vien iespējams. Mēs dzirdējām viņu Maskavā un Sanktpēterburgā," atklāj koncerta apmeklētāja Svetlana Brasolova (Krievija).
"Ir ļoti interesanti vērot, un, ja kādu brīdi domās tā kā aizpeld, tad diriģents uzreiz ievelk atpakaļ mūzikā. Fantastisks!" sajūsmu pauž koncerta apmeklētāja Zane Kreicere.
"Katrā vietā, kur spēlējam, mēs savā ziņā pielāgojam savas emocijas tai enerģijai, kāda ir zālē. Un gala iznākums vienmēr ir viens un tas pats. Es domāju, ka mūzika patiesībā ir eņģeļu valoda – tā ir jauna valoda, kādā mēs nākotnē sazināsimies. Dzimtā valoda – tas ir skaisti, bet ar to nepietiek, lai izteiktu domas, kuras var izpaust mūziķi, turklāt mūzika cilvēkus nedala, bet vieno," uzsver Kurentzis.
