Šekspīra “Hamlets” bija leģendārā režisora Oļģerta Krodera neizsmeļamais mūža iedvesmas avots. Kroders to iestudēja ik pēc 12 gadiem, un tā arī Baltijā viņš palicis nepārspēts, uz skatuves šo lugu interpretējot četras reizes. Tieši par un ap Hamletu tapusi teātra zinātnieces Vēsmas Lēvaldes monogrāfija “Hamleta vārdi”. Tas vienlaikus ir zinātniskais darbs un aizraujošs ieskats režisora radošajā laboratorijā, teic Guna Zeltiņa.
„Vēsma ļoti veiksmīgi, manuprāt, šo pasaules lugu numur viens, ko dēvē par laikmeta spoguli, viņa pārvērš to par režisora meistarības, izaugsmes un viņa laikmeta spoguli,” saka teātra kritiķe Guna Zeltiņa.
Līdz šim par Kroderu iznākušas divas grāmatas – vienu viņš par sevi rakstījis pats, otru – Silvija Freinberga. Taču jaunākajā grāmatā ar apakšvirsrakstu “Klasika un teksts Oļģerta Krodera interpretācijā” pētīti vēl neskarti aspekti.
„Vēsma tiešām ir izdarījusi tādu darbu, ko vēl nav neviens teātra pētnieks līdz šim izdarījis, proti, viņa pilnīgi skrupulozi, detalizēti ar ārkārtīgi reti izmantotiem un maz zināmiem arhīvu materiāliem, teātra sēžu protokoliem un dažādiem dokumentiem ir izsekojusi visu Oļģerta Krodera četru ''Hamleta'' iestudējuma tapšanu,” turpina Zeltiņa.
Rīgas Centrālās bibliotēkas viesus Kroders uzlūko no iepriekš reti publicētām fotogrāfijām, kuras iemūžinājis fotogrāfs Laimonis Stīpnieks.