Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Zviedru komponista Sandstrema «Mesijas» pirmatskaņojums Rīgā

Zviedru komponista Sandstrema «Mesija» piedzīvo pirmatskaņojumu Rīgā

Ceturtdien, 24.augustā, Latvijā pirmo reizi viesojās pasaules slavenais zviedru komponists  Svens Dāvids Sandstrems. Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla ietvaros Rīgā pirmatskaņoja viņa pirms 10 gadiem tapušo oratoriju “Mesija”.

74 gadus vecais komponists turpina ik dienas aktīvi komponēt, un šobrīd viņš ir autors vairāk nekā 500 skaņdarbiem. Kā atzīst pats skaņradis, viņa mērķis ir kļūt par visilgāk dzīvojušo zviedru komponistu.  

Kora “Latvija” mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais stāstīja, ka šī ir pirmā Svena Dāvida Sandstrema vizīte Latvijā, “tā kā šis vakars ir noteikti ir ļoti īpašs mūsu kultūras vēsturiskajā ziņā, tas nav tikai vienkārši viens koncerts”.  

Māri Sirmo pasaulslavenā zviedru komponista Svena Dāvida Sandstrema mūzika uzrunājusi tik spēcīgi, ka jau no deviņdesmitajiem gadiem viņš ik pa laikam atgriežas pie Sandstrema daiļrades. Bet pirms gandrīz 10 gadiem komponists Mārim Sirmajam un jauniešu korim “Kamēr..” projektā “Pasaules saules dziesmas” uzrakstīja īpašu veltījumu.

Apmēram tajā pašā laikā tapusi arī viņa oratorija “Mesija”, kas Rīgā pirmatskaņota 20. Starptautiskajā garīgās mūzikas festivāla laikā.

“Rakstot savu “Mesiju”, cik vien spēju, centos neko nepārņemt un aiziet prom no Hendeļa “Mesijas”, jo gribēju libretu atklāt no jauna. Tas nebija viegli, jo lasot uzreiz skanēja prātā Hendeļa mūzika. Tā bija kā maza cīņa pašam ar sevi,” stāstīja komponists.  

Latvijas pirmatskaņojumu Sandstrema 21. gadsimta Mesija piedzīvoja jau šajā pavasarī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”. Un arī toreiz, tiesa, bez komponista klātbūtnes, tā izskanēja, piedaloties Liepājas simfoniskajam orķestrim, valsts akadēmiskajam korim “Latvija” un solistiem Laurai Teivānei, Elīnai Šimkus, Staņislavam Ļeontjevam un Rihardam Milleram.

“Es pat teiktu, ka, ņemot vērā, ka tas ir 21.gadsimta skaņdarbs, tieši dzirdu tos Hendeļa posmus, kas tieši palīdz, kur ir ātrāki gājieni, un es domāju – ja viņš ir mēģinājis tikt it kā vaļā no “hendelisma”, tad viņam ir izdevies arī paturēt krietni daudz, jo brīžiem liekas tādi – Hendeļa stilistikā fragmenti,” sacīja Rihardam Milleram.   

“Mūzika ir, manuprāt, ļoti demokrātiska, ļoti skaista, melodiska, ļoti krāšņa, tāda kolāžas tipa ar ļoti daudziem, neskaitāmiem muzikāliem elementiem. Vokālās partijas nav vienkāršas, mums, solistiem, nenācās viegli tās apgūt,” pauda operdziedātāja Elīna Šimkus.

Sandstrems atzina, ka šis viņam bija laimes piepildīts vakars, “ir pagājuši 7 gadi, kopš es to pēdējo reizi dzirdēju”.

“Izpildītāji, manuprāt, bija patiešām lieliski. Kad es šo darbu rakstīju, es mazliet bažījos, kāda būs skatītāju reakcija – vai viņi to pieņems vai tomēr norobežosies,” atzina komponists.  

 Savukārt Sirmais piebilda, ka, viņaprāt, Sandstrema “lielais talants ir saglabāt fantastisku līdzsvaru starp visu to dievišķo, skaisto, tiešām tādu, man liekas – mūziku, kas tā īsti mūs paceļ no krēsla vai no mūsu tā stāvokļa, paceļ tādās emocionālās, ļoti atkailinātās, patiesās, uzrunājošās sajūtās”.

Saistītie raksti
Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti