Sabiedriskās apspriešanas laikā VM saņēma 66 iebildumus par attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem, kas ir pietiekami daudz, lai notiktu arī sabiedriskās apspriešanas sapulce. Šoreiz sapulce notika attālināti un piedaloties to iestāžu un profesionālo organizāciju pārstāvjiem, kas sniedza savus iebildumus. Kopā tās ir vairāk nekā desmit organizācijas un atsevišķas privātpersonas. Ja noteikumus nelabos, neizbēgamas būs tiesvedības, uzsvēra daudzi.
Zvērināta advokāte Solvita Olsena piebilda: “Bet tas nav mūsu mērķis. Mūsu mērķis ir primāri panākt vienkāršu, tiesiski pamatotu un taisnīgu kaitējuma atlīdzināšanu.”
Lai tas būtu iespējams, ekspertu ieskatā vispirms jāatsakās no lieguma uz kompensācijām pretendēt cilvēkiem, kuru ārsti par blakusparādībām uzreiz nav ziņojuši Zāļu valsts aģentūrai, jo tas ir apstāklis, ko pacients nevar ietekmēt.
Tāpat pacientu organizāciju tīkls izpētījis, ka aprēķinā, kādu ministrija iestrādājusi noteikumos, mazāka atlīdzības izmaksa paredzēta cilvēkiem ar hroniskām slimībām, faktiski problēmas pilnā apmērā atzīstot vien pilnīgi veseliem cilvēkiem. Taču diskriminēt pēc veselības stāvokļa nedrīkst.
Pacientu organizāciju tīkla pārstāve Baiba Ziemele norādīja: “Šobrīd tas paredz, ka šādiem cilvēkiem, kam ir vairāk nekā viena hroniska slimība, tiktu samazināts kompensācijas apmērs. Mūsu ieskatā tas nav godīgi un pareizi, jo cilvēki ar hroniskām slimībām bija tieši tā prioritārā vakcinācijas grupa. Lai mūs pasargātu no saslimšanas un nomiršanas, no kovida, attiecīgi mēs saņēmām vakcīnas paši pirmie.”
Tāpat nedrīkst liegt atlīdzību gadījumos, kad blaknes nav paliekošas. Pašreizējā kompensāciju izmaksāšanas versijā paredzēts, ka pacientam vispirms jāgaida, vai aptuveni pusgada laikā blaknes neizzudīs, tad seko izvērtēšanas procedūra, kas kopā var aizņemt ap pusotru gadu. Tas ir nesamērīgi ilgi. Un būtu vajadzīgs sniegt atlīdzību arī tiem cilvēkiem, kam ir nodarītas morālas ciešanas. Arī tam, ka gadījumus uzticēts izvērtēt Zāļu valsts aģentūrai, iebilda daudzi.
Zvērināta advokāte Olsena sacīja: “Es nedomāju, ka šos noteikumus ir rakstījis kāds ministrijas apkopējs vai kāda ministrijas grāmatvede. Visdrīzāk, jā, šis noteikumu projekts šobrīd raksturo ministrijas juristu izpratni par lietu kārtību pacientu kompensācijas jomā un parāda to vājumu. Citādi es nevaru izskaidrot, kāpēc tie noteikumi ir tieši tik neatbilstoši mērķa sasniegšanai.”
Sabiedriskajā apspriedē VM Juridiskā departamenta pārstāves sacīja, ka mēģināšot uzlabot šos procesus un nekādā ziņā negrib apgrūtināt pacientus. Intervijai gan nepiekrita, arī valsts sekretāre atteicās. Sabiedrisko attiecību daļā stāstīja, ka esot vēl pāragri komentēt, kurus iebildumus ņems vērā, kurus – neņems.
“Šobrīd līdz 14 dienām tiks izvērtēti šie priekšlikumi. Attiecīgi pēc šīs izvērtēšanas viss tiks salikts pārskatāmā formā arī Veselības ministrijas mājas lapā, norādot, kuri no šiem priekšlikumiem tiks ņemti vērā, kuri ne – attiecīgi pamatojot. Pēc šī procesa tālāk noteikumu projekts tiks nodots starpinstitucionālā saskaņošanā. Un pēc tam ceļš noteikumu projektam būs valdībā,” pastāstīja VM pārstāve Sintija Gulbe.
Tikmēr pieaudzis to ziņojumu par blakusparādībām skaits, kurus Zāļu valsts aģentūra atzinusi par būtiskiem. Pašlaik tādu ir jau 719. Zināms arī, ka vienas sievietes nāve ir ticami saistāma ar “AstraZeneca” vakcīnas lietošanu.
Labojumus pacientiem tik svarīgajā regulējumā ļoti gaida arī ģimenes ārsti. Latvijas Ģimenes ārstu asociācija bija starp tām deviņām profesionālajām organizācijām, kas sniedza savus priekšlikumus.
Asociācijas vadītāja Sarmīte Veide pastāstīja, ka viņas praksē aptuveni desmit pacientiem pēc vakcinācijas pret Covid-19 uz īsāku vai ilgāku laiku būtiski ietekmēta dzīves kvalitāte. Tā kā šādu pacientu skaits ir neliels, jāpalīdz ir visiem un bez ilgas vilcināšanās.
“Ir reālas blaknes. Ir vairāki, ne tikai viens vai divi. Protams, viņu nav simtiem, bet vismaz manā praksē ir pie desmit, kuriem ir vidēji vai smagas blaknes. Piemēram, ir bijušas ar trombiem problēmas. Tad ir bijusi vienam tā saucamā Bella paralīze. Ir bijis vairākiem anafilaktiskais šoks. Alerģiskas reakcijas. Tā kā blaknes ir šai vakcīnai daudzas. Ja ir bijusi kāda vidēja vai smaga blakne, tad tomēr vajadzētu kompensāciju šādiem pacientiem dot,” uzskata Veide.
KONTEKSTS:
To, ka kompensācijas par Covid-19 blakņu vidēji smagām un smagām sekām būs, pērn novembrī lēma Saeima. Tika lēsts, ka kompensāciju maksimālais apmērs varētu būt 142 tūkstoši eiro uz cilvēku par ļoti smagām sekām. Analoģiski, kā tas ir Ārstniecības riska fondā.
Valdībai uzdots izstrādāt kompensāciju mehānisma izmaksas kārtību. Janvāra beigās VM nāca klajā ar kārtības piedāvājumu, kas gan izpelnījās plašu kritiku.
