Panorāma

Kongresu nams – nacionālā vai Rīgas koncertzāle?

Panorāma

Panorāma

Ģenerālprokurors izvērtēs kriminālprocesa nesākšanu pret Sondaru

Ģenerālprokurors izvērtēs kriminālprocesa neuzsākšanu pret agresīvo jūtūberi Sondaru

Ģenerālprokurors Juris Stukāns sola izvērtēt kriminālprocesa neuzsākšanu pret Jāni Sondaru par iespējamu vajāšanu un draudu izteikšanu žurnālistei Ingai Spriņģei. Kā vēstīja raidījums "De facto", policija lietu atteicās ierosināt, jo Sondara agresīvajām ziņām neesot bijis nodoms izraisīt bailes. Diskusijās Saeimas apakškomisijā, kur tika pārrunāts šis jautājums, radās šaubas, vai policija krimināllikuma pantu interpretējusi pareizi.

Raidījums "De facto" svētdien vēstīja par pēdējā laikā aktīvo Sondaru, kurš vairākkārt nonācis policijas redzeslokā savas agresīvās uzvedības dēļ. Īpaši populārs kļuva video, kurā viņš seko Saeimas deputātam Jurim Pūcem ("Attīstībai/Par!"). Par to pret vīrieti ierosināts kriminālprocess par huligānismu.

Sondars agresīvi izturējies arī pret mediju pārstāvjiem, piemēram, žurnālistei Ingai Spriņģei viņš vairākkārt zvanījis un sūtījis rupjas īsziņas, arī aicinot pārgriezt vēnas. Policija par to kriminālprocesu atteicās uzsākt. Prokuratūra lēmumam piekrita, jo Sondaram neesot bijis nodoma iedvest bailes. Policija šādu nostāju aizstāvēja arī Saeimas Krimināltiesību apakškomisijā.

Valsts policijas pārstāve Antra Stradiņa norādīja: "Vienkārši dusmās izteikta frāze "es tevi nositīšu", vai kurš no mums nav dusmās pateicis, ka "dabūsi pa ausīm" vai ko tamlīdzīgu. Tas nenozīmē to, ka mēs tūlīt sauksim personu pie kriminālatbildības par draudu izteikšanu, jo ir jāpierāda šis aspekts, ka draudiem jābūt reāliem."

Savukārt Saeimas deputāts Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") norādīja: "Es atvainojos, ka pārtraukšu, bet es dzirdu, ka mums ir milzīga problēma, ja jūs tā interpretējat, jo tā nav pareiza interpretācija."

Andrejs Judins uzsvēra, ka kriminālatbildība paredzēta gadījumā, ja cietušajam ir pamats baidīties par savu vai tuvinieku drošību.

"Varbūt otram tas ir joks, varbūt otrs to neplāno īstenot, bet, ja cilvēkam ir uztraukums par savu dzīvību un veselību, tad ir pamats uzsākt procesu," viņš sacīja.

Deputātam komisijas sēdē piekrita Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska. Viņa intervijā Latvijas Televīzijai norādīja, ka attiecīgais pants par vajāšanu, kas ietver vairākkārtēju vai ilgstošu izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu vai nevēlamu saziņu, ir piemērojams nevis atkarībā no tā, cik reāli ir draudi, bet gan cietušā attieksmes. Kas šādu attieksmi var veidot, aprakstīts krimināllikuma komentāros, viņa sacīja.

Gratkovska norādīja: "Pirmkārt, šīs kaut kādas iepriekšējās attiecības ar noziedzīgā nodarījuma izdarītāju vai šīs personas iepriekšējā sodāmība, vai tādi apstākļi, kas patiešām subjektīvi personai kā cietušajam liek baidīties."

Viedokli par kriminālprocesa neuzsākšanu pret Sondaru Latvijas Televīzija prasīja ģenerālprokuroram Jurim Stukānam, taču viņš intervijai nepiekrita. Stukāns caur preses nodaļu gan vēstīja, ka otrdien, 9. novembrī, pieprasījis lietas materiālus, lai varētu izvērtēt visus apstākļus un pazīmes un lemt par tālāko rīcību.

KONTEKSTS:

Valsts policija pirms nedēļas sāka kriminālprocesu pret vienu no aktīvākajiem dažādu protestu dalībniekiem Jāni Sondaru par viņa verbālajiem uzbrukumiem Jurim Pūcem. Šī nav pirmā reize, kad aktīvists nonāk policijas redzeslokā. Par viņu jau bijuši vairāki iesniegumi par vajāšanu, bet policijai un prokuratūrai nešķita, ka viņš kādu būtu mēģinājis iebiedēt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt