Kovida pandēmijas laikā 12. klašu skolēnu eksāmeni pēdējos divos gados bijuši īsāki nekā ierasts. Taču satura grūtības pakāpe tāpēc nav mainīta. Un arī šogad, lai gan ir bažas par robiem skolēnu zināšanās, eksāmeni vieglāki nebūšot.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija) norādīja: “Jā, ir izglītības iestādes, kurās vienu vai otru apsvērumu dēļ skolēniem ir biežāk nācies mācīties attālināti. Šajā gadā joprojām, lai eksāmenu nokārtotu, būs nosacījums vismaz 5%. Tas absolūti nemainās.”
Tomēr, sakot, ka tas ir nesamērīgi maz un nemotivē cītīgāk mācīties, izglītības un zinātnes ministre plāno tuvāko trīs gadu laikā četrkāršot eksāmena nokārtošanai nepieciešamo minimālo slieksni.
Plāns ir tāds – no nākamā mācību gada līdz ar jaunā satura centralizētajiem eksāmeniem šo nokārtošanas slieksni paaugstināt. Nākamgad būtu jāiegūst 10%, gadu vēlāk – 15%, taču 2024./2025. mācību gadā – 20%. Tātad šo 20% slieksni pirmie sasniegs tie, kuri šobrīd mācās devītajā klasē.
Nozarē šo Izglītības un zinātnes ministrijas plānu kopumā vērtē atzinīgi, taču cer, ka ierēdņi domās arī par atbalstu skolēniem un pedagogiem.
Izmaiņas pirmos skartu tos skolēnus, kas šogad beigs 11. klasi un septembrī mācīsies 12. klasē.
Cēsu Valsts ģimnāzijas direktora vietniece Ina Gaiķe sacīja: “Es esmu, protams, par to, ka būtu jāpaaugstina tas slieksnis, bet vai šobrīd ir īstais brīdis to darīt? Jo skolēni nav bijuši skolā. Šie 11. klases skolēni nav bijuši skolā pusotru gadu, viņiem nevar piemērot paaugstinājumu.”
Savukārt Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko atzīmēja: “Signāls ir, ka eksāmeni nav vieglāki. Eksāmeni ir tikpat grūti, kā vienmēr bijuši. Es ceru, ka tuvāko gadu laikā, kamēr ir noteikts šis pārejas periods, respektējot pandēmijas ietekmi, visiem izglītojamiem būs pietiekams atbalsts, kā individuālās konsultācijas vai mācīšanās grupas.”
Cēsu Valsts ģimnāzijā pērn neviens skolēns eksāmenos neizkrita. Skolu pabeidza visi, kam bija jāpabeidz, turklāt ar labiem sasniegumiem. Tas gan, vadības ieskatā, nenozīmē, ka kovids neietekmē izglītību.
“Tomēr tā izglītība nav pietiekoši kvalitatīva iegūta šobrīd. Un vēl ir arī jāatgūst zaudētais, jo daudziem skolēniem pa šo pusotru gadu ir zudusi motivācija. Ir samazinājies darba temps. Ar kolēģiem esam pārrunājuši, ka ļoti. Īpaši matemātikas kolēģi to atzīmē,” pastāstīja Gaiķe.
Taču eksāmena satura izstrādātāji skaidroja, ka no nākamā gada 12. klašu skolēni kārtos eksāmenu pēc jaunā standarta, kur aptuveni piektdaļa uzdevumu pārbaudīs pamata prasmes un zināšanas.
Izmaiņas atbalsta arī vecāku organizācijā “Mammamuntetiem.lv”. Organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa atzīmēja: “Es domāju, ka šeit nav vietas panikai, ka vecākiem būtu ārkārtīgi jāsatraucas. Šis ir tas laiks, kad bez zināšanām arī darba tirgū tu nevari tikt uz priekšu.”
Latvijas statistika liecina, ka vismaz kādu eksāmenu nenokārtojušo skolēnu skaits pieaug. Pērn tie bija 657 skolēni. 585 nav varējuši nokārtot eksāmenu matemātikā, bet 68 – latviešu valodā.
Visvairāk Latvijas skolēniem būs jāiespringst uz matemātikas zināšanām. Pērn vidējais skolēns ieguva 36%, taču, ja skatās detalizēti, ļoti liela daļa skolēnu šo eksāmenu nokārtojuši 0% līdz 20% robežās.
KONTEKSTS:
Jautājums par minimālā centralizēto eksāmenu nokārtošanas sliekšņa celšanu izglītības politikas darbakārtībā bijis jau ilgstoši. Īpašu uzmanību tam pievērsa tostarp eksakto zinātņu augstskolas, uzsverot, ka 5% latiņa centralizēto eksāmenu nokārtošanai ir nesamērīgi zema un nemotivē skolēnus cītīgāk mācīties. Turklāt zemās sekmības prasības eksāmenos rada problēmas turpmākajās studijās.
Plāns ir tāds – no nākamā mācību gada līdz ar jaunā satura centralizētajiem eksāmeniem šo nokārtošanas slieksni paaugstināt. Nākamgad būtu jāiegūst 10%, gadu vēlāk – 15%, taču 2024./2025.mācību gadā – 20%. Tātad šo 20% slieksni pirmie sasniegs tie, kuri šobrīd mācās devītajā klasē.
