Palīdzības centrā Kongresu namā strādās vairāki valsts un pašvaldības speciālisti, kuri vienuviet sniegs visu nepieciešamo palīdzību. Atbalsta centrā izsniegs arī pārtikas pakas. 

Palīdzības centra direktors Raivis Knoks norādīja: "No valsts puses būs pārstāvēta robežsardze, kas pieņems dokumentus vīzu nokārtošanai."

Pakalpojumu un piedāvātās palīdzības klāsts tiks pakāpeniski papildināts un pielāgots palīdzības meklētāju vajadzībām.  

"No pašvaldības iestādēm tiks pārstāvēts Labklājības departaments," atzīmēja Knoks. 

Centra darbinieki aicina visus, kuri grib palīdzēt ukraiņiem, reģistrēties elektroniski tīmekļa vietnē "palīdziukrainai.lv". Centrs strādās katru darba dienu no pulksten 9.00 līdz pulksten 18.00.

Tikmēr "Latvijas pasts" paziņojis, ka  bez maksas atvērs ukraiņu bēgļiem kontus Pasta norēķinu sistēmā, un konta atvēršanai derēs personu apliecinošs dokuments. Vienlaikus uz Ukrainu tiek pieņemti gan sūtījumi, gan naudas pārvedumi, tomēr nosūtītājiem jārēķinās ar karadarbības situāciju. "Western Union" naudas pārskaitījumi uz Ukrainu un no Ukrainas tiek sniegti bez pakalpojuma maksas.

Atvēršanas dienā – liela rosība

Atvēršanas dienā Kongresu namā valda liela rosība. Dažu soļu attālumā no ieejas ēkā, lielā telpā vienlaikus atrodas daudzi desmiti Ukrainas kara bēgļu, kuri centrā ieradušies, lai saņemtu palīdzību.

Var pamanīt, ka cilvēku plūsma ir nepārtraukta. Uz centru lielākoties nāk mātes ar bērniem un vecāka gadagājuma cilvēki. Paretam var pamanīt arī kādu vīrieti spēka gados.

Lai gan apmeklētājus privātuma dēļ centrā intervēt nav ļauts, Latvijas Radio uzrunāja tos, kuri gaida savu rindu ārpusē.

"Mēs atnācām uz atbalsta centru Ukrainas iedzīvotājiem, lai piereģistrētos un lai vispār saprastu, kādas procedūras ir jāveic, lai varētu legāli uzturēties Latvijā. Jūsu valstī mēs ceram iegūt mierīgas debesis sev virs galvas," sacīja Aļisa.

Bet Jevgēnijs piebilda: "Mēs izskatām jautājumu par izmitināšanos. Pagaidām gan īrējam numuru hostelī, taču tas nav lēts. Gribētos taupīt naudu. Mēs plānojam iegūt vīzu un iekārtoties darbā."

Savukārt Inga sacīja: "Es patiesībā esmu par jebkuru atbalstu. Es nezinu, kas bija iesaistīts [atbalsta centra izveidē], bet tā bija pašvaldība, ja? Man ir prieks, ka viņi iesaistās un aktīvi dara kaut ko lietas labā, lai atbalstītu."

Atbalstu ukraiņiem sniedz gan valsts, gan pašvaldību institūcijas. Piemēram, jautājumus par personas dokumentu pārbaudi risina Valsts robežsardze. Par ilgtermiņa vīzas kārtošanu ir atbildīga Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, bet par darba iespējām – Nodarbinātības valsts aģentūra. Savukārt par dažāda veida sociālo atbalstu, piemēram, ja persona meklē mājokli vai arī nepieciešams ēdiens, tad ar to nodarbojas Labklājības departaments un Sociālais dienests. Atbalsta centrā ir iespēja arī vakcinēties pret Covid-19.

Rīgas domes vicemēre Linda Ozola ("Konservatīvie") sacīja: "Mēs negribam dzenāt šos cilvēkus, kas jau tādam stresam ir izgājuši cauri. Šis ir unikāls gadījums – pirmo reizi, kad valsts un pašvaldība šādā veidā strādā plecu pie pleca. Es ceru, ka šis ir tā kā tāds tests civilās aizsardzības sistēmas darbībai Latvijā."

Lai gan centrā ir apkopoti dažāda veida atbalsti, pie Kongresu nama stāvošā Alla palīdzību tajā tā arī neesot saņēmusi.

"Es vienkārši meklēju cilvēkus, kas varētu palīdzēt maniem bērniem nokļūt no Polijas uz Rīgu. Redzu, ka uz manu jautājumu viņi pagaidām vēl nevar palīdzēt," viņa pauda.

Palīdzību vajadzēs ilgtermiņā

Sabiedrības atsaucība, izrādot vēlmi palīdzēt Ukrainas bēgļiem, ir milzīga. Kopā saņemti vairāk nekā 7000 palīdzības pieteikumu, – aptuveni puse no tiem ir saistīti ar bēgļu izmitināšanu. Vēl aptuveni 2000 cilvēku izrādījuši vēlmi palīdzēt ar brīvprātīgo darbu, un vēl ir 100 dažādas nevalstiskās organizācijas, kas piedāvā dažāda veida palīdzību.

Pagaidām ukraiņu bēgļi vēl nav izmitināti to cilvēku mājokļos, kas piedāvāti, piesakoties vietnē "palidziukrainai.lv, norādīja biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone.

Ar šiem cilvēkiem noteikti sazināšoties, jo jārēķinās, ka palīdzība bēgļiem būs nepieciešama ilgtermiņā.

Jākobsone skaidroja: "Jāsaka, ka lielākā daļa, kas šobrīd ir ieradušies, pēc mums pieejamās informācijas ir ieradušies pie radiem, draugiem un paziņām vai ir bijuši kaut kādā kontaktā ar Latviju, līdz ar to saprot un zina, kur meklēt gan mājokli, gan arī citas lietas. Galvenokārt tiks izmantots tas resurss, ko valsts pārvalde ir jau apzinājusi caur pašvaldībām. Tā kā tās ir pirmās vietas. Pēc tam mēs vērsīsimies pie visiem tiem 3000, kas ir piedāvājuši savu mājokli. Tā kā viss notiks, bet pakāpeniski. Jo cilvēki arī pie mums, protams, ierodas pakāpeniski.

Skaitlis pieaug arvien vairāk un vairāk, tā kā arī tos mājokļus vajadzēs vairāk un vairāk.

Nevienam nevajag satraukties, ka palīdzība nebūs vajadzīga. Palīdzība, kā mēs šeit varam ļoti labi redzēt, būs daudz nepieciešama. Un, kas svarīgi – tā palīdzība būs nepieciešama ilgtermiņā. Te nav runa par šo nedēļu vai nākamo nedēļu. Diemžēl."

Jākobsone tāpat pastāstīja, ka uzrunāti aptuveni 140 brīvprātīgie, kas pauduši vēlmi palīdzēt ar brīvprātīgo darbu. Viņi varētu strādāt palīdzības centrā Kongresu namā.

KONTEKSTS:

Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā februāra beigās tūkstošiem cilvēku devās bēgļu gaitās. Nedēļu kopš iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati.

Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku.

Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu, un tam Latvijā varētu būt vajadzīgi 34,7 miljoni eiro. Latvijas valstspilsētas ir gatavas uzņemt līdz 6000 Ukrainas bēgļu. Līdz 2.martam Latvijā bija ieradušies vairāk nekā 750 Ukrainas valstspiederīgo.

Lai sniegtu vienotu palīdzību Ukrainai un Ukrainas bēgļiem, darbojas Latvijas nevalstiskā sektora izveidota tīmekļvietne www.ukraine-latvia.com. Platformā "Ziedot.lv" Ukrainas cilvēkiem piecu dienu laikā saziedoti vairāk nekā 4 miljoni eiro.

Valsts pārvalde un nevalstiskās organizācijas (NVO) aicina cilvēkus neorganizēt palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem pašiem un nevest to uz Polijas–Ukrainas robežu, jo, kā apstiprina organizācijas un valsts iestādes Polijā un Ukrainā, tas ir bīstami, turklāt tādējādi rodas haoss un rindas, kas kavē ukraiņu bēgļu nokļūšanu drošībā Eiropas Savienībā. 

Kā palīdzēt?

Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.

Iedzīvotājiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.

Uzņēmumiem, kas gatavi ziedot preces vai bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit

Uzņēmumiem, kas gatavi nodarbināt bēgļus, reģistrēties šeit

Iedzīvotājiem, kas gatavi bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit 

Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit

Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit