ĪSUMĀ:
- Rīgas Kongresu namā ierīkoja palīdzības centru bēgļiem no Ukrainas.
- Taču nu izrādās – tas ir pārslogots, jo nebija gatavs tik lielam cilvēku pieplūdumam.
- Galvenās problēma: cilvēkresursu trūkums un pūļiem nepiemērotas telpas.
- Rīgas dome apsver vēl viena šāda centra atvēršanu.
- Rīgas mērs aicina šādus centrus veidot arī ārpus galvaspilsētas.
Divu dienu laikā Rīgas Kongresu namā ierīkotajā atbalsta centrā bēgļiem no Ukrainas vērsās daudz vairāk cilvēku, nekā pašvaldība un brīvprātīgie būtu gaidījuši. Otrdien vien divas stundas pēc centra atvēršanas, ap pulksten 11 pie ieejas Kongresu namā veidojās cilvēku rindas un daļa cilvēku tika raidīti prom, jo palīdzēt visiem vienā dienā nav iespējams.
Pirmajiem plāno palīdzēt tiem iedzīvotājiem, kam nav radu vai draugu, pie kuriem uzturēties, kā arī mātēm ar maziem bērniem. Pārējiem, kas vēlas reģistrēties un saņemt dokumentus, lai uzturētos Latvijā, jānogaida.
Reaģējot uz milzīgajām rindām un atbalsta centra izsmelto kapacitāti, Rīgas dome apsver vēl viena šāda centra atvēršanu. Kā vienu no vietām iespējamā centra ierīkošanai Rīgas mērs Mārtiņš Staķis nosaucis bijušo Rīgas Tehniskās universitātes ēku Vecrīgā.
Tāpat Staķis preses konferencē aicināja šādus centrus veidot arī ārpus galvaspilsētas. “Mēs redzam to, ka šobrīd arī citas pašvaldības sūta Ukrainas iedzīvotājus uz Rīgu, uz šo centru. Un šodien mums pat ir informācija, ka pat no attālām pilsētām tas notiek. Taču tam tā nav jābūt. Piedodiet par manu pesimismu – šis tiešām varētu būt tikai sākums un bēgļu būs vairāk," norādīja Rīgas mērs.
Nebija gatavi milzīgam pieplūdumam
Palīdzības centrā atzina, ka nebija gatavi tik milzīgam cilvēku pieplūdumam. Pašlaik centrā strādā 25 darbinieki un vēl vairāki brīvprātīgie.
“Viena lieta ir cilvēkresursi. Otra lieta, ka šīs telpas, visticamāk, tādam apjomam cilvēku īsti nav piemērotas. Saprotiet, brīvprātīgais palīdz organizēt rindu, bet viņš nevar nodrošināt tos pakalpojumus, kur cilvēkam ir jāiet pa posmiem un jāsaņem šis atbalsts. Tur ir jāpaceļ tā kapacitāte un jāvērtē, kurā posmā mums vajag vēl papildu darbiniekus,” skaidroja palīdzības centra direktors Raivis Knoks.
Lai gan otrdien darbinieku skaits ir palielināts un arī brīvprātīgo interese ir liela, visiem palīdzēt nav iespējams. Daļu cilvēku nākas arī raidīt prom.
Vairāki centrā iekšā tikušie cilvēki pastāstīja, ka savu kārtu gaidot kopš vakardienas, tātad divas dienas. Pirmā vēlēšanās – piereģistrēties un sakārtot dokumentus.
Starp gaidītājiem galvenokārt sievietes – mātes ar maziem bērniem.
Centrā palīdzību sniedz brīvprātīgie. Svetlana ir ukrainiete, četrus gadus dzīvo un strādā Latvijā. Pašlaik darbā paņēmusi bezalgas atvaļinājumu, lai palīdzētu savai tautai. “Mēs palīdzam koordinēt cilvēku plūsmu, savācām humānās palīdzības pakas, sapakojām. Spēlējamies ar līdzi paņemtajiem bērniem, dalām ar viņu vecākiem šīs rūpes,'' pastāstīja Svetlana.
Cilvēku ēdināšanu, elektronisko numuriņu sistēmu ar iepriekšējiem pieraksta laikiem un citus labumus Rīgas dome sola šiem cilvēkiem nodrošināt tuvākajā laikā.
Novērtē palīdzību
Pašlaik iedzīvotāju plūsmas centros palīdz koordinēt brīvprātīgie. Katram jāpaņem savs kārtas numuriņš. Tuvākajā laikā dome sola ieviest arī elektronisku sistēmu, lai cilvēki zinātu, uz cikiem viņiem nākt.
"Gribētos zināt, kuru dienu un uz cikiem nākt, lai nesēdētu visu dienu gaidot. Lai nebūtu divas, trīs dienas jāsēž bez jebkāda rezultāta. Bet kopumā mēs ļoti novērtējam to, ka Latvija mūs pieņem, cenšas mūsu labā. Mēs redzam, ka visi darbinieki maksimāli cenšas, lai mums palīdzētu,” pastāstīja no Ukrainas atbraukusī Oksana.
Tikmēr pie Kongresu nama LTV uzrunāja Innu un viņas tuvinieci no Vinnicas. Pagaidām sievietes nakšņo pie radiniekiem Latvijā, bet vēlas sakārtot dokumentus likumīgai palikšanai Latvijā. Vismaz līdz kara beigām. Šodien gan palīdzību viņas vēl nesaņēma.
“Mēs tikai šodien šurp atnācām, ilgi negaidījām, līdz iznāca kāds puisis, kurš pavisam mierīgi mums izskaidroja situāciju, to, kāpēc ir tik garas rindas un tik daudz cilvēku. Pirmos apkalpos tos, kuriem patiešām nav, kur palikt, kuri ir uz ielas, ar maziem bērniem. Ja uzņemamo cilvēku skaits netiks ierobežots, tad, protams, mēs gaidīsim. Paldies Dievam, ka šeit nav dzirdama tā trauksme un bērni normāli izguļas. Liels paldies. Nekas traks, ka ir tik gara rinda,” sacīja Inna.
KONTEKSTS:
7. martā Rīgā, Kongresu namā, tika atvērts atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem. Kā novēroja aģentūra LETA, pārsvarā tās ir sievietes, māmiņas ar bērniem, arī veci cilvēki un jaunieši. Vīriešu starp bēgļiem ir ļoti maz. Bieži bēgļus pavada Latvijas iedzīvotāji – radi vai draugi, pie kuriem bēgļi ir apmetušies.
Atbalsta centrs veidots ar mērķi sniegt iespējami pilnvērtīgu palīdzību vienuviet Ukrainas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā saistībā ar Krievijas izraisīto karu.
