Pagājušajā nedēļā Latvijā konstatēti vidēji 5000–6000 Covid-19 saslimšanas gadījumi dienā, bet tuvākajās dienās šo gadījumu skaits varētu sasniegt vidēji 9000–10 000 dienā, piebilda Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Liene Cipule.
ĪSUMĀ:
- Aizvadītajā nedēļā jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits pieaudzis par 99,1%.
- Pagājušajā nedēļā konstatēts līdz šim augstākais pozitīvo Covid-19 testu īpatsvars.
- Visaugstākā saslimstība pēdējo divu nedēļu laikā novērota vecuma grupā 10–19 gadi.
- Visstraujāk atklāto Covid-19 gadījumu skaits pieaug Rīgā, Vidzemē, Pierīgā.
- SPKC: Šajā nedēļā vienā dienā varētu konstatēt vidēji 9000 Covid-19 gadījumus.
- Cilvēkiem, kam ir balstvakcinācija, Covid-19 infekcija konstatēta trīs reizes retāk.
- Ārsti mierina, ka omikronu vairākums pārslimos mājās un slimnīcās situācija ir stabila.
Saslimstība ar Covid-19 pieaug divkārt
Perevoščikovs norādīja, ka šādu prognozi ļauj izteikt līdz šim straujā Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatība un lipīgums. Aizvadītajā nedēļā jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits strauji dubultojies, sasniedzot 99,1% pieaugumu.
Saslimstība ar Covid-19 bijusi arī divas reizes augstāka salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rudenī pirms mājsēdes sasniegto maksimumu.
"Ja mums iepriekšējo septiņu dienu laikā gadījumu skaits dubultojās un mums nav pagaidām nevienas pazīmes par to, ka tā slimība varētu mazināties, ne citas valstis, ne mūsu pieredze par to vēl neliecina, – tas nozīmē, ka gadījumu skaits šonedēļ vidēji dienā varētu būt 9000. Tas nozīmē, ka 63 000 gadījumi nedēļas gadījumā varētu būt piefiksēti, visticamāk," sacīja Perevoščikovs.
Pagājušajā nedēļā vidēji dienā veikti 20 678 testi (iepriekš – 14 389), savukārt atklāti 4 535 jauni gadījumi (iepriekš 2 278). No visiem veiktajiem testiem 24% (34 611 testi) bija saistīti ar izglītības iestāžu skrīningu, bet 76% (110 138 testi) pārējiem iedzīvotājiem. No pozitīvajiem Covid-19 gadījumiem 15% (4824 inficētie) bija saistīti ar izglītības iestāžu skrīningu, bet 85% (26 923 inficētie) ar pārējo sabiedrības daļu.
Tāpat pagājušajā nedēļā konstatēts līdz šim augstākais pozitīvo Covid-19 testu īpatsvars – 21,9%. Tas nozīmē, ka pozitīvs testa rezultāts bijis katram piektajam testētajam, skaidroja SPKC speciālists.
Pēc viņa teiktā, saslimstība ar Covid-19 pieaug visās vecuma grupās, bet visintensīvāk pēdējo divu nedēļu laikā tā pieaugusi 10–19 gadu vecuma grupā.
Tas skaidrojams ar to, ka atrašanās organizētos kolektīvos vairāk veicina infekcijas izplatību, kā arī to, ka šajā vecumā grupā visaktīvāk notiek testēšana. Tāpat saslimstība samērā strauji pieaug 0–9 gadu vecuma grupā, kā arī starp iedzīvotājiem virs 30 gadiem. Turpinās Covid-19 gadījumu pieaugums visā Latvijā, tomēr straujāk tas notiek Rīgā, Vidzemē, Pierīgā.
SPKC informēja, ka cilvēkiem, kuri bija saņēmuši primāro vakcināciju, Covid-19 infekcija konstatēta vienlīdz bieži kā nevakcinētiem/daļēji vakcinētiem cilvēkiem Latvijā, bet trīs reizes retāk tiem, kuri bija saņēmuši arī balstvakcināciju.
No visiem inficēšanās gadījumiem 2441 jeb 7% bija atkārtotas saslimšanas gadījumi, un to skaits nedēļas laikā divkāršojies. Arī pārslimošana nedod pietiekamu aizsardzību pret atkārtotu saslimšanu ar Covid-19. Vislabākā aizsardzība ir balstvakcinācija pret Covid-19, sacīja SPKC speciālists.
Covid-19 saslimstības 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijā šobrīd ir 1403,4 (pirms nedēļas – 860,7).
Igaunijā rādītājs palielinājies un aizvadītās nedēļas laikā sasniedzis 1592,7 (nedēļu iepriekš – 1196,7). Lietuvas rādītājs pieaudzis līdz 1816,3 (pirms nedēļas – 1657,1). Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas vidējais rādītājs nedēļas laikā palielinājies līdz 2620,6 (nedēļu iepriekš – 2007,8).
Vairākums pārslimos mājas apstākļos
Perevoščikovs klāstīja, ka stacionāros nonākušo Covid-19 slimnieku skaits Latvijā pagājušajā nedēļā pieauga salīdzinoši nedaudz – par 22%. Turklāt šie pacienti dalāmi divās grupās: pirmajā ir tie, kuriem Covid-19 ir pamata diagnoze, bet otrajā tie, kam tā ir blakus saslimšana. Pirmā grupa pieauga ļoti lēni, un galvenokārt stacionāros palielinājās to pacientu skaits, kam Covid-19 ir blakus diagnoze. Proti, Covid-19 konstatēts stacionārā vai arī inficēšanās notikusi stacionārā.
Arī šajā nedēļā Covid-19 pacientu skaits stacionāros varētu pieaugt nedaudz – par 20%, piebilda SPKC speciālists.
Omikronu, atšķirībā no deltas, pārslimo vieglāk, un absolūti lielākā daļa slimnieku slimos mājas apstākļos. Ieteikumi līdzīgi kā iepriekš – dzert daudz šķidruma, regulāri vēdināt telpas. Pārliecināties, ka mājās ir pirmās nepieciešamības medikamenti.
"Cilvēkiem jāzina, ka jābūt mājas aptieciņā savām zālēm. Pie lielas temperatūras ir jābūt temperatūru samazinošiem līdzekļiem. Lai nebūtu jāsauc NMPD, kad ir 38 temperatūra un mājās nav nekādu zāļu. Tas nozīmē – paracetamolam vai ibuprofēnam būtu jābūt mājās. Pats par sevi būtu arī deguna pilieni, jo ļoti bieži ir vēl viens ļoti raksturīgs simptoms – tas ir aizlikts deguns. Cilvēkus šis simptoms ļoti nomoka," teica Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.
Cilvēkiem, kas saslimuši ar kovidu, jāinformē savs ģimenes ārsts. Ņemot vērā omikrona dabu, šī vīrusa paveida ārstēšana lielākoties gulsies uz primāro veselības aprūpi jeb ģimenes ārstiem. Tikai kritiskās situācijās dzīvības un veselības apdraudējuma gadījumā jāvēršas NMPD.
"Situācijas, kurās ir jāsazinās vispirms ar mediķi, ir tās, kad tiešām ir temperatūra vairākas dienas. Iestājas kāds klepus, elpas trūkums. Un tad jau pēc sazināšanās ar savu ģimenes ārstu vajadzētu lemt par sazināšanos ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu. Omikrons arī atstāj iespaidu uz kopējo pacienta stāvokli. It sevišķi paasinot dažādas hroniskās saslimšanas," teica Cipule.
Tāpēc jāseko līdzi arī vispārējai pašsajūtai un jāpārliecinās, vai mājās ir arī ārsta nozīmētie medikamenti hronisko kaišu ārstēšanai.
Ārsti mierina, ka omikronu vairākums pārslimos mājās un slimnīcās situācija ir stabila. SPKC epidemiologs akcentēja, ka patlaban nav redzams, ka Covid-19 pacienti kritiski noslogotu slimnīcas, līdz ar to papildu ierobežojošie pasākumi diez vai ir nepieciešami. Līdzīgu viedokli pauda arī NMPD vadītāja Cipule.
"Pašreiz tā situācija slimnīcās neliecina par to, ka būtu vajadzīgi strauji pieņemt lēmumus par kādiem nopietniem ierobežojumiem.
Ir ļoti svarīgi saprast, ka sabiedrībā ir maksimāli jāievēro jau pieņemtie epidemioloģiskās drošības [pasākumi] attiecībā uz individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, attālinātā darba iespējām, minimālo pulcēšanos, minimālu pasākumu apmeklēšanu, cik vien iespējams no tā izvairoties, kā arī, ja ģimenē kādam ir konstatēts Covid-19, stingri, stingri ievērot karantīnas nosacījumus visiem ģimenes locekļiem, lai tas saslimstības vilnis būtu maksimāli lēzens," sacīja Cipule.
KONTEKSTS:
2021. gada rudenī Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot augstāko atzīmi, valdība līdz 11. janvārim izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Vēlāk, situācijai pasliktinoties, uz vairākām nedēļām tika ieviests "lokdauns" un mājsēde.
Beidzoties "lokdaunam", no 15. novembra iedzīvotāji brīvāk iepirkties, pulcēties un saņemt pakalpojumus var "zaļajā režīmā", proti, uzrādot Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet cilvēkiem bez sertifikāta jeb "sarkanajā režīmā" ir pieejams pakalpojumu minimums.
Tikmēr gada nogalē bažas sāka radīt Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatība, kas vairākās valstīs novērota straujos tempos. Tāpēc ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināja līdz 28. februārim.