Lauku reģionos nerimst vilku uzbrukumi mājlopiem. Šogad Valsts meža dienests ir saņēmis jau 12 ziņojumus par šo plēsēju uzbrukumiem, kuros nogalināti daži desmiti mājlopu. Valsts par vilku nodarīto zaudējumu kompensācijas neizmaksā. Kā cilvēkiem pasargāt savus dzīvniekus no šo suņu dzimtas plēsējiem, skaidroja Latvijas Radio.
Autora ziņas
Pēc nepilnu gadu ilgas eksperimentēšanas velojoslas no Aleksandra Čaka ielas Rīgā rudenī, visticamāk, novāks. Latvijas Radio uzrunātie cilvēki pret riteņbraucēju celiņiem Čaka ielā gan lielākoties neiebilda, taču Rīgas domes (RD) politiskā izšķiršanās tās likvidēt sagaidāma pēc daļas rīdzinieku nepatikas un opozīcijas spiediena. Nav arī īsti skaidrs, cik tad šis eksperiments ir izmaksājis.
Ceturtdien, 8. jūlijā, aprit divi gadi, kopš amatā stājies Valsts prezidents Egils Levits. Savas darbības atskaitē par aizvadīto gadu viņš īpaši izcēlis veikumu likumu izstrādes procesā. Dažādu jomu pārstāvji viņa darbu vērtē pozitīvi, taču sagaida vairāk aktivitātes plašai sabiedrībai aktuālu problēmu apzināšanā.
Šodien ir 80. gadadiena kopš nacistu atbalstītāji Rīgā nodedzināja Lielo Horālo sinagogu, kurā atradās cilvēki. Tā Latvijā aizsākās ebreju tautas genocīds, kura laikā nogalināti desmitiem tūkstošu ebreju. Eksperti atzīst, ka ebreju tautas genocīds ir drūmākais notikums Latvijas vēsturē un šai tematikai mūsdienās ir jāpievērš īpaša uzmanība.
Latvijā turpina izplatīties Spānijas kailgliemeži. Šogad tie reģistrēti vairāk nekā 70 vietās, kur iepriekš tie nekad nebija redzēti. Privāto dārzu un zemju īpašnieki atzina, ka saviem spēkiem tos ierobežot jau nav iespējams. Lai tos apkarotu valsts mērogā, šo kailgliemezi nepieciešams pieskaitīt pie invazīvo sugu saraksta. Atbildīgā ministrija pagaidām nesteidzas to izdarīt, taču norādīja, ka apkarošana varētu sākties nākamajā gadā.
Šogad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdenstilpēm ir izvilkuši vairāk nekā 50 bojāgājušos, no kuriem teju puse ir atrasti no maija vidus. Līdzīga statistika bijusi arī pērn. Peldēšanas treneris Gustavs Zālītis uzskata: noslīkušo skaits Latvijā ir liels, jo cilvēki vēl joprojām nenovērtē riskus, kas ir ūdens tuvumā.
Jūrmalas pilsētā cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti, kustību traucējumiem un arī senioriem daudzviet jau vairākus gadus ir pielāgota pieeja pie jūras. Dome norādīja, ka pludmales apsaimniekošanai ik gadu velta desmitiem tūkstošus eiro, taču uzrunātie cilvēki atzina, ka pilsētā ne viss ir ērts, lai droši varētu nokļūt līdz vēlamai vietai.
Vairākiem kokiem Rīgā zaros var pamanīt blīvus tīklus, kuros mitinās simtiem kāpuru. Šie kukaiņi noēd augu lapotni, atstājot zarus kailus. Viena no tādām vietām ir Purvciemā pie lielveikala „Rimi”, kur tikai retais spēj paiet garām, nenofotografējot vairākus metrus augstos kokus, kuriem gan stumbrs, gan zari ir ietīti necaurskatāmā, biezā, zirnekļveidīgā tīklā. Eksperti paskaidro, ka tā ir tīklkode un tā nekādu apdraudējumu dabai nerada.
Liela daļa autovadītāju, iekļūstot nelielā ceļu satiksmes negadījumā, nespēj savā starpā vienoties, tāpēc izvēlas saukt policiju. Likumsargi atzīst, ka tas ir apgrūtinoši, jo viņiem nākas darboties kā kurjeriem, kuri piegādā saskaņotā paziņojuma veidlapas. Savukārt ceļu satiksmes eksperti norāda, ka šoferi nereti sauc policiju, jo neuzticas apdrošinātāju kompānijām.
Pirms vairākiem gadiem Latvijas augstākās virsotnes – Gaiziņkalna – īpašnieki nolēma daļu no savas teritorijas uzdāvināt valstij, lai tas būtu visas sabiedrības īpašums. Vienošanās vēl joprojām nav panākta, jo nosacījumi, ko noteikuši saimnieki, valstij ir neizdevīgi. Tāpēc ilgi gaidītā skatu torņa darbi tā arī nav sākušies. Gaiziņkalna apkārtējie uzņēmēji uzskata, ka šī vilcināšanās negatīvi ietekmē visu novadu.
Iestājoties vasarīgam laikam, palielinās dažādu kukaiņu aktivitāte. Vieni no biežāk sastopamajiem ir odi. Šogad daudzviet Latvijā cilvēki ir pamanījuši, ka, salīdzinot ar citiem gadiem, šo asinssūcēju skaits ir palielinājies. To ir novērojuši arī zemnieki un lauku tūrisma pārstāvji. Savukārt kukaiņu pētniekiem domas dalās, norādot, ka cilvēkiem no odiem ir bail, tāpēc šķiet, ka to ir kļuvis vairāk.
Jau vairāk nekā mēnesi Rīgā darbojas Apkaimju iedzīvotāju centrs, kas izveidots, likvidējot izpilddirekcijas un reorganizējot Apmeklētāju pieņemšanas centru. Lai atrisinātu dažāda veida problēmas, jaunizveidotā iestāde sadarbojas gan ar iedzīvotājiem un nevalstiskajām organizācijām, gan ar citām pašvaldības institūcijām. Kā šajā centrā norit darbs, un kā jauno sistēmu vērtē pilsētas aktīvisti?
Rīgas domes komitejā ceturtdien, 10. jūnijā, atbalstīja grozījumus šā gada budžetā. Plānots, ka ieņēmumi augs par 24 miljoniem eiro, kamēr izdevumi - par dažiem desmitiem miljonu. Dome plāno būtiski uzlabot satiksmes infrastruktūru un labiekārtot skolas un bērnudārzus. Taču opozīcijas pārstāvis norādīja, ka iecerētais var neizdoties.
No šodienas divu nedēļu laikā Nīcas novada Jūrmalciema poligonā notiks starptautiskās militārās mācības „Baltic Zenith 2021”, kuru laikā Latvijas un Lietuvas karavīri šaus pa dažāda veida gaisa mērķiem. Atšķirībā no iepriekšējo gadu mācībām šogad karavīri pirmo reizi šaus arī pa vietējā ražojuma bezpilota mērķi.
Vairākās Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās un tieši blakus tām kopš aizvadītās ziemas ir palikušas nesavāktas smiltis un sīki akmeņi. Tie izmantoti kā pretslīdes materiāls, kas kopā ar sniegu sašķūrēts blakus pieturvietām. Rīgas dome atbildību smilšu savākšanā noliedz, savukārt pašvaldības policija norāda, ka tas ir Satiksmes departamenta pārziņā.
Kamēr Dailes teātra ēkā aktīvi norit energoefektivitātes uzlabošanas darbi, ilgus gadus nolaistajā skvērā remontdarbi vēl joprojām nav sākušies, kaut gan vēl pirms gada projekta virzītājs plānoja, ka tos šovasar pabeigs. Taču tagad rīdzinieki un pilsētas viesi sakoptu teātra teritoriju varēs redzēt ne agrāk kā nākamā gada rudenī.
Laikmetīgās mākslas centrā "Kim?" apskatāma grupas izstāde „Aukstais laiks ārpus eņģēm” un dāņu mākslinieces Stīnes Dejas personālizstāde „Pēdējā cerība”. Izmantojot dažāda veida eksponātus un audiodarbus, izstāžu autori dod iespēju ieskatīties „krionikā” jeb šķietami zinātniskā metodē, kas paildzina dzīvi, iesaldējot cilvēku. Uzmanība pievērsta arī Viljama Šekspīra lugai „Hamlets”, jo tā laika notikumi kaut kādā ziņā ir analoģiski ar mūsdienām.
Iznācis teologa un vairāk nekā 20 grāmatu autora Jura Rubeņa jaunākais darbs „Starp divām bezgalībām”, kurā apkopotas vairākas garīgas prakses un metodes. Tās palīdz attīstīt apziņu, mainot veidu, kādā cilvēks uztver realitāti. Grāmata tapusi autora ilgu garīgo meklējumu un atradumu ceļā.
Brasas tilts ir viens no nozīmīgajiem Rīgas satiksmes mezgliem, taču celtnes sliktā stāvokļa dēļ jau divus gadus pār to kursē tikai sabiedriskais transports. Tilta remonts sākās pirms pāris gadiem, bet drīz vien to apturēja un celtni iekonservēja atrasto apbedījumu dēļ. Remontdarbi līdz šim tā arī nav atsākti. Rīgas dome iepriekš plānoja tiltu remontēt, bet vēlāk nolēma, ka būvēs jaunu, taču projekta saskaņošanas termiņš jau ne reizi vien ir pārlikts.
Vairāk nekā 40 darbu autorei Inesei Zanderei iznācis dzejoļu krājums "Kaķis uz klavierēm", kas bagātīgi papildināts ar mākslinieces Anitas Paegles ilustrācijām. Grāmatā apkopoti daudzi liriski un jautri darbi, kas ir saistoši gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Savu 80. jubileju šodien svin Latvijas leģendārais komponists Imants Kalniņš. Karjeras laikā viņa sacerētās dziesmas un skaņdarbi ir mērāmi simtos. Komponistam tuvie cilvēki norāda, ka viņa ieguldījums kultūrā ir zelta vērts. Turklāt šogad mākslinieks saņēma Lielo mūzikas balvu par mūža ieguldījumu.
Ar Nacionālā kino centra atbalstu top Ivara Tontegodes mazbudžeta pilnmetrāžas spēlfilma „Anna LOL”. Tas ir patiess stāsts par vidusskolnieces Martas Sofijas Trences piedzīvoto. Ģimenes izjukšana, ballītes un tuvākās draudzenes pašnāvība ir tikai daļa no jaunietes pieredzētā. Kinodarbu plānots pabeigt šovasar, bet jau tagad ir publicēts filmas pirmais treileris.
Dzīvojamā zona ir teritorija ar paaugstinātu risku, kurā autovadītājiem ir jābūt maksimāli piesardzīgiem, jo pa ceļu var pārvietoties gan gājēji, gan riteņbraucēji. Ceļa zīmei „Dzīvojamā zona” jau vairāk nekā piecus gadus ir jauns noformējums. Taču daudzviet vēl joprojām var sastapt vecās norādes. Eksperti atzīst, ka tā ir ceļu īpašnieku nolaidība. Kāpēc tās nav nomainītas?