Vērmanes dārzā pa naktīm atkal ir sākuši uzdzīvot dīkdieņi, kas bojā soliņus un piegružo teritoriju. Salīdzinot ar vasaru, kad šī problēma kļuva aktuāla, rudenī parkā reģistrēto pārkāpumu skaits ir palielinājies vairāk nekā piecas reizes.
Autora ziņas
Beidzot izstrādāts vairākus gadus gaidītais tā sauktais iztikas minimuma grozs jeb mājsaimniecību relatīvo izdevumu (MRI) budžets, kas zinātniski pamato, kāds ir nepieciešamais ienākumu līmenis dzīvošanai Latvijā un kādas preces un pakalpojumi grozā ietilpst. Labklājības ministrijā (LM) uzsvēra – jaunais aprēķins atspoguļo vēlamos izdevumus mēnesī, lai mājsaimniecība varētu apmierināt visas pamatvajadzības. Un tas noderēs arī tālākas sociālās politikas plānošanai.
Dzelzceļa infrastruktūras projektā "Rail Baltica" ir izsludināts iepirkums, lai izveidotu Latvijas reģionālos mobilitātes punktus. Būvdarbus sākot nākamā gada sākumā, kopumā plānots izveidot 17 pieturvietas. Savukārt Rīgas dome ir aicināta pieteikties Eiropas Savienības finansējumam teju 24 miljonu eiro apmērā. Tas palīdzēs galvaspilsētā pārbūvēt četrus objektus, kuri saistīti ar "Rail Baltica" atbalsta infrastruktūru. Vietvarā gan norāda – par šiem līdzekļiem plānots veikt tikai pašu minimumu, bet citiem infrastruktūras pārveides darbiem pilsētai būs nepieciešami vēl milzīgi ieguldījumi.
No pirmdienas, 11. oktobra, visos veikalos ir spēkā tā dēvētais zaļais režīms. Tas nozīmē, ka cilvēki bez derīga Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta var apmeklēt tikai pirmās nepieciešamības preču veikalus. Latvijas Radio uzrunātie iedzīvotāji pie Rīgas lielveikaliem par jauno kārtību lielākoties bija neapmierināti. Savukārt veikalu pārdevēji atzina, ka pircēju ir kļuvis mazāk.
No 11. oktobra stājas spēkā noteikumi, ka augstskolās un koledžās mācības klātienē pieejamas tikai tiem studentiem, kuri ir vakcinējušies pret Covid-19 vai to pārslimojuši. Tā kā lēmums par šādu kārtību pieņemts jau augustā, vakcinēšanās rādītāji akadēmiskā personāla un studentu vidū ir ap 90% un dažās augstskolās tuvojas pat 100%.
Skolēni no vispārējām un profesionālajām izglītības iestādēm, kā arī no latviešu skolām ārzemēs ir aicināti piedalīties ikgadējā radošo darbu konkursā, kurā šī gada tēma ir „Tu esi Latvijas dārgums”, informē Latviešu valodas aģentūrā, aicinot skolēnus atsūtīt savus zīmējumus, dzejoļus, esejas un domrakstus līdz 18. novembrim. Labākos autorus paziņos nākamā gada februārī. Savukārt radošos darbus apkopos un izdos ikgadējā krājumā.
Rīgas Mazākajā galerijā, kas atrodas K. K. fon Stricka villas skatlogā, no 8. oktobra būs apskatāma improvizēta, kinētiska loterija, kurā bumbiņas lēkās pa skatloga telpu. Atšķirībā no parastām laimes spēlēm šajā izstādē, kuras nosaukums ir "Kāda iespēja", bumbiņas lēkās bez apstājas visas diennakts garumā. Piesaistot cilvēku uzmanību ar krāsu kontrastiem bagāto darbu, māksliniece Alise Sondore atzīmē, ka grib šajā rudens laikā iedvest nelielu cerības dzirksti.
Septembrī Daugavgrīvas pludmalē iedzīvotāji pamanījuši kādu senlaicīgu priekšmetu, kas pavīdējis no smiltīm. Piesaistot atbildīgās institūcijas un rokot, izrādījās, ka tas ir koka kuģa fragments. Darbi atraduma vietā gan ilga tikai vienu dienu, jo atklājās, ka senā kuģa izmērs ir lielāks, nekā sākotnēji paredzēts. Kamēr eksperti nav vienojušies par fragmenta tālāko likteni, atradums ir aizbērts ar smiltīm, lai pasargātu to no bojāšanās.
Dailes teātrī nedēļas nogalē pirmizrādi piedzīvos iestudējums, kas balstīts uz vienu no vācu rakstnieka Ēriha Marijas Remarka ievērojamākajiem romāniem – “Trīs draugi”. Saglabājot oriģināldarba kodolu, izrādes režisors Regnārs Vaivars iestudējumā aktualizējis draudzības un nāves tēmu. Savukārt Latvijas Radio uzrunātie izrādes aktieri atklāj, ka šis Remarka darbs viņiem ir īpaši tuvs un ka iestudējums ir savijies arī ar viņu dzīvi. Lai gan izrāde sabiedrībai jau bija demonstrēta šovasar, taču oficiālā pirmizrāde gaidāma sestdien, 2. oktobrī.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļā izstādē par Latvijas drošības iestādēm pirmās brīvvalsts laikā ir apskatāmi ap divsimt unikālu krūšu nozīmju, jostu, formas tērpu, valsts apbalvojumu un fotogrāfiju. Lielākā daļa no privātkolekcionāru ilgus gadus vāktajiem kultūrvēsturiskajiem priekšmetiem plašam sabiedrības lokam ir aplūkojami pirmo reizi.
Dailes teātra skvēra rekonstrukcija kārtējo reizi nav sākusies, kā bija paredzēts. "Valsts nekustamie īpašumi" atklāj, ka ir pietrūcis finansējuma, tāpēc iecerēto neizdevās sākt šovasar. Tagad nepieciešamā summa esot atrasta un plānotie būvniecības darbi iecerēti jau pēc mēneša. Savukārt vides aktīvists uzskata, ka galvaspilsēta pārāk daudz naudas tērē ielu remontam tā vietā, lai labiekārtotu vidi. Tāpēc celtniecības darbi kārtējo reizi ir atlikti. Rīgas domē informē, ka tuvākā gada laikā plāno atjaunot vairākus parkus, taču pagaidām nav skaidrs, kāds būs nākamā gada pieejamais finansējums.
Šovasar solītie velostatīvi, soliņi un zaļās zonas Marijas un Aleksandra Čaka ielā tā arī nav ierīkoti. Rīgas domē skaidro, ka plānotais nav piepildījies, jo izsludinātajam iepirkumam nebija interesentu. Domes opozīcijas deputāts gan uzskata, ka plāns nav piepildījies, jo nebija uzrunāti uzņēmumi, kas atrodas šajās ielās. Savukārt apkaimju biedrības pārstāvis ir gandarīts, ka vietvaras konkrētais plāns nav īstenots, jo tajā bija paredzēti vairāki, viņaprāt, nevajadzīgi elementi. Tomēr dome ieceri neatmet un cer, ka labiekārtotas gan minētās, gan arī citas ielas būs nākamajā gadā.
Latvijā palielinās slimnīcu skaits, kas atsāk uzņemt slimniekus ar Covid-19. Latvijas Radio uzrunātajās medicīnas iestādēs norādīja, ka situācija ir apgrūtinoša, taču slimnīcu personāls spēj tikt galā ar grūtībām. Savukārt nepieciešamības gadījumā Covid-19 slimniekus ir gatavas uzņemt arī zemāka līmeņa slimnīcas. Tāpat Veselības ministrija norādījusi, ka gatavojoties Covid-19 pacientu skaita pieaugumam, būtiski stiprināta slimnīcu kapacitāte.
Desmitgades kongress sestdien ir partijai „Vienotība”, kura ietilpst premjeru pārstāvošajā partiju apvienībā „Jaunā vienotība”. Kongresā diskutē par prioritātēm nākamajās Saeimas vēlēšanās un Latvijas ekonomikas izaugsmes virzieniem. Partijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens norādīja, ka svarīgi būs risināt jautājumus, kas radīsies pēc pandēmijas.
Vietā, kur agrāk gavilēja par hokeja spēlēs iemestajiem vārtiem, jau gadu norit rīdzinieku veidotais projekts "Sporta pils dārzi". Latvijas Radio uzrunātie dārziņu kopēji par projektu izteicās atzinīgi, norādot, ka kopīga darbošanās ilgi neapsaimniekotajā teritorijā stiprina sabiedrības veselību. Bet projekta idejas autore atzīmēja, ka pirmais no trim projektam paredzētajiem gadiem aizvadīts labāk, nekā sākotnēji prognozēts.
Vairākās vietās Latvijā un arī ārvalstīs uz kļavu lapām ir parādījušies lieli, melni plankumi, kas noklāj visu lapu. Savukārt jau vairākus gadus lielai daļai zirgkastaņu lapas brūnē un čokurojas vasaras vidū, bet rudens sākumā šo sugu koki jau nereti daļu lapu ir nometuši. Valsts augu aizsardzības dienestā norādīja, ka kļavām plankumi šogad novērojami vairāk, turpretim zirgkastaņām lapu agrā brūnēšana konstatēta mazāk. Eksperti atzīmēja, ka plankumi kļavām apdraudējumu nerada, turpretim par kaitējumu zirgkastaņām speciālistiem domas dalās.
Latvijas augstskolās jauno studiju gadu plāno sākt dažādi. Vienā iestādē mācības pirmo mēnesi pārsvarā notiks attālināti, bet citā – klātienē, savukārt vēl kādā iecerējuši ļaut studentiem mācīties klātienē ar negatīvu Covid-19 testu arī pēc 10. oktobra, kad beidzas pārejas periods, liecina augstskolu pārstāvju atbildes Latvijas Radio.
Vairāk nekā pēc sešu gadu ilgām sarunām Rīgas Aviācijas muzeja eksponātus pārvieto uz jaunu vietu. Tagad vēsturiskie lidaparāti un to detaļas būs apskatāmi Skultē jeb otrpus lidostai "Rīga". Gaisakuģus nākas pārvest, jo iepriekšējā vietā tie traucējot lidostas attīstībai. Uzņēmumā norāda, ka, labiekārtojot muzeja jauno vietu, iespējams izveidot tūrisma centru, kas attīstīs apkārtni. Taču lidaparātu saimnieks atzīst, ka darba ir ļoti daudz un muzeja nākotne vēl nav skaidra.