Sadaļas Sadaļas

Uzņēmējs: Gaiziņkalna skatu torņa izbūves vilcināšanās negatīvi ietekmē visu novadu

Pirms vairākiem gadiem Latvijas augstākās virsotnes – Gaiziņkalna – īpašnieki nolēma daļu no savas teritorijas uzdāvināt valstij, lai tas būtu visas sabiedrības īpašums. Vienošanās vēl joprojām nav panākta, jo nosacījumi, ko noteikuši saimnieki, valstij ir neizdevīgi. Tāpēc ilgi gaidītā skatu torņa darbi tā arī nav sākušies. Gaiziņkalna apkārtējie uzņēmēji uzskata, ka šī vilcināšanās negatīvi ietekmē visu novadu. 

Uzņēmējs: Gaiziņkalna skatu torņa izbūves vilcināšanās negatīvi ietekmē visu novaduViktors Demidovs

Jau gadiem ilgi rit diskusijas par skatu torņa izbūvi Latvijas augstākajā virsotnē Gaiziņkalnā. Pirms vairāk nekā astoņiem gadiem uzspridzināja padomju laikos būvēto torni, kas gan tā arī nekad nebija nodots ekspluatācijā. Apmeklētājiem nedrošās celtnes vietā jauna objekta būvniecība vēl joprojām nav sākusies. Apkārtējie uzņēmēji paredz, ka tornis varētu attīstīt viņu biznesu.

“Cilvēki konkrēti brauks skatīties šo torni. Droši vien, ka, uzkāpjot tornī, viņi redzēs mūsu īpašumu. Apkārtne ir diezgan grandioza un tomēr sakopta. Cilvēkiem interese noteikti būtu,” tā uzskata atpūtas kompleksa “Viešūra kalns” īpašnieks Gints Rudītis, piebilstot, ka jebkurš apskates objekts uzņēmējam ir kā atbalsts. 

Atpūtas kompleksa “Gaiziņš” vadītājs Juris Stradiņš atminas, ka agrāk liela daļa tūristu brauca uz Gaiziņkalnu apskatīt tieši torni.

Viņš norādīja: “Tas, ka tūristu šobrīd arī ir pietiekoši, ir skaidrs. Bet zinām tikai vienu – ja būtu skatu tornis, tad tā plūsma būtu divas, trīs reizes lielāka. No tā, ka nav torņa, cieš visi – gan Gaiziņkalns, gan Madonas novads. ”

Savukārt Madonas novada mērs Agris Lungevičs (Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas Zemnieku Savienība) uzskata, ka torņa neesamība Gaiziņkalna tuvējos uzņēmējus neietekmē, jo funkcionējoša torņa Latvijas augstākajā virsotnē nav jau vairākus gadu desmitus. Taču Lungevičs atzīmēja, ka objekta izbūve novadam būtu ļoti svarīga.

“Tas noteikti iedotu pilnīgi jaunu pievienoto vērtību Gaiziņkalnam un Madonas novada uzņēmējiem, droši vien ēdinātājiem un viesnīcu uzņēmējiem, jo es paredzu, ka tad tā iedzīvotāju plūsma un tūristu plūsma ne tikai no Latvijas Gaiziņkalnā būtu daudz lielāka,” sacīja Lungevičs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Dabas aizsardzības departamenta vadītāja Daiga Vilkaste akcentēja, ka celtne piesaistītu lielāku tūristu skaitu. Vienlaikus viņa gan atzina, ka Gaiziņkalns kā apskates objekts ir pietiekami populārs.

“Šobrīd Covid laikā Latvijas dabas objekti nevar sūdzēties par apmeklētāju trūkumu. Ir tieši pretēji, kad reizēm ir jādomā, kā samazināt šo radīto slodzi un kā veidot šo infrastruktūru tādu, lai viņa būtu piemērota cilvēku slodzei, kāda tā izrādījās Covid laikā, kad mēs citur nebraucam un paliekam Latvijā,” pauda Vilkaste.

Gaiziņkalna virsotne pieder trimdas latviešiem, kuri dzīvo ASV. Pirms vairākiem gadiem viņi nolēma daļu no savas teritorijas uzdāvināt visai Latvijas sabiedrībai, bet ar vairākiem nosacījumiem, kas jāizpilda valstij. Viens no tiem ir vairāku objektu izbūve. Trimdas latviešu iecerētais neapmierina VARAM, jo šo nosacījumu izpilde valstij izmaksās vairākus miljonus eiro. 

Vilkaste skaidroja: “Ja dāvinātājs nav gatavs nekādiem kompromisiem un tas viss ir jāizpilda, valsts nav gatava ar šādiem apgrūtinājumiem šo zemes gabalu pieņemt. Tas ir arī cilvēkresurss, lai nodrošinātu šīs prasības. Gan saistībā ar infrastruktūru, gan arī to nodrošināt. Tas nozīmē, ka faktiski tur visu laiku ir jānodrošina uzraudzība Gaiziņkalnā un jāpieskata, kas tur notiek.”

Savukārt Lungevičs klāstīja, ka īpašnieku prasību var izpildīt: “Ja īpašniecei ir vēlme tur redzēt kādu vides objektu vai varbūt kādas idejas par torni, tas varētu būt labi.”

Tomēr viņš arī piebilda, ka lēmums ir jāpieņem valstij. Zemes īpašnieki Gaiziņkalnā vēlas redzēt tādus objektus kā Tālavas taurētāja skulptūra, saules pulkstenis, skatu tornis. 

Uzņēmējs Stradiņš skeptiski raugās uz šo ieceri, piebilstot, ka galvenais ir uzbūvēt skatu torni: “Es uzskatu, ka ar Tālavas taurētāju Gaiziņam vispār nav nekāda sakara. Ja kaut ko dara, tad kaut ko savādāk. Runājot ar apkārtējiem daudzu gadu garumā, pārsvarā cilvēki ir skeptiski pret tāda veida izpaušanos.”

Zemes īpašnieku vārdā publiski runā viena no teritorijas saimniecēm Inese Apele, ar kuru Latvijas Radio mēģināja sazināties dažādos veidos, bet noskaidrot viņas viedokli, kāpēc vēl joprojām nav panākta vienošanās, tā arī neizdevās. Savukārt, kamēr zemes saimnieki un valsts nav vienisprātis, Gaiziņkalna teritoriju uzkopj pašvaldība.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt