Sadaļas Sadaļas

Vai odu šovasar ir vairāk? Ekspertiem domas dalās

Iestājoties vasarīgam laikam, palielinās dažādu kukaiņu aktivitāte. Vieni no biežāk sastopamajiem ir odi. Šogad daudzviet Latvijā cilvēki ir pamanījuši, ka, salīdzinot ar citiem gadiem, šo asinssūcēju skaits ir palielinājies. To ir novērojuši arī zemnieki un lauku tūrisma pārstāvji. Savukārt kukaiņu pētniekiem domas dalās, norādot, ka cilvēkiem no odiem ir bail, tāpēc šķiet, ka to ir kļuvis vairāk. 

Vai odu šovasar ir vairāk? Ekspertiem domas dalāsViktors Demidovs

Odi ir vieni no izplatītākajiem kukaiņiem Latvijā, kas parādās, iestājoties siltam laikam. Šogad cilvēki izsakās, ka to skaits ir ievērojami palielinājies. Tā atzina arī zemnieku saimniecības “Saknītes” īpašniece Vineta Zalmane: “Vairāk kož man un arī mājlopiem. Redzu, ka vakaros viņi labprāt nāk kūtī, nevis paliek ārā. Bet tiešām: vakarvakarā presēju sienu – kož, dzeļ visās malās.”

Latvijas lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” vadītāja Asnāte Ziemele norādīja: “Saimnieki, kas dzīvo tādās mitrākās vietās, krietni no viņiem cieš. Tas, ko saimnieki saka, – ir jāpļauj daudz vairāk zāles nekā citus gadus. Kamēr bija mitrs, tikmēr tā ļoti auga, bet garā zālē odu ir daudz vairāk nekā tur, kur zāle ir regulāri pļauta.” 

Ziemele arī piebilda, ka odi vairāk satrauc ārzemniekus, kuriem no šo kukaiņu kodumiem mēdz būt stipra alerģija. 

Latvijas Nacionālā dabas muzeja entomologs jeb kukaiņu pētnieks Uģis Piterāns apstiprināja, ka šogad odu ir vairāk. Tam par iemeslu ir nokrišņiem bagāts pavasaris.

“Šogad maijā nolija, un maija vidusdaļā laiks bija kārtīgos pavasara palos. Visi grāvji pilni līdz malām. Skaidrs, ka odu kāpuri tur labi jūtas. Ar kādu nobīdi tas attīstības ilgums kādas trīs nedēļas; tagad viņi visi ir izlidojuši,” sacīja pētnieks. 

Turpretim kukaiņu pētnieks Voldemārs Spuņģis nepiekrīt, ka šovasar odu ir vairāk. Cilvēkiem no šiem kukaiņiem ir bail, tāpēc šķiet, ka to ir pārāk daudz.

Viņš skaidroja: “Vienkārši bailēm ir lielas acis, jo es odus pētīju trīs gadus. Es apmēram nojaušu to situāciju, kāda bija katru gadu. Šis gads ne ar ko neatšķiras no citiem gadiem. Vienīgais – vietās, kur tiešām viņiem ir piemēroti apstākļi, tur viņu ir daudz. Neteiksim, ka pārmērīgi, bet daudz.”

Pētnieks norādīja, ka odi dēj olas tādos ūdeņos, kur nav viļņu un zivju. Visvairāk atbilstošas ir peļķes mežā. 

Entomologs Piterāns piebilda, ka odi attīstās arī piemājas ūdenstilpnēs, piemēram, mucās. Viens no iespējamiem veidiem, kā varētu samazināt odu skaitu, ir aizsegt šīs vietas, lai kukaiņu kāpuri nespētu savairoties.

Pētnieks Spuņģis gan atzina, ka ar odiem necīnās, jo tie ir viņa draugi. Bet tiem, kuriem šie lidojošie kukaiņi traucē, eksperts iesaka lietot smidzināmos līdzekļus vai kukaiņu atbaidīšanas ierīces.

“Ods, kad apsēžas, vispirms izgaršo ar priekškājām, kur viņš ir apsēdies, un tikai tad dzeļ. Ja tur ir rūgts, nepiemērots vai aromātisks, tad viņš nedzeļ. Vēl viena lieta ir elektroniskie atbaidītāji, kuri izdala ultraskaņu, kas ir ļoti līdzīga tai, ko izdala sikspārņi. Sikspārņi ir odu ienaidnieki, un tad, ja viņi izdzird šīs frekvences, tad viņi slēpjas,” atzīmēja pētnieks.

Šo asinssūcēju kodumi vairumam cilvēku izsauc niezošus, sarkanus izsitumus. Rīgas Stradiņa universitātes dermatoloģe Elga Sidhoma norādīja, ka vairāk piesardzīgiem ir jābūt maziem bērniem un īpaši alerģiskiem cilvēkiem, piemēram, tiem, kuriem, ir atopiskais dermatīts, bronhiālā astma vai siena drudzis. Šiem cilvēkiem odu kodumi var izsaukt lielāku pietūkumu un apsārtumu. 

Lai novērstu niezi, Sidhoma iesaka vairākus veidus: “Viena lieta ir aukstums. Sanāk tā kā nedaudz apmānīt tos receptorus, kas dod to niezes sajūtu. Ir dažādi līdzekļi ar mentolu sastāvā, kas dod vēsuma sajūtu. Tad, protams, ir arī bezrecepšu pretalerģijas medikamenti.”

Karstajā laikā dažādu pretniezes smēru vietā dermatoloģe iesaka labāk lietot jaunākās paaudzes antihistamīnus jeb pretalerģiskos medikamentus. Lietojot smēres, saules staru iedarbībā var notikt veselībai nevēlamas reakcijas. Sidhoma atzīmēja – ja parādās niezoši izsitumi, galvenais ir izvairīties no to kasīšanas.

Viņa sacīja: “Lai ar rokām neienestu sekundāru bakteriālo ādas infekciju. Un vēl – ja ir šie niezošie kodumi, tad nieze pastiprinās siltumā. Tātad pirts, karsta vanna varbūt nav tā labākā izvēle.”

Kā akcentēja eksperti – Latvijā sastopamie odi nekādu kaitējumu veselībai nenodara. Savukārt nopietnas veselības problēmas var radīt, piemēram, ērces, no kurām ir īpaši jāizsargājas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt