Pēc brīvdienām otro nedēļu durvis Rīgas Kongresu namā ver vienotais atbalsta centrs Ukrainas iedzīvotājiem. Kā novēroja LTV un Latvijas Radio, centrs ir piepildīts un veidojas garas rindas.
Autora ziņas
Ukrainas aizstāvjiem var palīdzēt ne vien militāristi, bet arī modes mākslinieki. Viena no praktiskām lietām, kas var glābt cilvēku dzīvības, ir maskēšanās tīkli. Tie pašlaik ir akūti nepieciešami Ukrainas karavīriem ne tikai, lai liktu uz uzkabēm, maskētu mašīnas, bruņutehniku, bet arī lai aizsegtu humāno preču kravas.
Pašaizliedzīgi gādīga par dzimtenes kultūru. Tā var raksturot ASV dzīvojošo latvieti Līviju Kalniņš-Buku, kura, būdama cienījamā vecumā, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai ziedojusi desmit tūkstoš eiro. Dāvinājums bibliotēkai ļāvis iegādāties vairāk nekā 300 vērtīgus izdevumus un gadsimtu senas atklātnes. Visi materiāli ir saistīti ar Latviju un tās vēsturi.
Pilni plaukti ar Krievijas un Ukrainas ražojuma bezrecepšu medikamentiem. Tā var raksturot redzamo vairākās Rīgas Centrāltirgus bodēs. Latvijas Radio pastiprinātu interesi par šo valstu zālēm nav novērojusi. Arī uzrunātie cilvēki uzskata, ka medikamentu krājumus veidot nevajag, norādot, ka tas ir muļķīgi. Savukārt dažās tirdzniecības vietās atbild, ka ažiotāža ir parādījusies.
Lai sniegtu palīdzību un nokārtotu dažādas formalitātes, pirmdien Rīgā, Kongresu namā, atvērts vienotais atbalsta centrs Ukrainas kara bēgļiem. Centrā vienuviet strādā dažādi speciālisti, kuri palīdzēs sameklēt naktsmājas, pabaros un sniegs noderīgu informāciju. Latvijas Radio aprunājās arī ar vairākiem cilvēkiem, kuri ieradušies pēc palīdzības, un novēroja, ka atvēršanas dienā te valdīja liela rosība.
Latvijas veikalu tīkliem, pārtraucot tirdzniecību ar Krievijas un Baltkrievijas ražotājiem, attieksme pret šo valstu produkciju pārpalikumiem atšķiras. Vieni veikali preces no plauktiem izņem, bet citi uzņēmumi tās izpārdod, gūstot no tiem ienākumus, noskaidroja Latvijas Radio. Savukārt pircēju attieksme pret jauno politiku esot saprotoša.
Kravu pārvadājumu nozarēs pagājušais gads bijis ar mainīgām sekmēm, taču kopumā tas bija veiksmīgs. Salīdzinot ar 2020. gadu, pērn pārvadājumu apjoms bija līdz 15% lielāks, jo īpaši pieaugums novērots autotransporta nozarē – tā informēja Latvijas Nacionālās kravas ekspeditoru un loģistikas asociācijas ģenerālsekretārs Māris Dreimanis.
Pateicoties ziedotāju aktivitātei, asins krājumu rezerves ir pietiekamas, informēja Valsts asinsdonoru centrā, kur pirms divām nedēļām rezervju nopietni trūka.
Ja vieni sapņi tā arī paliek iedomu līmenī, tad citi krāšņi piepildās. To var teikt par latviešu izcilāko dzejnieku Raini un vairākiem mūsdienu māksliniekiem, kuriem lielu apbrīnu raisa Itālija un tās kultūra. Tieši par rakstnieku, sapņiem un Itāliju Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros ir atklāta izstāde, kurā apskatāmas dažādu tehniku gleznas, bronzas medaļas un digitalizētas Raiņa pastkartes.
Lai uzlabotu galvaspilsētas vidi, Rīgas dome labiekārtojumiem šogad veltīs ap diviem miljoniem eiro, no kuriem aptuveni puse būs dažādu pilsētvides projektu izstrādei, bet otra daļa – labiekārtojuma elementiem centrā. Domes opozicionāram koalīcijas plāni rada skepsi, savukārt arhitekts un apkaimju organizācija vietvaras plānus vērtē pozitīvi, taču norāda, ka pašvaldība nepietiekami pievēršas apkaimēm, kur situācija ir dramatiska.
Palielinoties autotransporta skaitam galvaspilsētā, pašvaldības dome pasūtījusi pētījumu, lai noskaidrotu, kā risināt problēmas ar stāvvietām. Pilsētas aktīvistu organizācijā uzskata, ka jautājums par maksu ir jāvērtē katrā vietā individuāli. Turpretim pilsētplānotājs uzsver, ka problēmas ar automobiļu skaitu jārisina, aktīvāk pievēršoties sabiedriskā transporta attīstībai.
Krievu valodai būt vai nebūt otrai valsts valodai – šim jautājumam tieši pirms desmit gadiem tika pielikts trekns punkts. Vienā no valsts vēsturē ražīgākajām tautas nobalsošanām piedalījās vairums Latvijas pilsoņu, no kuriem ievērojami lielākā daļa bija pārliecināti, ka grozījumi Satversmē nav pieļaujami un ka valsts valodai ir jāpaliek tikai latviešu valodai.
Pērn par trešdaļu samazinājies iedzīvotāju gūto elektrotraumu skaits, reģistrējot vienu no zemākiem rādītājiem pēdējos gados, informēja uzņēmumā „Sadales tīkls”, kas uzskata – sabiedrība kļūst arvien izglītotāka. Tam piekrīt elektroenerģētikas speciālists, vien norādot, ka problēma joprojām pastāv. Ievērojami sarucis arī bērnu elektrotraumu skaits.
Aktīvi attīstās Latvijas kosmosa nozare. Ir izveidota jauna datubāze, kurā uzskaitīti visi vietējie uzņēmumi, kas var iesaistīties kosmosa tehnoloģiju izstrādē un dažādos pētījumos.
Gandrīz divus gadus pandēmijas dēļ nav dzelzceļa pasažieru satiksmes ar vairākām kaimiņvalstu pilsētām. Daļu no pārvadājumiem veica vietējais uzņēmums „L-Ekspresis”, taču, kā norāda Satiksmes ministrijā, kompānija braucienus atsākt neplāno. Lai piesaistītu potenciālos komersantus, valsts ir gatava samazināt maksu par infrastruktūru, taču par firmu piesaisti īsti neviens neatbild.
Pašvaldības uzņēmums "Rīgas satiksme" apgalvo, ka "galvaspilsētā sabiedriskā transporta veidi viens no otra ir viegli un ērti sasniedzami; ja ir grūtības iekāpt augstajos tramvajos, tad blakus tam kursē zemās grīdas transports". Par uzņēmuma pausto vairākas organizācijas ir sašutušas. Piemēram, Mīlgrāvī, kur kursē tikai augstās grīdas tramvajs, līdz autobusam ir aptuveni kilometrs. "Rīgas satiksmē" problēmas ar mobilitāti apkaimē gan nesaskata.
Tieši kovids bija iemesls tam, kādēļ alpīnists un zemessargs Juris Ulmanis pērn pavasarī pēc gandrīz divus mēnešus ilgas ekspedīcijas neuzkāpa savā septītajā virsotnē – planētas augstākajā punktā Everestā. Par spīti skābeklim mugursomā vīruss laupīja viņa spēkus un tikai diennakts attālumā no virsotnes viņam lika griezties atpakaļ. No šodienas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā skatāmi šajā ceļā gūtie iespaidi fotogrāfijās.
Otrdien, 1. februārī, Latvijā darbu sāk dzērienu iepakojuma depozīta sistēma ar 1350 iepakojumu pieņemšanas punktiem. Līdz ar to veikalos par vairākiem dzērienu iepakojumu veidiem būs papildu 10 centu maksa, ko varēs atgūt, nododot konkrēto iepakojumu. Kā sokas ar depozīta sistēmas lietošanu pirmajā dienā?
Pat 46 gadus veci. Tādi ir daži galvaspilsētas uzņēmuma „Rīgas satiksme” tramvaji, kas vēl aizvien pārvadā pasažierus vairumā maršrutu. Kompānijā informē, ka zemās grīdas tramvaji visās līnijās braukt nevar, jo vispirms nepieciešams būtiski pārtaisīt esošo infrastruktūru. Līdz nākamā gada beigām tā būs atjaunota maršrutā uz Ķengaragu, kur pakāpeniski sāks kursēt arī jaunie vagoni. Savukārt pārējās līnijās, kuras līdz šim pilnībā nav atjaunotas, vecie tramvaji kursēšot vēl pat desmit gadus.