Viņa atzina, ka līdz cietušajam mediķiem ar kājām var nākties mērot garu ceļu, jo pie ūdens nereti nav iespējams piebraukt. Tādēļ apkārtējo cilvēku palīdzība pie ūdenstilpēm ir ļoti būtiska.
"Ja cilvēkam nav elpošanas, tad nekavējoties ir jāsāk atdzīvināšanas pasākumi, kas ir krūškurvja kompresijas. Ja cilvēks elpo, ir bezsamaņa, tad ir jānovieto stabilā sānu pozā. Tas ir jādara līdz mediķu ierašanās brīdim, kad mediķi pārņem šīs darbības," paskaidroja Vītola.
Viņa uzsvēra, ka visbiežāk, ja līdzcilvēki ir sākuši palīdzības sniegšanu, tad rezultāts ir veiksmīgāks. Ja pagājis ilgāks laiks, tad, neraugoties uz aprīkojumu un profesionalitāti, mediķi var būt bezspēcīgi.
KONTEKSTS:
Šogad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdenstilpēm ir izvilkuši vairāk nekā 50 bojāgājušos, no kuriem teju puse ir atrasti no maija vidus. Līdzīga statistika bijusi arī pērn. Peldēšanas treneris Gustavs Zālītis Latvijas Radio skaidroja, ka noslīkušo skaits Latvijā ir liels, jo cilvēki vēl joprojām nenovērtē riskus, kas ir ūdens tuvumā.