Sadaļas Sadaļas

Koki Rīgā ietīti sudrabainos tīklos; vai tīklkožu ir vairāk nekā citus gadus?

Vairākiem kokiem Rīgā zaros var pamanīt blīvus tīklus, kuros mitinās simtiem kāpuru. Šie kukaiņi noēd augu lapotni, atstājot zarus kailus. Viena no tādām vietām ir Purvciemā pie lielveikala „Rimi”, kur tikai retais spēj paiet garām, nenofotografējot vairākus metrus augstos kokus, kuriem gan stumbrs, gan zari ir ietīti necaurskatāmā, biezā, zirnekļveidīgā tīklā. Eksperti paskaidro, ka tā ir tīklkode un tā nekādu apdraudējumu dabai nerada.

Vairāki Latvijas Radio aptaujātie garāmgājēji atzina, ka skats ir apbrīnojams gluži kā no šausmu filmas, bet kādam tas šķiet arī skaisti un interesanti. Izskan arī bažas, ka koki var aiziet bojā. 

Pateicīgos apstākļos savairojušās tīklkodesViktors Demidovs

Šie augi no stumbra pamatnes vairāku metru augstumā ir ietīti biezā, bālganā tīklā. Vietumis, kur pavedieni nav tik blīvi, var pamanīt simtiem kāpuru, kas lēnām ložņā pa apgrauztām lapām. Raugoties uz šiem kokiem, lapas pārsvarā var pamanīt tikai vairāku metru augstumā, kur kāpuru ir mazāk. Tādus pašus tīklus var ieraudzīt arī citviet Rīgā.

Entomologs jeb kukaiņu pētnieks Voldemārs Spuņģis norāda, ka augs izdzīvos un nākamajā gadā plauks un zels, neskatoties uz to, ka kukaiņi kokam ir noēduši visas lapas. Viņš ir novērojis, ka,

salīdzinot ar citiem gadiem, šovasar tīklkožu Latvijā nav īpaši daudz, tomēr situācija tuvākajos mēnešos vēl var mainīties.

Eksperts iedrošina, ka uztraukumam pamata nav. 

„Tā ir normāla cilvēku reakcija, ja ierauga tādu sudrabainu koku, kas ir ietīts pavedienos, un cilvēkam liekas, ka tas ir kaut kas neparasts un varbūt pat saistīts ar klimata izmaiņām, bet tas tā nav. Tā ir normāla parādība,” paskaidroja Spuņģis.

Savukārt Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāve Anitra Lestlande apgalvoja, ka šogad tīklkožu ir vairāk nekā citus gadus. Tas tādēļ, ka pēc vēsa pavasara, kad kaitēkļu attīstība palēninājās, jūnijs sākās ar siltu laiku un mēneša vidusdaļā bija pat īpaši karsts. Tādēļ visi kaitēkļi sāka strauji attīstīties.

„Tādēļ mēs šobrīd redzam, ka visur ir laputis vai ir šīs tīklkodes, un tās ir praktiski redzamas visur," sacīja Lestlande. "Dažās vietās izplatība ir diezgan iespaidīga, jo ir redzams, ka daži krūmi vai koki ir pilnībā ar šo tīklojumu un zaļu lapu vairāk nav.”

Latvijas Valsts mežzinātnes institūta „Silava” vadošais pētnieks Agnis Šmits paskaidroja, ka

ar tīklkodēm cīnīties nevajag, jo tās nedz dabai, nedz cilvēkam nekādu kaitējumu nenodara.

„Tas ir estētisks kaitējums. Tie koki paliks dzīvi, un tie kāpuri pazudīs, un cilvēku veselība netiek ietekmēta," uzsvēra Šmits. "Nav īsti argumenta, kāpēc tik ļoti vajadzētu ierobežot šos kaitēkļus, jo mēs vairāk nodarīsim skādi sev, ja mēs mēģināsim lietot kaut kādus augu aizsardzības līdzekļus.”

Latvijas kokkopju arboristu biedrības pārstāve Daiga Strēle gan apgalvo, ka pilsētvidē koki nereti aug sliktos apstākļos, tāpēc novājinātiem augiem kaitēkļu uzbrukums var būt pat letāls.

„Var būt tā, ka aiziet bojā tā koka vainaga daļa. Kur mazāk tie kukaiņi noēduši lapu virsmu, tad tur viņi [koki] varētu vēl atjaunoties. Bet koks jebkurā gadījumā būs bojāts un principā nebūs spējīgs dzīvot ilgi,” savu skatījumu atklāja Strēle.

Tīklkodes ir sastopamas arī augļu dārzos. Arboriste Strēle norādīja, ka šos kaitēkļus var noņemt, skalojot ar dārza šļūteni. Savukārt pilsētā tādā veidā tos apkarot būtu neizdevīgi. Turklāt Rīgas domes Mājokļu un vides departaments atzīst, ka

galvaspilsētā tīklkožu apsēstos kokus apkopt nevar, jo tam nav finansējuma.

Savukārt, ja kādam šie kukaiņi ir apsēduši dārzu, Lestlande iesaka satīklotos zarus nogriezt un iznīcināt. To pašu saka arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālists dārzkopībā Māris Narvils. Taču, pirms sākt darbu, drošības labad vajadzētu atbilstoši saģērbties.

„Tad, ja mehāniski kaut ko vācam un iznīcinām, vajadzētu darīt cimdos, kailām rokām īsti ne," ieteica Narvils. "Varbūt izmantot arī aizsargbrilles, lai tīri mehāniski kaut kas neiebirtu acīs.”

Eksperts pauž, ka augļkoku dārzos šovasar tīklkožu nav tik daudz. Tā ir novērota tikai uz atsevišķiem koku zariem, kas ražu kopumā īpaši neietekmēs. Lielāku risku var nodarīt sausums, tāpēc augus ieteicams kārtīgi laistīt. Narvils arī iesaka zem augļkoku vainagiem stādīt sīpolus un ķiplokus, kas atbaida ne tikai tīklkodes, bet arī citus kaitēkļus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt