Pūšot lēnam, siltam rīta vējam, Jūrmalas pilsētas pludmalē var sastapt vairākus atpūtniekus, kuru vidū pārsvarā ir māmiņas ar bērniem, sportisti, seniori un cilvēki, kuri bauda atvaļinājumu. Lai nokļūtu līdz jūrai, vairākās pilsētas vietās ir izveidotas izejas, no kurām 14 ir pielāgotas cilvēkiem ratiņkrēslos, ar dažāda veida kustību traucējumiem un senioriem. Lielākā daļa no šiem celiņiem ir betonēti, bet daļa ir no koka. Savukārt Jaundubultos, Vaivaros, Kauguros un Jaunķemeros ir pieejamas pārģērbšanās kabīnes, kas ir pielāgotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Domes Pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļas pārstāve Ieva Gulbe atzina, ka pludmales apsaimniekošana ik gadu izmaksā vairākus desmitus tūkstošus eiro. Un viņa uzskata, ka pilsētā ir pietiekami daudz vietu, lai cilvēki ar invaliditāti var ērti nokļūt pludmalē. Taču uzrunātajiem cilvēkiem domas par pilsētas labiekārtojumu atšķiras.
Jūrmalnieks Eduards, kurš ratiņkrēslā ir jau 12 gadus, uzskata, ka pilsētā cilvēkiem ar kustību traucējumiem kļūst arvien ērtāk. "Nav tik slikti. Viss kārtībā, manuprāt. Pēdējos gados daudz labāk, nekā bija agrāk. Vienīgais, ka nav kur peldēties. Agrāk bija Kauguros invalīdiem. Pašlaik es redzu, ka nav."
Kauguros sastaptā Dzintra Jūrmalā pavada tikai vasaras. Seniore stāsta, ka kopumā pieeja pludmalei ir ērta. Vienīgi viņu neapmierina, ka ir nesakārtota vide un ka pludmalē pārģērbšanās kabīnes atrodas neērtā vietā.
"Varētu, pirmkārt, tīrāks būt, tomēr Jūrmala. Šogad Jūrmala ir ļoti netīra. [Garderobes] par daudz tuvu krastam. Varēja mazliet tālāk būt, (..) tuvāk pie kāpām. Tepat cilvēki sauļojas, skrien iekšā un smiltis iet pa gaisu," saka Dzintra un atzīst, ka ceļš platuma ziņā ir atbilstošs.
Talsinieks Guntis Jūrmalā pavada savu atvaļinājumu. Bet līdz liedagam nokļūt viņam nav iespējams. Sēžot ratiņkrēslā, viņš ir apstājies Majoru pludmales betonētā celiņa pašā galā. Viņš atzīst, ka cilvēkiem ar invaliditāti pludmalē nav ērti pieejamas arī labierīcības.
"Tualete jau nav pieejama. Jābrauc prom kaut kur uz Jomas ielu," atzīst Guntis. Jautāts, kā vēl trūkst šai vietai, vīrietis atzīmē: "Cik tālu esmu atbraucis, tālāk jau nevaru.
(..) Grimst iekšā, un tur ir rādītājs, ka ir tualete, ka tur ir invalīdiem tualete tālāk. Es nezinu, kā ir domāts? Četrrāpus pa tam smiltīm iet vai kā? Pārstumt ratus tur nevar uz to tualeti, bet te jau atbraukt var. Var paēst, iedzert arī var."
Arī invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis uzskata, ka pludmalē esošos celiņus vajadzētu pagarināt līdz ūdenim. Taču kopumā pilsētas centienus apvienība vērtē pozitīvi.
Savukārt Baltijas arhitektūras centra vadītāja Aivija Bārda, kurai ir neredzīgs dēls, uzskata, ka pilsētā trūkst atbilstošas infrastruktūras arī neredzīgajiem cilvēkiem. Viņa atzīst, ka jūrā nav skanošo boju, kas neredzīgam cilvēkam ūdenī palīdzētu orientēties. Turklāt vadulas, kas ir īpašs reljefa marķējums uz ietvēm un kas neredzīgam cilvēkam palīdz orientēties, ir izveidotas nepārdomāti.
"Ļoti bieži šīs vadulas beidzas nekur. Tad arī šīs ģērbtuves ir kaut kā jāatrod. Ir jābūt tomēr kaut kādam norādēm, kur tās ģērbtuves atrodas," norāda Bārda.
Rīgas Stradiņa universitātes ergoterapeite Zane Liepiņa aicina pilsētu vidi labiekārtot plašākam lokam, domājot, piemēram, arī par cilvēkiem, kuri pārvietojas ar bērnu ratiņiem.
Svarīgākais ir izveidot stabilu, stingru celiņu, lai ikviens varētu ērti un droši nokļūt līdz vēlamai vietai.
"Videi ir jābūt tādai, lai varētu piekļūt pie pludmales zonas. Tas nozīmē, ka šai piekļuvei ir jāsākas ar sabiedriskā transporta nodrošināšanu vai arī, ja indivīds pārvietojas ar savu transportu, tālāk iespēju pārvietoties līdz pludmalei," atzīmē Liepiņa.
Jūrmalas domes pārstāve Ieva Gulbe gan atzīst, ka tuvākajā laikā jauni labiekārtošanas darbi pilsētas pludmalē nav plānoti. Viņa pieļauj, ka jaunas vēsmas atnesīs domes jaunais sasaukums.
